Atalgojumu saraksts. 2016. gada aprīlis - page 34

TĒVIJAS SArgS, Nr.4, APrīLIS, 2016
VĒSTUrE
32
darbības jomu Latvijas armijā. Tajos pieda-
līties tika aicināti latviešu mūzikas māksli-
nieki.
Gadījumos, kad organizācijas darbībā
Latvijā radās traucējumi, tās vadība varēja
meklēt palīdzību pie valdības vadītāja. Pie-
mēram, 1921. gada 3. janvārī vecākais sek-
retārs Lainss informēja ministru prezidentu
K. Ulmani, ka
YMCA
ir pastāvīgas problē-
mas ar Latvijas muitas iestādēm, kuras sa-
gādā sarežģījumus transporta, malkas un
preču ievešanas jautājumos, it kā nezinātu,
ka
YMCA
darbojas Latvijā «nu jau ilgāk par
četriem mēnešiem». Arī ziņojuma tapšanas
brīdī muitas iestādēs bija aizturēts miltu sū-
tījums, un Lainss lūdza Ulmani spert soļus,
lai Latvijas iestādes izturētos pret
YMCA
tāpat kā pret ARC. Savukārt 28. februārī, at-
saucoties uz tikko notikušo personisko sa-
runu, Lainss lūdza Ulmani nodrošināt orga-
nizācijai papildu telpu piešķiršanu Rīgā, kas
tai nepieciešamas darbam (Valsts kanceleja
atbildē gan ieteica šajā jautājumā vērsties
pie Apsardzības ministrijas). Tāpat 1921.
gada 5. jūlijā visus
YMCA
sporta laukumus
un klubu Maskavas ielā personiski apmek-
lēja apsardzības ministrs G. Zemgals, bet vēl
pēc dažām dienām šajā klubā vizītē ieradās
ministru prezidents Z. A. Meierovics.
1921. gada 4. februārī ziņojumā uz Va-
šingtonu ļoti pozitīvi
YMCA
darbību Lat-
vijā un Igaunijā novērtēja komisijas vadītājs
Rīgā E. Jangs. Viņš rakstīja, ka organizācija
veic efektīvu darbu armijā, izmantojot ļoti
nelielu darbinieku skaitu.
YMCA
klubus labi raksturo kapteiņa
Herberta Brašņevica, Latvijas armijas virs-
pavēlnieka štāba sakaru virsnieka ar šo or-
ganizāciju, 1921. gada 2. aprīlī, savu darbību
YMCA
nobeidzot, rakstītais: «Visās telpās
valda lielākā tīrība, un patīkamo sajūtu vēl
papildina pretim plūstošais siltums un laba
apgaismošana. Telpas visas ir, pateicoties
arī attiecīgo karaspēka daļu priekšnieku
laipnai pretimnākšanai, pienācīgi izlabotas.
Vienā no šām telpām mūsu brašie karavīri
var par iepirkšanas cenām saņemt kakao,
kafiju, tēju, kūkas, cigaretes utt. Lai nebūtu
jāgarlaikojas, tad liek spēlēt gramofonam,
jeb vakaros tiek sniegti priekšnesumi uz
klavierēm. Pie sienām karājas skaistas glez-
nas, pie kurām var pakavēt acis vaļas brīžos.
Pēc pabeigtas maltītes karavīrs var iet vai
nu biljarda istabā un kādu partiju biljarda
spēlēt, jeb tas iet lasāmā jeb rakstāmā is-
tabā, kur viņš atrod priekšā derīgas grāma-
tas visās trijās vietējās valodās, laikrakstus,
spēles kā šahu, dambreti un citas. Ja viņš
grib rakstīt vēstuli, tad turpat atrodas viņa
rīcībā jau papīrs un konverti. To visu viņš
var lietot par brīvu. Vienreiz nedēļā notiek
sacenšanās šaha, dambretes jeb biljarda
spēlē, pie kam vinnētājiem tiek izdalītas god-
algas piemiņai no
YMCA
. Šie vinnesti no
karavīriem ir ļoti iecienīti. Ar vārdu sakot,
viscaur klubos valda labākā kārtība, un
mūsu karavīri, sarunās ar mani, ir ar lielāko
mīlestību izteikušies par
YMCA
. Ja kāds no
karavīriem grib turpināt izglītību, tad viņš
var par brīvu apmeklēt vispārizglītojošos
kursus, kādi pastāv pie katra kluba. Šajos
kursos tiek pasniegtas latviešu, angļu, franču
un krievu valodas, kā arī matemātika, ģeo-
grāfija, vēsture, literatūra utt. Kas interesējas
par reliģiju, tas var noklausīties arī priekš-
lasījumus par reliģijas jautājumiem. Ka šie
kursi ir atraduši dzīvu interesi, norāda viņu
lielais apmeklētāju skaits. Vienu reizi par 2
mēnešiem
YMCA
priekšnieks Lines kungs
un es apmeklējam tos klubus, kas atrodas
ārpus Rīgas. Arī tur visur tā pati kārtība un
tīrība, un visi viņi ir ļoti apmeklēti no mūsu
karavīriem. Gribu še atzīmēt, ka uz mani
sevišķi labu iespaidu atstāja Rēzeknes
klubs, kuru vada Didorova kungs.»
Līdzīgi labi iekārtots bija arī klubs Kār-
savā, kas tika atvērts 1920. gada septembrī:
«Ir dabūjamas grāmatas, laikraksti, ir pie-
ietas dažādas spēles: šahmats, šaškas un
citas. Ir arī mazs biljards un gramofons ar
teicami izvēlētām platēm. Klubā karavīri
var arī uz amerikāņu dāvātā papīra rakstīt
vēstules saviem tuviniekiem. Turklāt pret
lētu atlīdzību var dabūt kakao, kafeju un
labu baltmaizi. Tikai telpu ziņā sajūtama
liela neērtība, jo viss klubs ar bufeti sa-
spiesti četrās mazās istabiņās.»
Interesanta ir tālāk laikrakstā «Latvijas
Kareivis» publicētajā rakstā ievietotā pie-
zīme: «Pašā sākumā, kad klubs sāka darbo-
ties, dažs labs kareivis nevarēja saprast
amerikāņu rīcību. Tā, piemēram, viens ne
par ko negribēja ticēt, ka tik dārgas grāmatas
dodot līdzi uz mājām bez jebkādas drošības
naudas. Tagad pie amerikāņu draudzības
un uzticības sākam pierast, un gribas ticēt,
ka dāvāto uzticību arī attaisnosim. Kārsavas
amerikāņu klubs īsā laikā ir pārvērties par
vietējo kareivju visiemīļotāko sapulcēšanās
vietu, kamdēļ pa brīvlaiku viņš pastāvīgi
pārpildīts.»
Sākot ar 1921. gada 1. septembri, sakarā
ar organizācijas darbības sašaurināšanu Ei-
ropā,
YMCA
klubu skaits valstī tika samazi-
nāts no pieciem līdz diviem — pa vienam
Rīgā (Maskavas ielā) un Rēzeknē. Pārējos
klubus, zināmu laiku izmantojot amerikāņu
atstātās iekārtas bez tiesībām tās pārdot, pār-
ņēma Latvijas armija (piemēram, Daugavpilī
29. augustā noslēgtā vienošanās paredzēja,
ka Zemgales divīzijas komandieris uzņemas
atbildību par aizdotajām grāmatām, galda
spēlēm, traukiem un kinoaparatūru). Pali-
kušajos amerikāņu uzturētajos klubos ak-
tīva darbība turpinājās. Septembra beigās
Sākums 31. lpp.
1...,24,25,26,27,28,29,30,31,32,33 35,36,37,38,39,40
Powered by FlippingBook