Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

15 Sargā ne tikai Ādažu poligonu Kā jau minēts, «Sudraba bultas» klāt- būtne būs jūtama ne tikai Ādažu poligonā. «Ar zemes īpašniekiem, kur paredzēts iz- vērst karaspēka vienības un veikt kādus manevrus, viss ir saskaņots, taču savas ko- rekcijas šoreiz ieviesa daba. Sākotnējā ie- cerē pie Alūksnes bija paredzēts izvērsties krietni apjomīgāk, taču ieilgušo lietavu dēļ liela daļa tam paredzētās zemes pašreiz ir zemūdens. Izmantojamo teritoriju nāksies krietni samazināt.» Runājot par sadarbību ar privātperso- nām, pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš uzsver, ka sabiedrībai uz drošības jautājumiem ir jāskatās plašāk un ar vēl lielāku atbildību par valsti. «Privātās zemes mums nākotnē nāksies izmantot arvien plašāk. Būtībā veidojas tāda kā saspēle starp prasītājiem armijas personā un devējiem — zemes īpašniekiem. Šī dialoga rezultātā pakāpeniski arī veidojas arvien lielāka izpratne par bru- ņoto spēku vajadzībām un iespējām tās izpildīt. Jā, mums ir bijuši gadījumi, kad zemes īpašnieks nepiekrīt un neatļauj to izmantot — mēs respektējam šo lēmumu. Taču nevajadzētu baidīties, ka bruņotie spēki nodarīs kādus milzīgus vai neatgrie- zeniskus bojājumus. Reizēm gadās kļūdī- ties, taču kļūdas operatīvi identificējam un novēršam. Inženieru vienības likvidē mazākas problēmas, lielāki zaudējumi tiek kompensēti — tā tas notiek vienmēr. Tādēļ jau ir nepieciešams šis dialogs, lai abas pu- ses atrastu sev piemērotāko risinājumu. Galu galā mēs nesargājam tikai Ādažu po- ligonu, bet gan visu Latviju.» Par drošību atbildīga visa sabiedrība Vēl kāda būtiska mācību sastāvdaļa ir to laikā notiekošās mobilizācijas mācības. «Likums jau sen ļauj izmantot mobilizāci- jas iespējas, taču šī iespēja izmantota diez- gan kūtri,» atzīst I. A. Lejiņš. Mobilizācijas mācībās bruņoto spēku vajadzībām spe- cifisku uzdevumu veikšanā tiek piesaistīti privātie resursi — piemēram, treileri sma- gās tehnikas pārvadāšanai, specializētā tehnika un speciālisti prettanku grāvju izveidei. «Protams, mēs mācībās nerokam kilometriem grāvju — ja pārliecināmies, ka varam izveidot aizsardzības līniju ne- lielā posmā, tad zinām, ka varēsim to izda- rīt arī daudz lielākā platībā.» Mobilizācijas pieprasījuma realizācija militāriem mērķiem tiek balstīta valsts li- kumdošanā, un mācību laikā visu procesu testē pa posmiem. «Prognozes ir ļoti cerī- gas — plānošanas fāzei bija ļoti labi rezul- tāti. Tai sekos praktiskā un norēķināšanās daļa, kad maksāsim privātuzņēmējiem par saņemtajiem pakalpojumiem. Pašos pa- matos nekas būtisks sadarbības procesā nemainās — viss notiek līdzīgi kā citās reizēs, kad jāpiesaista privātā partnerība, tikai uz cita likuma pamata.» Pēc I. A. Lejiņa ieskatiem, sabiedrība pakāpeniski jāpieradina pie domas, ka ik- vienam pilsonim ir sava daļa atbildības par valsts drošību, katrs ir šīs drošības sis- tēmas sastāvdaļa. «Tā noteikti nav nasta, bet iespēja piedalīties. Ne katrs var aizstā- vēt savu Dzimteni ar šauteni rokās, bet savu artavu kādā citā veidā var dot ikviens. Es esmu optimists un domāju, ka nākotnē arvien vairāk ar bruņotajiem spēkiem tieši nesaistītu cilvēku savu iespēju robežās pa- līdzēs drošības sekmēšanā.» Rezerves karavīriem svarīga piederības sajūta Šie paši principi noteikti dos labus re- zultātus arī rezerves karavīru piesaistē un atkalapmācībā. Šajā laikā notiek arī rezer- ves karavīru mācības, un 30 cilvēki ir ie- saistīti «Sudraba bultā» — it kā salīdzinoši neliels skaits. «Es tomēr uzskatu, ka šī sistēma paš- reiz ir jāveido ļoti pakāpeniski un pārdo- māti. Manuprāt, rezerves karavīru regulā- rās mācības bija jāorganizē kopš deviņ- desmitajiem gadiem, tad tā būtu rutīnas lieta un daļa no viņiem nebrīnītos, saņe- mot pavēsti,» atzīst I. A. Lejiņš. Pēc apmācībām tiks apkopoti rezultāti un izdarīti secinājumi, kā konceptuāli mainīt sistēmu. «Šajā gadījumā nelielais rezerves karavīru skaits mums nāk pat par labu — ir vieglāk saprast kļūdas un veikt vajadzīgās korekcijas. Pie ļoti liela cilvēku skaita tas būtu daudz sarežģītāk, kļūdu ie- tekme būtu daudz jūtamāka.» Ļoti liela nozīme sadarbībā ar rezerves karavīriem ir piederības sajūtai, uzsver Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris. «Mūsu komunikā- cijas pamatā nevar būt amorfs karavīru saraksts. Arī rezerves karavīram ir jābūt saglabātai kādai pastāvīgai saiknei ar bru- ņotajiem spēkiem, vismaz jāzina, kura ir viņa mājas vienība, kur viņš ir iederīgs un kāda ir viņa specialitāte šajā struktūrā.» Pirms šīm mācībām komandieris ir izsūtī- jis personisku vēstuli katram rezerves ka- ravīram. «Tā mēs cenšamies veidot šo piederī- bu. Es ceru, ka tas ir devis rezultātus. Galu galā dialogam ir jābūt vienmēr, cilvēkus nevar uzrunāt tikai formāli, atsaucoties uz likuma pantiem. Krīzes gadījumā taču mēs nevienu ar varu nestumsimkarot. Ka- ravīram ir jābūt ar Dzimtenes, piederības un atbildības izjūtu, un to ar sausu atsauci uz likumu neizveidosim.» WWW.SARGS.LV TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017

RkJQdWJsaXNoZXIy NDQxNTYw