Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

7 skatīties, kas reāli notiek Amerikas Savie- notajās Valstīs, kādus lēmumus pieņem prezidenta Donolda Trampa administrā- cija, un uz šīs bāzes arī izdarīt secināju- mus. Viņa prognozēja, ka Trampa admi- nistrācija savas darbības laikā būs mazāk tendēta uz intervenci, taču noteikti tā aizstāvēs spēka lietošanu nepieciešamības gadījumā. Runājot par mūsdienu vērtību krīzi, K. K. Gorka uzsvēra, ka sabiedrība neuzticas valdībai, taču tic armijai un mi- litārpersonām, kurām ir visai augsts uzti- camības kredīts. Vienlaikus viņa arī klie- dēja bažas saistībā ar iespējamo ASV inte- reses zudumu par drošību Eiropā, norā- dot, ka par mieru un drošību domā visi. Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons diskusijas gaitā atzina, ka sabiedrībā pašlaik ir jūtama cīņa par cilvēku prātiem. Viņš norādīja, ka mūsdienās nav nepieciešama militāra spēka lietošana, ja sabiedrība ir ievainoja- ma un neapzinās savas pamatvērtības. Brīdī, kad sabiedrība vairs nezina, kas ir tās vērtības, mēs esam zaudējuši, uzsvēra Jānis Garisons. Somijā vairāk nekā 70% sabiedrības ir gatavi aizstāvēt savu valsti un tās iekārtu, turpretī Vācijā — tikai aptuveni 18% no visas sabiedrības. Būtībā tas liecina, ka vienā no Eiropas smagsvariem sabiedrī- bas lielākajai daļai nav būtisks jautājums par valsts iekārtu un vērtībām. Šādā situ- ācijā atgriešanās pie vērtībām ir Eiropai vitāli svarīgs jautājums, norādīja valsts sekretārs Jānis Garisons. Kaimiņvalstu žurnālistus interesēja arī Latvijas pozīcija jautājumā par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Komentē- jot to, J. Garisons norādīja, ka būtiskākais nav lielas rezervistu armijas veidošana, bet gan visas sabiedrības iesaiste vērtību apzināšanā un aizsargāšanā. Nenoliedza- mi, obligātais iesaukums var dot pienesu- mu valsts aizsardzībā, taču bez vērtību apzināšanās tas nestrādās, līdzīgi kā savu- laik obligātais militārais dienests nepaglā- ba no sabrukšanas Padomju Savienību. Sagatavojis Taivo Trams . Plašāka informācija— www.rigaconference.lv . Foto—Gatis Dieziņš. TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA «Eiropas Savienībai ir jādara vairāk, lai aizsargātu savas robežas un savus iedzīvotājus. Valstīm ir plašāk jāsadarbojas, lai nodrošinātu mūsu informā- cijas telpas drošību un kiberdrošību, veicinātu medijpratību un attīstītu iedzīvotāju spēju kritiski izvērtēt pieejamo informāci- ju,» uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā starptautiskajā forumā «Rīgas konference 2017». 10. oktobrī valdība apstiprināja likumprojektu « Par vidēja termiņa bu­ džeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam » , kas paredz aizsardzības izdevu­ mu palielinājumu līdz 2% no iekšzemes produkta. Lai stiprinātu valsts pašaizsardzības spējas, nākamgad plānots sekmēt Na­ cionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīs­ tību, kā arī īstenot pilsonisko un patriotisko audzināšanu Jaunsardzē. Viens no būtiskiem nozares darbības virzieniem 2018. gadā būs arī Na­ cionālo bruņoto spēku kaujas gatavības celšana, turpinot īstenot personāla apmācību, ekipējuma un tehnikas iegādi, kā arī militāro bāzu infrastruktūras attīstību. Nākamgad Latvija turpinās arī sniegt uzņemošās valsts atbalstu sabiedro­ to spēkiem, nodrošinot to izvietošanu un kopīgu militāro mācību norisi. Kopējais 2018. gadā plānotais aizsardzības nozares budžeta apmērs ir 576 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. No 10. līdz 13. oktobrim Tallinā norisinājās ikgadējās Baltijas valstu ne­ sprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas mācības «DIVEX 17» , kurās piedalījās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bruņoto spēku ūdenslīdēju at­ mīnētāju komandas. Latviju militārajās mācībās pārstāvēja astoņi Jūras spēku Mīnukuģu eskadras ūdenslīdēji atmīnētāji, divi Mācību vadības pavēlniecības Ūdenslī­ dēju skolas speciālisti un viens Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālā no­ drošinājuma centra pārstāvis. Mācību mērķis bija pilnveidot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vie­ nību personālsastāvu iemaņas, veikt nesprāgušās munīcijas meklēšanu, identi­ ficēšanu, nepieciešamības gadījumā izcelšanu, transportēšanu un galējo neitra­ lizēšanu. Galvenais ūdenslīdēju uzdevums mācībās ir attīrīt ostas un kuģu ce­ ļus, lai tie būtu droši ikdienas ekspluatācijā un neradītu nekāda veida draudus. Mācību laikā tika pārbaudīta daļa no Tallinas līča un kuģu ceļš, kas ved uz kruīzu kuģu terminālu, no aizdomīgiem, sprādzienbīstamiem objektiem, kop­ skaitā identificējot 38 zemūdens objektus. WWW.SARGS.LV