Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

24 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV KARSTIE PUNKTI Oktobra pirmajā dienā Spānijas pro- vincē Katalonijā notika juridiski nesais- tošs referendums, kurā līdz vēlēšanu iecir- kņiem atnākusī ceturtā daļa no provinces iedzīvotājiem vairākumā nobalsoja par iespēju veidot savu neatkarīgu valsti. Pa- saules uzmanība pievērsās šai Vecās Eiro- pas daļai un šajā vietā gruzdošajam terito- riālajam konfliktam. Mūspusē jau sāka vilkt paralēles ar notikumiem Baltijas val- stīs pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kaut gluži pareizi un vēsturiski korekti tas nav. Situācija Katalonijā un tās attiecībās ar Spāniju ir gan vēsturiski, gan ģeopoli- tiski atšķirīgāka no padomju okupācijas varā esošo Baltijas valstu centieniem atgūt savu neatkarību. Sniedzam nelielu ieskatu Katalonijas zemes vēsturē. Teritorija, kuru šodien pazīstam kā Kataloniju, ir apdzīvota kopš sirmas se- natnes. III gadu tūkstotī pirms Kristus (p. Kr.) šajā vietā apmetās seno ķeltu, ibē- ru ciltis, dodot nosaukumu Ibērijas pus­ salai. 600. g. p. Kr. Katalonijas piekrastē dibinātas pirmās grieķu kolonistu apmet- nes, bet vēlāk tur apmetās kartāgieši. Pēc pirmā Pūniešu kara (264.—241. g. p. Kr.) Katalonijas teritoriju iekaro romieši, un uz ilgiem gadsimtiem tā kļūst par Romas provinci. Pēc Romas impērijas krišanas 5. gadsimtā lielāko daļumūsdienu Spānijas teritorijas, tai skaitā to daļu, kuru šodien pazīstam kā Kataloniju, iekaroja no zieme- ļiem Pireneju kalnus pārgājušās ģermāņu ciltis — vandāļi un vestgoti. Pēdējie ap 414. gadu tur iedibināja savu valsti Gota- loniju, atsevišķi vēsturnieki uzskata, ka tieši no šī nosaukuma cēlies vārds «Kata- lonija». 8.—9. gadsimtā Katalonija atradās mauru iekarotāju varā, līdz 899. gadā Bar- selonas grāfs Borels II pasludināja savas grāfistes neatkarību, atbrīvojot provinci no arābu iekarotāju varas. Šo gadu uzskata par Katalonijas dzimšanas laiku. 12. gad- simtā dažādu dinastisko laulību rezultātā Barselonas grāfiste nonāca Aragonas kara- listes (vēlākās Spānijas karalistes) pakļau- tībā, līdz pat 18. gadsimtam juridiski skai- toties personālūnijā ar spāņu monarhu. 1931. gadā Spānijā monarhiju gāza, valsts kļuva par republiku. Jaunizveido- tais Katalonijas parlaments 20. gs. 30. ga- dos vairākkārt centās pasludināt valsts neatkarību, tomēr republikāniskās Spāni- jas kreiso partiju valdības vienmēr šos centienus pasludinaja par nelikumīgiem, aprobežojoties ar plašas kultūras un iekš- politiskās autonomijas piešķiršanu pro- vincei. Pēc 1936. gada valsts apvērsuma un pilsoņu kara sākumā Katalonijas dažā- du virzienu politiskās partijas un kustības bija spiestas atbalstīt Madrides republikā- nisko valdību tās cīņā pret ģenerāļa Fran- ko vadītajiem spāņu monarhistu bruņota- jiem spēkiem, kuri šajā asiņainajā karā guva uzvaru. Ģenerāļa un vēlākā ģenerā- lisimusa Fransisko Frankomilitārās dikta- tūras laikā (Franko atjaunotajā Spānijas Karalistē bija faktiskais valsts vadītājs līdz pat savai nāvei 1975. gadā) visas Kataloni- jas, tāpat kā citu Spānijas provinču auto- nomija bija likvidēta, katalāņu valoda bija aizliegta, bet katalāņu politiskie līderi re- presēti. Tieši laikā pēc Otrā pasaules kara kā protests pret Spānijas centralās varas darbībām radās mūsdienu kataloniešu se- parātisms. Situācija mainījās pēc militārās dikta- tūras beigām. 1978. gadā vispārējā refe- rendumā, kurā aktīvi piedalījās arī Katalo- nijas iedzīvotāji, Spānijā pieņēma jaunu valsts konstitūciju. Jaunajā valsts pamatli- kumā bija paredzētas plašas autonomijas piešķiršana valsts nacionālajiem apgaba- liem. 1979. gadā Katalonija iegūst autono- mijas statusu, pēc kā sekoja katalāņu valo- das atzīšana. No šī laika Katalonijai ir sava valdība (kat. Generalitat de Catalunya ). 2016. gadā Katalonijā pieņēma jaunu au- tonomijas statusu ar lielākām iespējām risināt savus iekšējos finansiālos jautāju- mus. Tieši finanses ir viens no galvena- jiem iemesliem kataloniešu separātistu kustības aktivizēšanai — nacionālisti ap- sūdz Madrides valdību provinces ekono- miskā ekspluatēšanā, uzskatot, ka Katalo- nija nepamatoti daudz ar savu ekonomis- ko un rūpniecisko potenciālu uztur pārē- jo Spāniju, pretī nesaņemot neko. Laikā līdz 2017. gadam bija notikuši vairāki neoficiāli referendumi par Katalonijas ne- atkarību, kuri tomēr atgādināja iedzīvotā- ju aptaujas par viņu viedokli provinces neatkarības jautājumā. Spānijas centrālā valdība nevienu no šiem referendumiem neatzina par likumīgu, tāpat kā pēdējo, šī gada oktobrī notikušo, uzskatot to par no- ziedzīgu vienotās Spānijas valsts šķelšanas mēģinājumu. Sagatavojis Juris Ciganovs . Foto —http://vijesti.hrt.hr ; https://lv.wikipedia.org. Īss ieskats Katalonijas vēsturē

RkJQdWJsaXNoZXIy NDQxNTYw