Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

5 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV INTERVI JA analīzei ir jāvelta nepieciešamais laiks, un tikai tad jāizdara attiecīgie secinājumi. — Mācības ir jau beigušās. Vai Krie­ vija spēs izvest no Baltkrievijas visas sa­ vas vienības un militāro tehniku, kas tur tika ievesta uz šīmmācībām? — Baltkrievijas laikrakstos redzēju ap- liecinājumu viņu cerībām, ka viss šajās mācībās iesaistītais Krievijas karaspēks Baltkrieviju atstās. Pagaidām neesmu sa- ņēmis nekādas indikācijas, ka tas varētu nenotikt. Es domāju, ka viss būs labi, to- mēr lielas militārās tehnikas pārvietoša- nās un dažādas aktivitātes būs neizbēga- mas. Dažos no žurnālistiem Baltkrievijā rādītajiem slaidiem bija redzams, ka Balt- krievijā atrodas 12 700 karavīri. Pēc ma- nā rīcībā esošās informācijas, tomēr iz- skatās, ka militāro spēku koncentrācija pie Latvijas un Igaunijas robežas bija lie- lāka. Šie spēki gan nav apzīmēti kā mācī- bu « Zapad » sastāvdaļa, bet, protams, tas būtu daudz godīgāk. Esam saņēmuši arī ziņojumus par daudzām jūras spēku aktivitātēm Kolas pussalā, tāpēc joprojām mums nav skaid- ras informācijas par šajās militārajās mā- cībās izmantoto teritoriālo ietvaru. — Preses konferencē pirms «Zapad» mācībām jūs sacījāt, ka NATO tajās ne­ saskata reālus draudus. Vai tagad, kad mācības jau ir beigušās, viedoklis ir mainījies? — Daudzi bija uztraukušies, ka šīs mācības, iespējams, var izraisīt kādas citas darbības, nepareizus aprēķinus vai agresī- vu rīcību. Manuprāt, NATO nekad nav uzskatījusi, ka kaut kas tāds varētu notikt. Taču sākotnēji tika paziņots, ka šīs būs sa- va veida pretterorisma mācības, tomēr realitātē Krievijamācībās vingrinājās kon- vencionālās karadarbības uzdevumu veik- šanā. Tas mani nepārsteidz. Man ir bijusi iespēja šos jautājumus pārrunāt arī ar Baltijas valstu un Polijas bruņoto spēku vadību, tāpēc, kā jau iepriekš sacīju, es nedomāju, ka šajās mācībās kāda NATO dalībvalsts būtu pamanījusi kaut ko pār- steidzošu, tomēr mums ir jāturpina ie- sāktais darbs un jāizdara vajadzīgie seci- nājumi. —Jūs esat apmeklējis Baltijas valstis. Kā jūs vērtējat Latvijas bruņoto spēku attīstību? Kam mums nākotnē būtu jā­ pievērš lielāka uzmanība? Kādi, jūsu­ prāt, ir galvenie uzdevumi? — Manuprāt, jūsu progress ir pārstei- dzošs. Domāju, ka cilvēkus ir pārliecinā- juši NATO samita laikā Varšavā dotie solī- jumi, un tie ir izpildīti. Protams, šobrīd viss koncentrējas ap kaujas grupām, jo to attīstība ir redzama, un tas ir ļoti ieprieci- noši. Bet, ja paraugāmies dziļāk, redzam investīcijas gaisa spēku bāžu attīstībā, ko- pīgajās ēkās, pārsteidzošos rezervju uz- krājumos, tiltu uzlabošanā, lai tie spētu iz- turēt smagsvara tehniku, un tā jau ir civil- iedzīvotājiem neredzamā daļa. Es to saucu par operacionālās vides sagatavošanu. Šis darbs ir bijis ļoti iespaidīgs. Uzņemoša- jām valstīm ir sagatavoti plāni, kā uzņemt NATO karaspēka papildu vienības, un tas ir liels panākums. NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ir kā celmlauži. Es nesaku, ka viss jau būtu padarīts, vēl ir daudz darāmā. Esmu jau vairākkārt mi- nējis, cik nozīmīgs ir kopīgais atturēšanas efekts, tāpēc ir jāstrādā pie vides sagata- vošanas un jānodrošina, lai nebūtu pret- runu starp uzņemošās valsts, NATO un, iespējams, ASV plāniem. Mēs šo darbu veicam, tomēr šobrīd neņemos apgalvot, ka tas jau būtu perfekts. Uzskatu, ka ilgtermiņā gūsim prieku, darot šajā jomā nepieciešamo. Mēs kļūs- tam arvien stiprāki un līdz ar to arī spēcī- gāki atturēt varbūtējo agresiju. Turklāt šiem pasākumiem piemīt liels atturošs efekts. Esmu runājis ar dažādiem cilvē- kiem, taču, iespējams, kāds vēl jautās: «Vai mēs varam paļauties, ka tiksim aiz- sargāti?» Ja cilvēki nejūtas pasargāti, tas nozīmē, ka mums ir jādara vairāk. — Kāda, jūsuprāt, būs NATO virzība tuvākajā nākotnē? — NATO šobrīd saskaras ar diviem savstarpēji saistītiem stratēģiskiem drau- diem. Draudi no austrumu flanga, kur ir izvietotas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Bet šo kaujas grupu kon- tekstā, manuprāt, nevajadzētu lietot vār- dus «paplašināts» vai «pielāgots», jo tas vieš neskaidrību. Man visas NATO aktivi- tātes no Baltijas valstīm līdz pat Melnajai jūrai un Turcijai ir priekšējās līnijas klāt- būtne. Tas ir viens no NATO izaicināju- miem. Vienlaikus NATO apzinās, ka mums ir jādara daudz vairāk, palīdzot plānot sta- bilitāti Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austru- mos, un jāmēģina novērst dažas turienes problēmas tādā veidā, kā līdz šim to ne- esam darījuši. Tas attiecas arī uz dažā- diem pretterorisma pasākumiem. Manu- prāt, NATO šajā jomā jau ir guvusi labus panākumus. NATO Dienvidu centrs Neapolē, Itāli- jā, atbild par izlūkošanas datu apkopoša- nu. Tādējādi palielināsies mūsu izpratne par šiem draudiem un to, kā ar tiem cīnī- ties, — tā ir prioritāte. NATO ir 29 dalīb- valstis. Manuprāt, ir redzama tāda saskaņa alianses partneru vidū, kas patiešām stip- rina ticību NATO būtībai, proti, tā ir ap- ņemšanās nodrošināt visu alianses dalīb- valstu suverenitāti un integritāti. Tulkojis NBS rezerves virsleitnants Kārlis Līdaka .