Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2016. gada februāris. - page 36

T ē v i j a s s a r g s , N r . 2 , f e b r u ā r i s , 2 0 1 6
34
ārzemju ziņas
Brisele
NATO
un ASV pastiprinās militāro klātbūtni Eiropā
Šī gada 10. februārī
NATO
aizsardzības ministru sanāksmē Briselē pieņemts
lēmums paplašināt alianses militāro klātbūtni
NATO
austrumu flangā.
Neilgi pirms ministru sanāksmes Lielbritānijas laikrakstā
«The Guardian
»
tika publiskota informācija, ka
NATO
klātbūtnes paplašināšanai Austrumeiropas
reģionā Lielbritānija esot gatava nosūtīt uz Baltijas jūru piecus karalistes kara-
kuģus, tajā skaitā fregati
«HMS Iron Duke»,
eskadras mīnukuģi
«Type-45
» un
mīnu tralerus.
Latvija, Lietuva, Igaunija, kā arī Polija, Bulgārija un Rumānija ir paudušas ga-
tavību nodrošināt uzņemošās valsts atbalsta funkcijas
NATO
spēku vienībām, lai
mazinātu Krievijas uzbrukuma draudus.
NATO
plāno minētajās sešās valstīs rotācijas
kārtībā izvietot ne tikai kuģus, bet arī aptuveni 1000 sauszemes spēku karavīru
(katrā valstī). Pagaidām nav publiskota informācija, kad tieši jaunas alianses jūras
un sauszemes vienības varētu dislocēt katrā no šīm valstīm. Vēl nav arī zināms,
kurās ostās uzturēsies alianses karakuģi un kurās vietās tiks dislocēti
NATO
sausze-
mes kontingenti.Visticamāk, šie lēmumi tiks pieņemti
NATO
samitāVaršavā šī gada
vasarā.
NATO
apņemšanās paplašināt klātbūtni Austrumeiropā ir izskanējusi drīz pēc
tam, kad ASV paziņoja, ka 2017. gadā četras reizes (līdz 3,4 miljardiem dolāru)
palielinās finansējumu amerikāņu militārās klātbūtnes finansēšanai Eiropā. Jau
2015. gada vasarā ASV pārstāvji oficiāli paziņoja par plāniem vairākās Eiropas val-
stīs rotācijas kārtībā izvietot aptuveni 250 smagās kara tehnikas vienību. ASV pār-
stāvji precizēja, ka amerikāņu smagā tehnika (tanki, bruņumašīnas, paš-
gājējartilērija) tikšot pārdislocēta uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Ru-
māniju un Bulgāriju.
NATO
un ASV paziņojumos par jaunu militāro vienību izvēršanu Eiropā tiek
uzsvērts, ka tās nebūs pastāvīgi dislocētas vienības, tās nomainīs cita citu rotācijas
kārtībā. Regulāri tiks rīkotas dažādas kopīgas
NATO
vienību un uzņemošo valstu
nacionālo kontingentu jūras, gaisa un sauszemes mācības, lai uzlabotu kaujas ga-
tavības līmeni un vajadzības gadījumā efektīvāk atvairītu drošības draudus.
Izskata iespēju ilgāk saglabāt
obligāto militāro dienestu
Lietuvas parlaments pirms gada bija pieņēmis lēmumu atjaunot obligāto mi-
litāro karaklausību laika periodam no 2015. līdz 2020. gadam.Taču drošības situā-
cijas izmaiņas un apdraudējuma pieaugums no austrumiem ir atgriezis Lietuvas
dienaskārtībā jautājumu par obligātā militārā dienesta (OMD) saglabāšanas liet-
derību ilgāk, nekā bija plānots iepriekš. Pagaidām ir nolemts OMD pagarināt līdz
2021. gadam, taču šis lēmums nav galīgs.
Nesen pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma sabiedriskās domas izpētes
kompānija
RAIT
veikusi aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret OMD.
Aptaujas dati liecina, ka gandrīz 75% lietuviešu pozitīvi vērtē obligāto karaklausību,
turklāt viņi atbalstītu savu tuvinieku lēmumu brīvprātīgi pieteikties dienestam ar-
mijā.Turpretī 19% respondentu paziņoja, ka neatbalstītu radinieku lēmumu dienēt
OMD. Atbildot uz jautājumu, vai bija pareizs lēmums Lietuvā atjaunot OMD, 68%
atbildēja apstiprinoši, bet 26%—noraidoši.
2015. gadā, kad sākās OMD atjaunošanas projekts, deviņu mēnešu pamatap-
mācības kursu beidza 3010 lietuvieši. 2133 no tiem pieteicās brīvprātīgi pirms sa-
rakstu publiskošanas, bet 877— tika iekļauti iesaucamo sarakstos un tad ieradās
un pieteicās dienestam. Apkopojot statistiku, noskaidrots, ka līdz 2016. gada 15.
februārim OMD ir pieteikušies jau gandrīz 1200 brīvprātīgo, kas nav bijuši iekļauti
sarakstos. Šajā pašā laika periodā 599 cilvēki no iesaucamo sarakstiem ir vērsušies
ar lūgumu pacelt viņu uzvārdus sarakstā augstākās pozīcijās, lai varētu ātrāk apgūt
militārās pamatapmācības kursu.
Plāno palielināt finansējumu militārās
tehnikas iegādēm
Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Laiena ir iesniegusi parlamentā priekšlikumu,
kas paredz turpmākajos 15 gados papildus piešķirt 130 miljardus eiro militārās tehnikas un
«HMS Iron Duke» (priekšplānā) kopā ar apgādes kuģi.
Lietuvas BS gadadienai veltītā parāde.
«Puma».
1...,26,27,28,29,30,31,32,33,34,35 37,38,39,40
Powered by FlippingBook