Džoanna Eglīte
Foto — Armīns Janiks un no Bahmaņu
ģimenes personiskā arhīva.
Bahmaņi ir no tiem, kuri par dzīvi nefilo-
zofē. Viņi to dzīvo. Turklāt ar manāmu
patiku. Kopā viņi ir kupla ģimene no
Cēsu apkaimes, kurā ir gan jaunsargi,
gan zemessargi, un pārējie ģimenē ir tik
ciešā saskarē ar šīm kustībām, ka ir
uzskatāmi par tām piederīgiem.
Viņus militārais dzīvesveids aizrauj.
Arī ģimenes sievietes. Aktīva dalība šajās
organizācijās ļauj būt, darboties un pie-
dzīvot lietas kopā. Un šķiet — tieši kopā
būšana ir šīs ģimenes vērtīgākais laiks.
Satiekamies rudenīgā augusta dienā, at-
pūtas bāzē pie ezera, kur Bahmaņi pavadījuši
vairākas atvaļinājuma dienas. Kopā sēņots,
makšķerēts, mazliet peldēts, gatavotas mal-
tītes, ceptas ābolkūkas un vārīta svaigu pi-
parmētru tēja ar medu, ko vākušas bites
turpat ābeļdārza stropos. Mudinu abus pie-
augušos Bahmaņus Arnoldu un Sigitu uz
savrupu sarunu, bet viņi ap galdu sanāk
visi: abi vecākie dēli Brendens un Lauris ar
draudzenēm Leldi un Amandu un jaunākā
meitiņa — Evelīna. Saruna par ģimeni at-
tiecas uz visiem tās dalībniekiem. Katrs to
apliecina ar savu klātbūtni un vērību, ie-
klausoties cits citā. Ja vien divi trūkstošie
ģimenes locekļi, proti, medību terjers Ser-
žants un kaķis, nebūtu atstāti sargāt māju,
arī viņi noteikti gulētu līdzās un rūpīgi ie-
dziļinātos saimnieku teiktajā.
Arnolds Bahmanis, virsseržants, ir ze-
messargs 27. kājnieku bataljonā un Jaunsar-
dzes 3. novada nodaļas 214. Cēsu jaunsargu
vienības instruktors. Sigita ir pirmsskolas
izglītības iestādes skolotāja un palīdz vīram,
gan kārtojot nepieciešamo dokumentāciju,
gan līdzdarbojoties Arnolda rīkotajās jaun-
sargu vasaras nometnēs un pārgājienos.
Ģimenes lielie puikas Brendens un Lau-
ris pēc Jaunsardzes iestājušies Zemessardzē.
Savu draudzeni Leldi Brendens saticis Jaun-
sardzē. Savukārt Laura draudzene mācās par
pavāri, un visi Bahmaņi labsirdīgi pajoko, ka
gan Jaunsardzē, gan Zemessardzē pavāri ir
ļoti vajadzīgi. Savukārt 11 gadus vecā Evelīna
jau vairākus gadus pirms iestāšanās Jaunsar-
dzē ar nepacietību prasīja vecākiem, kad arī
viņa beidzot varēs būt jaunsargos.
Arnolds:
«Es tik daudz esmu redzējis
vecākus, kuru saziņa ar bērniem ir kā pie-
nākumu saraksta lasīšana: tev jāravē vagas,
tev jāiet uz treniņiem, tev jāmācās augst-
skolā. Mēs ar Sigitu neko saviem bērniem
neesam uzspieduši. Arī Jaunsardzē visi ie-
saistījās tāpēc, ka paši to gribēja. Manuprāt,
labu attiecību pamatā ģimenē ir zināma brī-
vība, spēja ieklausīties otra vēlmēs un vaja-
dzībās. Jā, jābūt pamatnoteikumiem, kuri
jāievēro. Piemēram, mēs puikām teicām, ka
jāpabeidz vidusskola. Tālākais ir viņu pašu
ziņā. Es pats nekad neesmu bijis īpaši ap-
dāvināts skolnieks. Tādēļ, manuprāt, ir ne-
godīgi prasīt no bērniem, lai viņi tādi būtu.
Ja viņi to izvēlēsies — lieliski. Ja ne — arī tā
ir labi. Tikai pirms dažiem gadiem pats ie-
guvu augstskolas diplomu Sporta pedago-
ģijas akadēmijā. Tas ļoti lielā mērā notika,
pateicoties Sigitai, kura darbojās kā mans
virzītājspēks un asistents.»
Bahmaņu bērni atzīst, ka militārā joma
viņus aizrauj un daudz ir devusi. Brendens
pabeidzis Priekuļu tehnikumu un ieguvis
IT speciālista izglītību, savukārt Lauris šobrīd
mācās Cēsu arodvidusskolā par mēbeļu
galdnieku, bet Evelīna, kad izaugs, vēlas
strādāt par bērnudārza audzinātāju.
Arnolds:
«Savā ikdienas darbā diezgan
daudz esmu saticis cilvēkus, kuri puikas
gados savārījuši kādas ziepes — sakāvušies,
viens, piemēram, izbraucis ar velosipēdu
cauri svešai siltumnīcai. Ar to pilnīgi pie-
tiek, lai ceļš uz profesionālo dienestu viņiem
būtu liegts. Puikas gados par to pat neaiz-
domājas, bet pieaugušā vecumā tas var aiz-
vērt durvis uz dzīvi, kādu gribētos dzīvot.
Vērojot savus bērnus un visus tos, ar kuriem
kopā esmu darbojies, redzu, ka Jaunsardze
bieži pasargā no līdzīgu muļķību pastrādā-
šanas. Cilvēkos veidojas atbildības izjūta,
disciplinētība. Turklāt ir tik daudz fizisku
aktivitāšu, ka lielu daļu dulluma un enerģi-
jas var ielikt tajās. Instruktora darba radošā
daļa ir izdomāt dažādus aizraujošus pasāku-
mus, pārgājienus, nometnes. Jaunsardze ie-
liek cilvēkā izpratni par militāro jomu. No-
teiktu vērtību sistēmu. Arī vīrišķību.»
Arnolds profesionālajā dienestā ir 22
gadus, un pusi šī laika viņš ir strādājis ar
jaunsargiem.
TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
ZEMESSARdZEi 25
26
Enerģija rodas
no būšanas kopā
