Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

27 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV VĒSTURE tēmas par Latvijas vēsturi, tautisko atmo- du, strēlnieku cīņām un par dažādām ētis- kām problēmām (darba nozīme, ideāli, laime u. tml). Būtiska ietekme Latvijas Atbrīvotāju biedrībai bija aizsargu satversmes izstrā- dāšanā. 1923. gadā biedrības valde uzdeva G. Mīlbergam izrediģēt aizsargu satver­ smes projektu. Viņa izstrādātais aizsargu satversmes projekts tajā pašā gadā tika publicēts žurnālā «Aizsargs». Galvenajos vilcienos tas sakrita ar Iekšlietu ministri- jas izstrādāto projektu un aizsargu kon- gresā pieņemto projektu, tomēr tajā bija arī vairākas būtiskas atšķirības. Biedrība noteikti pretojās tam, ka aizsargiem tiktu iedalīta tikai policijas izpalīgu loma. Tās projekts daudz lielāku vietu ierādīja aiz- sargu darbības militārajiem aspektiem, proti, ieročiem, apmācībai, komandējošo kadru militārajai sagatavotībai, militāra- jiem instruktoriem. Projekts paredzēja ie- saistīt aizsargu organizācijā jauniešus no 15 līdz 19 gadu vecumam, un tajā bija īpa- ši uzsvērts, ka aizsargiem jābūt apolitis- kiem, ka viņi nedrīkst piedalīties politis- kajās cīņās un politiskajā aģitācijā. Latvijas Atbrīvotāju biedrība veicināja aizsargu militārās spējas, galvenokārt or- ganizējot šaušanas sacensības. 1923. gadā biedrība izveidoja īpašu goda zīmi trīs šķirās labākajiem aizsargu strēlniekiem. Nākamajā gadā tā rūpējās par vērtīgu bal- vu sagādāšanu aizsargu šaušanas sacensī- bu uzvarētājiem. Lai īpaši stimulētu šauša- nas sacensības aizsargu pulkos, biedrības valde 1925. gada vasarā iegādājās 95 britu šautenes; tās godalgas veidā piešķīra katra aizsargu pulka labākajiem šāvējiem. Taču biedrība bija pārāk trūcīga, lai no saviem līdzekļiem spētu jūtami papildināt aizsar- gu apbruņojumu. Biedrības lielos nodo- mus apliecina tās valdes cerības līdzekļu esamības gadījumā iegādāties aizsargiem patšautenes un ložmetējus. Pēc savas iniciatīvas Latvijas Atbrīvo- tāju biedrība 1924. gadā izdeva instrukciju aizsargu nodaļām par ieroču tīrīšanu un uzglabāšanu. Biedrība mēģināja arī aktivi- zēt aizsargu militārās apmācības, 1926. ga- dā aicinot tajās iesaistīties armijas virsnie- kus, biedrības vietējo nodaļu biedrus. Latvijas Atbrīvotāju biedrība uzskatā- ma par pirmo aizsargu sporta rosinātāju. Jau 1924. gadā žurnālā «Aizsargs» parādī- jās informācija, ka, ievērojot kvalificētu sporta instruktoru trūkumu Aizsargu or- ganizācijā, biedrība ir nodomājusi sarīkot aizsargu sporta instruktoru bezmaksas kursus armijas speciālistu vadībā. No 1925. gada līdz 1927. gadam LAB vairākkārt aicināja paplašināt Aizsargu organizācijas rindas. Biedrība bija to skai- tā, kas aicināja formēt aizsargu vienības arī pilsētās, jo tobrīd šīs organizācijas struktūras pārsvarā bija lauku rajonos. G. Mīlbergs bija arī pirmais, kas aicināja pulcēt ap aizsargiem jaunatni un veidot aizsargu jaunatnes organizācijas jeb jaun- sargus. Biedrībai bija nenoliedzama ietek- me arī aizsardžu darbības izvēršanā Lat- vijā. Latvijas Atbrīvotāju biedrībai bija ne tikai vadošā ideoloģiskā, bet arī organiza- toriskā centra loma Aizsargu organizāci- jas darbībā. 1933. gadā LAB priekšnieks ģenerālis K. Goppers rakstīja: «Latvijas Atbrīvotāju biedrība ir stāvējusi pie Aiz- sargu organizācijas šūpuļa, un tās pirmie valdes locekļi nenogurstoši apmeklēja vi- sus Latvijas novadus un neatlaidīgi pauda organizēšanas vajadzību, apzinādamies, ka tikai organizācijā ir spēks.» Latvijas Atbrīvotāju biedrības veik- smīgākie darbības gadi bija kopdarbībā ar Latvijas Aizsargu organizāciju laikā no 1923. līdz 1928. gadam, kad tā daudz pa- veica Aizsargu organizācijas izveidē. Šaušanas sacīkstes. Daugavpils, 1929. gada 8. jūnijs. Aizsargi šaušanas nodarbībās. 20. gs. 20. gadi. Īpašu uzmanību Latvijas Aizsardzības biedrība pievērsa Latvijas Aizsargu organizācijai (LAO), jo uzskatīja pēdējo par vienu no Latvijas aizsardzības garantiem un armijas tuvāko rezervi iespējamā militārā konflikta gadījumā.