Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2016. gada augusts. - page 37

35
ĀRZEMJu ZiņAS
Pirks
tankus
«Leopard»
Čehijas Aizsardzības ministrija publisko-
jusi plānus iegādāties Spānijas militārajās no-
liktavās iekonservētosVācijas ražojuma tankus
«Leopard – 2A4»
. Lai iepazītos ar tehnikas
uzglabāšanas apstākļiem, čehu militārā de-
legācija apmeklēja Saragosā izvietotās mili-
tārās noliktavas. Viens no čehu delegācijas
izraudzītajiem tankiem izbrauca no nolikta-
vas, lai praktiski demonstrētu tehnisko sis-
tēmu stāvokli. Spāņu speciālisti arī iesniedza
izvērtēšanai tehnikas specifikācijas.
«Leopard 2A4
» irVācijas militāri rūpnie-
ciskā kompleksa ražošanā kopš 1979. gada,
un jau 20 valstis to iekļāvušas savos bruņu-
tehnikas parkos. No vācu konveijeriem jau ir
izlaisti kopumā 3000 šādu tanku. Galveno
tanka sastāvdaļu — 120 mm kalibra glud-
stobra lielgabalu — ražo vācu kompānija
«Rheinmetall».
Tanka apbruņojumā ir arī divi
7,62 mm kalibra ložmetēji.
«Leopard 2A4»
masa ir 55 t. Tanka mērķēšanas kompleksā ir lāzertālmērs ar iebūvētu termovizoru.
Pie tanka vājajām vietām eksperti pieskaita tā slikto aizsardzību pret mīnām—
šāda pieredze ir gūta operācijās Afganistānā. Turklāt tanka cena pasaules bruņojuma
tirgū ir viena no visaugstākajām analogu vidū. Kaujas jaudas uzlabošanai kompānija
«Rheinmetall»
jau ir izstrādājusi jaunu 130 mm kalibra lielgabalu
«Leopard»
moderni-
zācijai. Jaunā lielgabala pašmasa ir trīs tonnas, un tā eksperimentālais modelis tika de-
monstrēts šī gada jūnijā starptautiskajā militārās tehnikas izstādē
«Eurosatory 2016»
Parīzē. Vienlaikus jaunajam lielgabalam tiek izstrādāta arī piemērota munīcija —divu
veidu šāviņi, viens ar volframa serdeni, otrs— šķembu-fugasa.
Palielinās militāro budžetu
un formēs jaunus drošības
spēkus
Francijas prezidents Fransuā Olāns paziņojis, ka 2017. gadā valsts aizsardzības
budžets tiks palielināts par 600 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šogad
Francijas aizsardzības izdevumi bija apstiprināti 32 miljardu eiro apmērā. Jāatzīmē,
ka budžeta pieaugums tika plānots jau iepriekš, paredzot to aizsardzības attīstības
sešu gadu programmā
«Projet de loi de programmation militaire 2014—2019»
.
Tikmēr starptautiskie apskatnieki ir aprēķinājuši, ka Francijai nāksies līdz 2022. gadam
militāros izdevumus kāpināt par kopumā septiņiemmiljardiem eiro, lai varētu izpildīt
Parīzes apņemšanos— līdz 2025. gadammilitārā budžeta apjomu pietuvināt 2%
no iekšzemes kopprodukta.
Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs informējis, ka pieņemts lēmums
formēt jaunus nacionālos drošības spēkus — Nacionālo gvardi (NG), tādējādi
reaģējot uz teroraktu skaita būtisku pieaugumu valsts teritorijā. NG sastāvā plānoti
84 000 cilvēku, un atbilstoši lēmumi valdībā un parlamentā tiks pieņemti steidzamā
kārtībā.
Saskaņā ar līdzšinējiem plāniem NG personālsastāvs tiks sakomplektēts jau
līdz 2019. gadam, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu pildīt drošības pasākumus, pārņe-
mot daļu funkciju valstī izvērstajā operācijā
«Sentinelle».
Pašlaik šajā operācijā pie-
dalās kopumā 10 000 vīru no dažādām drošības struktūrām.
Francijā Nacionālā gvarde pastāvēja līdz 1872. gadam, un toreiz šie spēki bija
nošķirti no armijas struktūrām.
izstrādās jaunu kaujas
bezpilota lidaparātu
Lielbritānija sadarbībā ar Franciju realizē projektu par nākotnes kaujas
bezpilota lidaparāta (BPL) izstrādi—
FCAS
(
Future Combat Air Systems
). Abu valstu inže-
nieriem dots uzdevums izstrādes gaitā ņemt vērā, ka nepieciešama jauno BPL iekļaušana
kaujas ierindā, sinhronizējot to izmantošanu ar Lielbritānijas un Francijas gaisa spēku sa-
stāvā esošajiem pilotējamiem lidaparātiem. Tāpēc katra partnervalsts izstrādās vienu BPL
variantu, kas varēs sazināties ar nacionālajām pilotējamām lidmašīnām ar atšķirīgām teh-
niskajām specifikācijām. Galvenā atšķirība starp britu un franču kaujas aviāciju ir datu uz-
tveršanas un pārraides sistēmas. Iespējams, ka jaunajos BPL daļu no vadības funkcijām
varēs realizēt no pilotējamiem lidaparātiem.Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar BPL virszemes
komandvadības centru gaisā operējošs iznīcinātāja pilots varēs labāk pārredzēt reālo si-
tuāciju un dot precīzāku komandu bezpilota lidaparātam veikt kaujas triecienu.
2020. gadā paredzēta
FCAS
projekta tehniskā izvērtēšana, bet 2025. gadā plānota
pirmā eksperimentālā BPL pacelšanās gaisā.
Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva
.
Foto—http://militaryedge.org;
;
;
.
Nodomu protokola parakstīšana 2014. gadā par kopējo projektu FCAS.
1...,27,28,29,30,31,32,33,34,35,36 38,39,40
Powered by FlippingBook