Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

36 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV PIEMIŅAI Auseklis Pļaviņš (01.01.1925.—01.10.2017.) Aizsaules pulkam šā gada 1. oktobrī pievienojās Nacionālo bruņoto spēku atvaļinātais pulkvedis Auseklis Pļaviņš, viens no Latvijas armijas atjaunotājiem aizvadītā gadsimta 90. gados. Viņš piederēja pie tās Latvijas paaudzes, kuras pasaules uzskats, dzim- tenes mīlestība un priekšstats par godu, tikumu un pienākumu veidojās brīvā valstī. Pirmajos 15mūža gados gūto pieredzi Ausek- lis Pļaviņš neaizmirsa, un tā palīdzēja viņam dzīvē pieņemt pa- reizus lēmumus. Viņa vecākiem piederēja saimniecība «Ausekļi» Turlavas pagastā Kuldīgas apkaimē. Tēvs Jānis Pļaviņš cerēja, ka ar laiku to pārņems dēls, bet sapnis nepiepildījās. Valsts rimto dzīvi pār- trauca 1940. gada 17. jūnijs — kopš tās dienas neviens vairs ne- jutās drošs par savu nākotni. Otrais pasaules karš brīvvalstī uz- augušajai paaudzei nereti lika pieņemt neordinārus lēmumus. Un, kad karš bija beidzies, dzīvojot nu jau trešo reizi okupētajā Latvijā, Auseklis nolēma savu dzīvi saistīt ar armiju. Pēc obligātā militārā dienesta sekoja mācības prestižajā M. Frunzes Kara akadēmijā Maskavā un dienests, kas bija saistīts ar militāro pretizlūkošanu un darbu ārzemēs. Auseklis Pļaviņš ie- guva nenovērtējamu pieredzi, kas lieti noderēja vēlāk. Pēc pēdē- jiem četriem dienesta gadiem Kubā 1981. gadā Auseklis Pļaviņš 56 gadu vecumā demobilizējās no padomju armijas un atgriezās Latvijā. Piecus gadus viņš nostrādāja par Fiziskās kultūras un sporta komitejas autobāzes direktoru. Tuvojās lielo pārmaiņu laiks —A. Gorbačova uzsāktā pārbūve un Baltijas atmoda, kas tā īsti sākās ar «Baltijas ceļu» 1989. gada 23. augustā, kad visa pasaule sekoja Latvijas, Lietuvas un Igauni- jas aktivitātēm. Tautas frontes kustība, jaunu sabiedrisko organi- zāciju rašanās — notikumi sekoja notikumiem. Auseklis Pļaviņš aktīvi iesaistījās 1989. gada jūnijā nodibinātajā Latviešu strēlnie- ku apvienībā. 1990. gada augustā viņš tika iekļauts darba grupā par robežapsardzības koncepcijas un attiecīgu likumprojektu izstrādi (1990. gada 2. au- gusta Augstākās padomes prezidija lēmums). Militārajā dienestā ie- gūtās zināšanas lieti node- rēja arī 1991. gada janvāra barikāžu dienās. Kā īpašu dārgumu A. Pļaviņš vēlāk glabāja barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Pēc janvāra notiku- miem 1. martā A. Pļaviņu iecēla par jaunizveidotā LR Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta direktora vietnieku, bet tā paša gada decembrī par atjaunotās Aizsardzības ministrijas Informācijas un ārējo sakaru pārvaldes priekšnieku, vēlāk par Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieku. Toreiz, pirms 25 gadiem, kad Aizsardzības ministrijā ieradās latvju vīri — militārie speciālisti, pamatā viņi bija padomju ar- mijā dienējušie. Auseklis Pļaviņš bija viens no vecākajiem un kompetentākajiem militārajās zinībās, un galvenais — ar pilso- nisku drosmi apveltīts. Viņa veikums mūsu valsts drošībai ir no- zīmīgs, un viņu kā labas gribas cilvēku vienmēr atcerēsies bijušie kolēģi. Apliecinājums tam bija atvadīšanās no atvaļinātā pulkveža Ausekļa Pļaviņa 7. oktobrī Saulkrastu kapsētā. Pulkvedi izvadīja ar militāru godu, piedaloties Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīriem, militārā orķestra grupai un NBS kapelānam Elmā- ram Pļaviņam. Svinīgi izskanēja Latvijas valsts himna un atvadu zalve. Ziedi un sirsnīgi vārdi no tuviniekiem, no pirmā armijas komandiera Daiņa Turlā un sabiedrības pārstāvjiem bija cildinājums karavīra, latvju godavīra, mūžam. Edīte Sondoviča Foto no NBS arhīva. Koks nezina, kad vētrā tas lūzīs, Ne cilvēka sirds, kad pukstēt tā stās. Dzintars Stepiņš (03.03.1968.—07.10.2017.) Pēkšņi aprāvies vecākā zemessarga Dzintara Stepiņa dzīves ceļš. Viņš bija Zemessargs ar lielo burtu un līdz sirds dziļumiem. Pievienojās Latvijas aizstāvjiem 2015. gadā un kopš tā laika aktīvi iesaistījās zemessargu apmācībā un Zemessardzes, kā arī Nacio- nālo bruņoto spēku tēla veidošanā. Neskatoties uz noslogotību savā ikdienas darbā, viņš vienmēr atrada laiku arī papildu (speciālistu) apmācībai, lai, ja nepieciešams, būtu gatavs aizsargāt savu valsti, tautu un ģimeni. Paldies tev, Dzintar, par godprātīgu, nesavtīgu un teicamu dienestu! Zemessardzes 52. kājnieku bataljona kolektīvs Kas sevim vien dzīvo, tas dzīvo tik pusei, Kas visiem dzīvo, tas dzīvo pilnīgi. / Baumaņu Kārlis /