izveidojot struktūru ar diviem Zemessar-
dzes novadiem un 20 bataljoniem.
2002. gada novembrī tika izdota NBS
komandiera pavēle par Zemessardzes 5. kāj-
nieku brigādes štāba un decembrī — NBS
komandiera pavēle par Ādažu Mobilo strēl-
nieku mācību centra, kā arī Alūksnes Mo-
bilo strēlnieku bataljona, Zemessardzes
sakaru mācību centra un Izlūku mācību
centra nodošanu NBS Mācību vadības pa-
vēlniecības pakļautībā.
2003. gada janvārī likvidēja Zemessar-
dzes Svešvalodu mācību centru, un šajā
laikā tika izdota kārtējā aizsardzības minis-
tra pavēle par Zemessardzes vienību re-
strukturizāciju un bataljonu reorganizēšanu,
ar kuru Zemessardzes brigādes pārdēvēja
par Zemessardzes kājnieku brigādēm, Ze-
messardzes bataljonus — par Zemessardzes
kājnieku bataljoniem, tāpat saskaņā ar šo
pavēli tika reorganizētas un apvienotas vai-
rākas Zemessardzes vienības.
2003. gada jūlijā tika izdota NBS ko-
mandiera pavēle par Zemessardzes SUV
«Vanags» apvienošanu ar NBS SUV, kura
tika nodota Sauszemes spēku komandiera
pakļautībā.
2003. gada novembrī ar aizsardzības
ministra pavēli tika noteikts veidot divus
Zemessardzes novadus: 1. Zemessardzes
novadā ar dislokācijas vietu Liepājā iekļāva
Zemessardzes 1. un 4. kājnieku brigādi.
2. Zemessardzes novadā ar dislokācijas
vietu Rēzeknē iekļāva Zemessardzes 2. , 3.
un daļu no 5. kājnieku brigādes. Reorgani-
zējot Zemessardzes kājnieku brigādes un to
nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas no-
daļas, tās nodeva Ādažu Mobilo strēlnieku
mācību centram, izveidojot Nesprāgušās
munīcijas neitralizēšanas rotu.
2004. gada martā ar aizsardzības ministra
pavēli noteica, ka Zemessardzes komandieris
pilda Sauszemes spēku komandiera pienā-
kumus.
2004. gada jūlijā uz Zemessardzes 34. kāj-
nieku bataljona bāzes izveidoja Zemessardzes
Artilērijas bataljonu, augustā uz Zemessar-
dzes 54. kājnieku bataljona bāzes izveidoja
Zemessardzes Inženiertehnisko bataljonu,
klāt pievienojot Ādažu Mobilo strēlnieku
mācību centra Inženiertehnisko rotu un Ne-
sprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotu.
Septembrī uz Zemessardzes 17. kājnieku ba-
taljona bāzes izveidoja Zemessardzes Pret-
gaisa aizsardzības bataljonu.
2005. gada janvārī tika izdota aizsardzības
ministra pavēle par Zemessardzes Aizsardzī-
bas pret masveida iznīcināšanas ieročiem
rotas izveidi. Šo rotu pievienoja Zemessardzes
31. kājnieku bataljonam.
2006. gada 1. janvārī Sauszemes spēki or-
ganizatoriski tika nodalīti no Zemessardzes.
2006. gadā izveidoja trešo ZS novadu,
un bataljonu skaits tika samazināts līdz 18.
2010. gada 1. septembrī tika pieņemts
jaunais Zemessardzes likums, kurā noteikts,
ka Zemessardze ir NBS sastāvdaļa un tās
mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts te-
ritorijas un sabiedrības aizsardzībā, un ka
tā piedalās valsts aizsardzības uzdevumu
plānošanā un izpildē atbilstoši likumā no-
teiktajiem uzdevumiem.
Sagatavojis
Juris Ciganovs, Dr. hist
.
TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
ZEMESSARdZEi 25
25
24.09.1991.– 1994.
Anatolijs GORBUNOVS
(Zemessardzes priekšnieks)
19.01.1995. – 18.06.1998.
OF-5
Juris EIHMANIS
19.06.1998. – 21.03.1999.
OF-5
Raimonds GRAUBE
22.03.1999. – 22.08.2000.
OF-5
Jānis KONONOVS
23.08.2000. – 01.03.2004.
OF-5
Juris KIUKUCĀNS
02.03.2004. – 05.03. 2008.
OF-5
Juris BEZZUBOVS
05.03.2008. – 14.10.2011.
OF-6
Juris ZEIBĀRTS
Kopš 15.10.2011.
OF-5
Leonīds KALNIŅŠ
02.09.1991. – 28.07.1993.
Ģirts Valdis KRISTOVSKIS
29.07.1993. – 18.01.1995.
OF-5
Juris EIHMANIS
23.01.1995. – 18.06.1998.
OF-4
Raimonds GRAUBE
01.02.1999. – 31.12.1999.
OF-3
Jānis KAUĶIS
27.02.2001. – 17.08.2004.
OF-4
Guntis PORIETIS
01.11.2004. – 27.05.2009.
OF-3
Ilgvars BAUMANIS
01.07.2009. – 14.10.2011.
OF-5
Leonīds KALNIŅŠ
Kopš 14.09.2012.
OF-5
Imants ZIEDIŅŠ
