Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada novembris.

24 TĒVIJAS SARGS, NR.11, NOVEMBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV PĒTĪ JUMI Toms Rostoks, LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks. Nobeigums. Sākums žurnāla oktobra numurā. Virknē Eiropas valstu pēdējo gadu lai- kā slepenie dienesti savos ikgadējos pār- skatos daudz atklātāk sākuši runāt par Krievijas radītajiem apdraudējumiem. Piemēram, Zviedrijas Drošības dienests ( Swedish Security Service, SÄPO ) 2016. ga- da ziņojumā Krievijas specdienestu dar- bības un izmantotās metodes novērtējis kā agresīvas. Tiek uzskatīts, ka no Zvied- rijā akreditētajiem 37 diplomātiem 10 ir Krievijas drošības dienestu darbinieki. Arī Čehijas Drošības informācijas die- nests ( Security Information Service, BIS ) 2016. gada pārskatā ir atzinis, ka tieši Krievijas izlūkdienesti ir bijuši paši aktī- vākie Čehijā. Igaunijas Iekšējās drošības dienests ( Estonian Internal Security Ser­ vice, KAPO ) lielu daļu 2016. gada ziņoju- ma ir veltījis Krievijas mērķu un aktivitāšu analīzei. Tomēr Krievijas izlūkdienestu radītie apdraudējumi Eiropas drošībai neaprobežojas tikai ar aktivitātēm Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Marks Galeoti 2016. gada publikācijā par Krievijas izlūk- dienestu darbību Eiropā secina, ka Krievi- jas izlūkdienesti un drošības dienesti Eiro- pas valstīs ne tikai ievāc informāciju, bet arī nodarbojas ar politisko destabilizāciju, apkalpo Krievijas ekonomiskās intereses un vēršas pret Krievijas skatījumā nedrau- dzīgiem politiķiem. Krievijas rīcība pret rietumvalstīm ne- aprobežojas tikai ar militārā spēka de- monstrēšanu, dezinformācijas kampaņām un slepeno dienestu aktivitātes pieaugu- mu. Par ļoti nopietnu apdraudējumu rie- tumvalstu politiskajai stabilitātei uzskatā- mi Krievijas centieni destabilizēt vairāku valstu politiskās sistēmas un sniegt atbal- stu galēji labējām un galēji kreisām opozī- cijā esošām politiskajām kustībām. Rau- goties no rietumvalstu politisko elitu per- spektīvas, šāda Krievijas rīcība ir vērtēja- ma negatīvi, jo tādējādi Krievija atbalsta pie varas esošo lēmumu pieņēmēju politis- kos konkurentus, kuru popularitāte dažā- du faktoru — piemēram, bēgļu un starp- tautiskās migrācijas — iespaidā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi. Kā raksta Sūzija Dennisone un Dina Pardijs, identificēt saikni starp Eiropas galēji labējām un galē- ji kreisajām partijām (no vienas puses) un Krieviju (no otras puses) ir sarežģīti, tomēr vairākums šāda veida partiju ir paudušas simpātijas Krievijas īstenotajai ārpolitikai. Turklāt šāda veida politiskās partijas pa- stāv lielākajā daļā ES dalībvalstu. Krievijas veiktā ārējā iejaukšanās rie- tumvalstu iekšpolitikā neaprobežojas ar dziļā opozīcijā esošu politisko spēku at- balstīšanu. Krievija ir sistemātiski (taču ar mainīgām sekmēm) centusies vājināt tai netīkamus politiķus, tādus kā Hilarija Klintone (ASV), Angela Merkele (Vācija) un Emanuels Makrons (Francija). Šāda stratēģija ir riskanta un var radīt pilnīgi pretēju efektu iecerētajam. Kristīgie demo- krāti Angelas Merkeles vadībā guva uzvaru parlamenta vēlēšanās Vācijā 2017. gada septembrī, savukārt 2017. gada maijā no- tikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Emanuels Makrons, kurš dažus mēnešus vēlāk preses konferencē pēc tik- šanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izteicās, ka Krievijas masu medijus uzskata par ietekmes aģentiem, nevis ma- su medijiem. Krievijas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanu norisē 2016. gadā ir kļuvusi par vispārzināmu faktu. 2017. ga- da janvārī publicētajā ASV drošības die- nestu ziņojumā par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu norisē secināts, ka Krievija ir centusies sasniegt vairākus mērķus: mazināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajam procesam ASV, vājināt prezidenta amata kandidāti Hilariju Klin- toni un palīdzēt prezidenta amata kandi- dātam Donaldam Trampam. 2017. gada laikā klajā ir nākuši vēl citi fakti par Krie- vijas iejaukšanos ASV 2016. gada vēlēša- nās, piemēram, par Krievijas visnotaļ sek- mīgajiem centieniem izmantot sociālo mediju platformas Facebook un Twitter , lai veicinātu sabiedrības šķelšanos ASV. 2016. gada vēlēšanas ASV arī norāda uz Krievijas gatavību izmantot kiberinstru- mentus pret rietumvalstīm, lai tās vājinātu. Secinājumi Galvenais iemesls, kāpēc 2014. gadā ieviestās ekonomiskās sankcijas pret Krie- viju nav atceltas, ir tas, ka Krievija nav iz- pildījusi Minskas vienošanās prasības at- tiecībā uz militāro konfliktu Ukrainā. Šajā rakstā ir norādīti vēl vairāki iemesli, kāpēc sankcijas nav atceltas. Galvenais iemesls ir pašas Krievijas rīcība attiecībā pret val- stīm, kuras ieviesa sankcijas. Kopš Krimas aneksijas Krievijas rīcībai ir pievērsta pa- stiprināta uzmanība, tādējādi ir atklāju- šies jauni fakti par Krievijas ārpolitiku. Kā uzskata Marks Galeoti, Krievija cenšas likt lietā jebkādus sev pieejamos instru- mentus ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Tā cenšas izmantot rietumvalstu vājās vie- tas, kā instrumentus izvēloties kiberuz- brukumus un informācijas noplūdināša- nu, piekukuļošanu, organizētās noziedzī- bas grupējumus, slepenos dienestus, de- zinformāciju un tai simpatizējošus politis- kos spēkus. Lai arī atsevišķos jautājumos Krievijai ir izdevies sasniegt izvirzītos mērķus, tomēr tās īstenotā politiskās de- stabilizācijas un dezinformācijas stratēģi- ja ir radījusi arī pilnīgi pretēju efektu. Citiem vārdiem sakot, sankcijas pret Krie- viju tiek pagarinātas ne tikai tāpēc, ka Krievija ir izvērsusi militāru agresiju pret Ukrainu, bet arī tāpēc, ka Krievijas rīcība virknei rietumvalstu ir bijusi naidīga. Tas ir pamanīts, un attieksme pret Krieviju ir mainījusies. Eiropas Savienības ekonomisko sankciju pret Krieviju ilgtspēja Krievijas rīcība pret rietum- valstīm neaprobežojas tikai ar militārā spēka demonstrē- šanu, dezinformācijas kam- paņām un slepeno dienestu aktivitātes pieaugumu. Par ļoti nopietnu apdraudē- jumu rietumvalstu politiska- jai stabilitātei uzskatāmi Krievijas centieni destabilizēt vairāku valstu politiskās sistēmas un sniegt atbalstu galēji labējām un galēji kreisām opozīcijā esošām politiskajām kustībām.