sāka izplatīt visā Latvijas teritorijā. «Mūsu
mērķis nebija izplatīt visu metienu uzreiz —
darījām to pamazām, lai interese būtu
vienmērīga, lai pēkšņs cilvēku pieplūdums
nepārslogotu Zemessardzes resursus. Pro-
tams, savu bataljonu mēs mīlam visvairāk,
tādēļ liela daļa tiek izplatīta Mārupes,
Babītes, Piņķu un Jūrmalas apkaimē,» atzīst
A. Bulavskis.
Izplatot bukletu, tā autori pirmāmkārtām
izvēlas vietas, kur atrodas Zemessardzes
bataljoni, kā arī cenšas aptvert lielās pil-
sētas. Bukleti tiek nosūtīti cilvēkiem arī
atkārtoti. Izvēloties bukletu efektīvāko iz-
platīšanas veidu, zemessargi ir konsultējušies
arī ar dažādiem speciālistiem, tostarp demo-
grāfu Ilmāru Mežu, runājot par Latvijas
reģionu iedzīvotāju etnisko sastāvu un
citām niansēm. «Tomēr skaidrs ir viens —
ir ļoti grūti prognozēt, kādu atsaucību
buklets gūs. Piemēram, būtu diezgan loģiski
domāt, ka bijušās padomju armijas veterānu
blīvi apdzīvotā rajonā šādam bukletam
nevarētu būt īpaši panākumi, taču, ja tur
dzīvo kāda jauna patriotiska ģimene, ir ļoti
liela ticamība, ka kāds no tās Zemessardzē
noteikti iestāsies,» stāsta A. Bulavskis.
Pensionārus «biedējošs» projekts
Par bukleta idejas atdevi pagaidām vīri
neņemas spriest un prognozē, ka pirmos
piesardzīgos secinājumus varēs izdarīt pēc
kāda pusgada. Tā kā līdz šim Zemessardze
nav īpaši strādājusi pie sava imidža un re-
krutēšanas jautājumiem, šī iestrāde būtībā
bija darbs no nulles. Līdz ar to nav arī ne-
kāda skaidra mehānisma, kā mērīt bukleta
izplatīšanas radīto efektu. Pagaidām visla-
bākais rādītājs ir cilvēku pozitīvās atsauk-
smes. Taču bukleta izplatīšanas laikā ga-
dījušās arī visai kuriozas situācijas. Piemē-
ram, līdz bukleta autoriem nonākušas
ziņas, ka kādam laikrakstam zvanījuši
satraukti pensionāri un vaicājuši, vai tad
mēs gatavojamies karam...
Arī mācībās darām vairāk par
nepieciešamo
Savus lēmumus gan par stāšanos Zemes-
sardzē, gan bukleta izdošanu vīri nav no-
žēlojuši. Protams, brīvā laika atliek mazāk,
taču tas ir piepildītāks un ar lielāku jēgu.
Oskaram ir trīs bērni, Ivaram — viens.
Mājās pret jaunajiem ģimenes galvu pienā-
kumiem sākotnēji izturējušies ar diezgan
lielu piesardzību, taču nu jau dzīve iegājusi
ierastā ritmā, un Zemessardze ģimenēm
kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
«Liela daļa tēmu, ko pārrunājam ik-
dienā, nu jau saistās arī ar militārām lietām.
Protams, brīžiem gribas paslinkot un
neaiziet uz kādu nodarbību vai treniņu,
taču tad atceramies, ka Zemessardze ir
brīvprātīga organizācija, kurā tu dari tik
daudz, cik vari atļauties. Tad arī nāk sapratne,
ka to var mierīgi savienot ar pārējo dzīvi,»
atzīst bukleta autori.
«Media pasta» komanda nodarbības
mēdz apmeklēt arī biežāk, nekā tas būtu
vajadzīgs. «Cenšamies izmantot visas iespē-
jas un uzlabot savas prasmes un iemaņas.
Tā ir arī brīnišķīga iespēja strādāt kopā ar
profesionālajiem karavīriem no NBS Pret-
gaisa aizsardzības diviziona. Visu cieņu
viņiem, viņi patiešām ir ieinteresēti, organizē
mums īpašas mācības, sagatavo apmācību
programmas. Pieļauju, ka arī viņiem ir
gandarījums redzēt motivētus cilvēkus,»
spriež O. Puriņš.
Runājot par nākotnes plāniem, vīri
domā, ka organizēs vēl kādu informatīvo
kampaņu saistībā ar militārajām tēmām,
šoreiz aktualizējot kādu citu jautājumu. Bet
plašākai sabiedrībai viņi smaidot iesaka:
«Stājieties Zemessardzē, ja ne —piemetīsim
pilnas pastkastītes ar mūsu bukletiem!»
zemessardze
23
