58
K A D E T S 2 0 1 6
P E R A S P E R A A D A S T R A
Studiju programmas
“Komandējošā sastāva virsnieks”
kadets
Mārtiņš Ivbulis
CĒSU KAUJU VAROŅUS PIEMINOT
Šī gada 21. un 22. jūnijā mums, NAA kadetiem, bija iespēja doties nelielā ekskursijā
pa Cēsīm un to apkārtni, pabūt vietās, kur pirms 97 gadiem norisinājās Cēsu kaujas. Tās
bija ļoti nozīmīgs posms Latvijas Neatkarības karā, jo izšķīra turpmāko kara gaitu un arī
valsts likteni par labu brīvai Latvijai.
1919. gadā jūnija sākumā vācu spēki ieņēma Cēsis, bet izšķirošā karadarbība risinājās
piecas dienas – no 19. līdz 23. jūnijam. Tā kā Igaunijas armija nebija gatava piekāpties
vācu prasībām pamest Latvijas teritoriju, tad landesvērs un Dzelzsdivīzija sāka plašu
uzbrukumu. Cēsu tuvumā intensīvākā karadarbība norisinājās pie Straupes, Raunas un
Lodes. Lielākā uzmanība tika pievērsta stratēģiski svarīgiem objektiem – muižām, tiltiem
un augstienēm, no kurām varēja kontrolēt dažādus pieejas un apgādes ceļus. 21. jūnijā
izbraukājām svarīgākās Cēsu kauju vietas.
Vācu spēki kopš 19. jūnija veiksmīgi virzījās uz priekšu, tomēr ne uz ilgu laiku. No lat-
viešu un igauņu vienību puses ļoti sekmīgi darbojās visai nelielu – vada lieluma – vienību
iefiltrēšana pretinieka aizmugurē, kas piesaistīja lielākus pretinieka spēkus. 22. jūnijā
igauņu un latviešu vienības sāka plašu pretuzbrukumu un sagrāva vācu pozīcijas. Vācieši
atkāpās, 23. jūnijā karadarbība apsīka un 3. jūlijā Strazdumuižā tika noslēgts pamiers.
Mēs, kadeti, varam atsaukt atmiņā gan augstienes, kur tika izvietotas gan mūsējo, gan
pretinieku pozīcijas, gan koka tiltu, kur Cēsu pulks atkāpās gan Skangaļu muižu, kur igau-
ņu rezerves bataljons ar triecienu ievadīja vispārējo pretuzbrukuma sākšanu.
22. jūnijs aizritēja, pieminot Cēsu kauju varoņus. Oficiāli diena tika sākta ar ziedu
nolikšanu pie pieminekļa Vienības laukumā, un pēc tam norisinājās latviešu un vācu
Vēsturnieks K. Dambītis pat lietus laikā stāsta SzS, JS, GS 4. kursiem un KSV kursam
par Cēsu kaujām vietās Cēsu apkārtnē, kur tās reāli notikušas
