TēViJAS SARgS, NR.8, AuguSTS, 2016
SPORTS
29
Ir zināmi pieminekļi strēlniekiemNāves salā, Ložmetējkalnā,
Ķemeros, Ikšķilē u.c. Bet strēlniekiem ir arī piemineklis Tartu
(Tērbatā, Jurjevā). Strēlnieku rezerves bataljons atradās Tērbatā,
šeit ārstējās arī no gūtajiem ievainojumiem, jo tur atradās strēl-
nieku kara slimnīca. Bija arī no ievainojumiem mirušie, kas tika
apglabāti Tērbatas Puijestes kapos. Šajos kapos apglabāti arī
Pirmā pasaules kara Kurzemes bēgļi, kuri lielā skaitā atradās Tēr-
batā. 1930. gada 28. septembrī minētajos kapos atklāja piemi-
nekli (230 x 390 x 131 cm) — arhitektonisku kompozīciju, kas
izgatavota no Allažu šūnakmens. Pieminekļa augšdaļā bija no-
vietota bronzas lode ar 1,5 m augstu dzelzs krustu. Lode laikmeta
griežos pazuda, bet, atjaunojot pieminekli, dzelzs krusts tika ie-
vietots akmens lodē. Autors arhitekts Aleksandrs Birznieks. Pie-
mineklis izgatavots Brāļu kapu darbnīcās Rīgā. Pieminekļa centrā
smilšakmens plāksne ar tekstiem latviešu un igauņu valodā:
180 LATVIEŠU STRēLNIEKU PULKA KARAVĪRU UN
98 LATVJU BēGĻU PIEMIņAI
1915—1918
JūS SEVI ĻĀVĀT VēTRAI LAUZT,
LAI LAIKMETS JAUNS
PĀR TAUTU AUST.
***
LATI KUTTIDE RUGEMENDI
180 SÖDURI
JA 98 LATI PÖGENEJA
MALESTUSEKS
1915 — 1918
Piemineklis bija bojāts. Tas atjaunots 1988. gada 22.—23. ap-
rīlī, no jauna iesvētīts 1988. gada 23. aprīlī.
Pie bijušās Spāres muižas Cēsu rajonā, kur Pirmajā pasaules
kara laikā atradās kara slimnīca, tika apglabāti arī no ievainoju-
miem mirušie strēlnieki. To piemiņai 1935. gada 6. oktobrī at-
klāja betona pieminekli (155 x 79 x 49 cm) ar iestrādātu smilš-
akmens plāksni. Uz plāksnes ir uzraksts:
PIRMĀ PASAULES KARĀ
NO IEVAINOJUMIEM KRITUŠO
24 KARAVĪRU PIEMIņAI.
LAI TAUTA JūT, ŠE STAIGĀJOT, —
DZĪVS, KAS PAR BRĀĻIEM NOMIRT PROT.
Pieminekļa autors profesors Pēters Feders.
Pēc Otrā pasaules kara piemineklis bija nedaudz
bojāts, tagad bojājumi izlaboti.
Jelgavā, pareizticīgo kapos atrodas piemineklis latviešu strēl-
nieku piemiņai, kuri miruši vācu gūstā. Tas ir obelisks uz cokola
(260 x 72 x 40 cm). Autors arhitekts Vladimirs Šervinsks. Izga-
tavots Brauera akmeņkaltuvē Jelgavā no pulēta granīta. Atklāts
1938. gada 22. maijā. Uz pieminekļa iekalti uzraksti latviešu un
krievu valodā.
Vienā pusē teksts:
PASAULES KARĀ
LATVIEŠU STRēLNIEKU UN
KRIEVU PULKU KRITUŠIEM
KARAVĪRIEM
ЛATЫШCKИM CTPEЛKAM
И PУCCKИM BOИHAM
ПABШИM B MИPOBУЮ BOЙHУ
Otrā pusē teksts:
DUSIET, KAUJAS ēRGĻI!
CПИTE, OPЛЫ БOEBЫE!
1914—1918
Rīgas rajona Salas pagasta «Krāču kalnā», Ķemeru—Kaln-
ciema šosejas malā, pie Liliju ezera (tuvākā autobusa pietura
«Kūdra») ir piemineklis kritušo latviešu strēlnieku piemiņai. Arhi-
tektoniskās kompozīcijas autors ir pulkv. Artūrs Galindoms, lauk-
akmenī to kalis Kristaps Druka. Augstums 2 m.
Atklāts 1936. gada 5. jūlijā. Piemineklī iestrādāta
plāksne ar uzrakstu:
ŠE DUS MūŽA MIERĀ 90 LATVJU
STRēLNIEKI, KAS DZIMTENEI ZIEDOJUŠI
DZĪVĪBAS 1917. GADA KAUJĀS.
Pieminekļa augšdaļu rotājis krusts, kas pēc
Otrā pasaules kara nokalts. Pieminekli uzstādījis
vecais latviešu strēlnieks Kristaps Druka saviem
kauju biedriem, kurus atradis, līdzinot vecos
Pirmā pasaules kara ierakumus, un tos apbedījis.
Sagatavojis
Gunārs Kušķis
.
Foto no grāmatas «Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi».
Zemessargs Dainis Upelnieks startē Riodežaneiro
Latvijas šāvējs zemessargs Dainis Upelnieks (ZS 54. inženiertehniskais bataljons), saņēmis speciālo atļauju
jeb
wild card
, devās uz Riodežaneiro, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs. Sacensībās apaļajā stendā viņš izcīnīja
14. vietu. D. Upelnieks kvalifikācijā nopelnīja 119 no 125 iespējamajiem punktiem. Pirmajās trīs sesijās Latvijas
šāvējs pieļāva piecas kļūdas, kas pēc pirmās dienas deva 70 punktus un 15. pozīciju. Nākamajā dienā atlikušajās
divās sesijās viņš nesašāva tikai vienu no 50 mērķiem, kas ļāva pacelties uz 14. vietu. Īpaši sekmīga bija pēdējā
kārta, kur latvietis sašāva visus 25 šķīvjus. Finālā iekļūst seši labākie sportisti.
Foto—Romāns Kokšarovs.