Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

31 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 „ Turpinājums 32. un 33. lpp. WWW.SARGS.LV Edmunds Vītols, NBS rezerves kapteinis. Autora foto. Turpinājums. Sākums šā gada janvāra, aprīļa, jūlija un septembra numurā. Pēc ātrāmpusdienām izgājuši ārā, seci- nājām, ka ir saulaina un ļoti mīlīga diena, silts, tomēr bija jāņem vējjaka, jo Tibetā allaž pūš vējš. Jāatceras, ka mēs taču bijām uz «Pasaules jumta». Pirmo skatījām Bai- džu templi, kas celts 1418. gadā un nesa- tricināms stāv vēl šodien. Templis ievēro- jams ar to, ka tajā uz sienām saglabājušies budistu sakrālās mākslas šedevri, kas, pēc mūsu gida skaidrojuma, kopš 15. gs. nekad nav restaurēti. Tolaik šos gleznojumus bu- distu sakrālās mākslas meistari veica ar dabiskajām akmens krāsām, kuras iegūst, saberžot pulverī noteikta veida minerālus, kas atrodami gan Tibetā, gan Indijā. Laika zobs šos šedevrus nespēj pieveikt tik ātri kā jebkuru jaunlaiku gleznojumu. Templī gan sienas, gan grīdas, gan in- terjers un pati vide izstaroja senatnes elpu. Tēli un simboli uz sienām, statujas, kas at- veidoja bodhisatvas, man bija labi zināmi, tāpēc uztvēru to visu pilnīgi citādi nekā mani ceļabiedri un varēju paskaidrot vi- ņiem, kas templī redzams. Te bija palielas trīs laikmetu budu statujas —pagātnes bu- da Amitabha, mūsdienu buda Šakjamuni un arī nākotnes buda Maitreija. Mani priecēja amerikānietes Annas jautājums par nākotnes budas Maitreijas statuju, jo visi iepriekš redzētie budas tēli bija atvei- doti sēdošā, budistiem un hinduistiem raksturīgajā lotosa pozā (sakrustotām kā- jām), bet te nākotnes buda sēdēja krēslā, ar lejup nolaistām kājām. Skaidroju, ka Maitreija ir tēls, kas cilvēces vēsturē parā- dīsies tikai nākotnē, un tas nāks laikā, kad uz planētas Zeme mītošo ļaužu dzīvē un attīstībā būs pienācis galējas krīzes brīdis, būs iestājies pilnīgs morāls un garīgs pa- grimums. Šādos brīžos Visuma apziņa jeb kosmiskie spēki allaž sūta cilvēcei glābēju. Hinduismā šāds tēls jeb avatārs ir pare- dzēts dieva Višnu manifestācijā, vārdā Kalki. Tas atjās uz balta zirga ar zobenu rokās. Arī Bībelē, Jāņa atklāsmes grāmatā vēstīts par pestītāju, kas atnāks tiesāt dzī- vos un mirušos. Buda Maitreija sakrālajos tekstos ap- rakstīts tieši šādā pozā, kas nemaz nav raksturīga aziātu rasei. Tas vedina uz seci- nājumu, ka viņš varētu būt no citurienes nākošs cilvēks. Džeks, kas uzmanīgi klau- sījās, pavaicāja: «Bet ja nu viņš būs no Amerikas?!» Protams, visi sirsnīgi pasmē- jās, bet atbilde bija — kāpēc gan ne — var- būt pat kāds tavs attāls radinieks. Lūgšanu zālē sastapām mūkus pudie- nojam. Tas izskatījās šādi — mūki sēdēja savās vietās, garās rindās, bet norīkotie, parasti jaunākas klases vai gadagājuma mūki, organizēti un ļoti veikli pienesa vi- siem sēdošajiem mūkiem maizi. Putru un tēju iznēsāja ar lielām tējkannām. Katram no pusdienojošajiem mūkiem bija līdzi sava krūze, bļodiņa un karote. Pēc pusdienu pauzes pudža jeb diev- kalpojums varēja turpināties. Tagad pienācis brīdis pastāstīt par kā- du ļoti īpašu vietu Gjantsē, proti, unikālo Kumbum stūpu, kurai līdzīga, tomēr savā- dāka atrodas tikai Bali salā. Iepriekš par šo stūpu biju lasījis un redzējis tās miniatūru maketu Nālandā (Indijā), kur atrodas visā pasaulē lielākās budistu universitātes dru- pas, kuru uzcēla valdnieka Ašokas laikā. Nālandas budistu universitāti ar tās uni- kālo bibliotēku un artefaktiem pilnībā nopostīja islāmisti, iekarojot šo Indijas provinci. Bija skumji muzejā skatīties uz hinduistu un budistu skulptūrām ar no- skaldītām sejām — islāmistiem ar to bija šķitis diezgan, lai likvidētu enerģiju, ko, viņuprāt, nes šīs skulptūras. Tolaik viņu rīcībā nebija sprāgstvielu. Kumbum stūpa celta 1427. gadā un tiek uzskatīta par vienu no astoņām īpašajām stūpām pasaulē. Īpaša ne tikai savas sakrā- lās nozīmes dēļ, jo tāda piemīt visām stūpām, pat šķietami neizteiksmīgām un vienkāršām, bet arī ar savu ārējo un iekšējo arhitektūru, kā arī sakrālo vidi. Stūpa ir 32,4 metrus augsta, un tajā pa spirālveida eju, kas ved augšup, ir izvietotas 108 celles, kur katrā atrodas budisma dievību attēli, atveidi un skulptūras. Tās izvietotas, ievē- rojot stingru hierarhiju virzienā uz augšu, un pati stūpas virsotne simbolizē Budas apgaismoto prātu. Stūpa palikusi neskarta Ķīnas kultūras revolūcijas laikā tikai tāpēc, ka tai piešķirts kultūras relikta statuss, un Lhasa Otrais Tibetas ceļojums Jamdroka ezers no Kambala pārejas 4794 m augstumā.