Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada novembris.

30 VĒSTURE Juris Ciganovs, Dr. hist., Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks. Foto—no Latvijas Kara muzeja fondiem. Pirms 98 gadiem—1919. gada oktobrī un novembrī —Rīgas Daugavmala bija frontes līnija. Mūsu valsts galvaspilsētā ritēja, kā vēlāk izrādījās, svarīgākā Neatkarības kara (1918—1920) kauja. Nelielā, vāji apbruņotā, vēl tikai pirms gada veidot sāktā Latvijas armija cīnījās pret Pāvela Bermonta vadītajiem krievu—vācu bruņotajiem spēkiem, kurus tautā jau toreiz iesauca par bermontiešiem, bet pašas kaujas pret šo armiju par «bermontiādi». Latvijas armija šo pārbaudījumu izturēja un bermontiešus no savas zemes patrieca. Kaujas pie Rīgas ilga veselu mēnesi, un diena, kad no Rīgas Bermonta karaspēku patrieca, kļuva par mūsu armijas uzvaras simbolu. Bermontiādes vēstures izpētes kop­ ainai ir svarīgs arī tā laika notikumu acu- liecinieku pieminētais, jo atmiņas būtiski papildina dokumentos un citos vēstures avotos atrodamo informāciju par notiku- mu gaitu, piešķirot vēstures mozaīkai no- zīmīgas krāsas. 1929. gadā presē bija pub- licētas vēlākā Latvijas armijas pulkveža Visvalža Dūma atmiņas par kādu intere- santu 1919. gada Rīgas kauju epizodi — Pēterbaznīcas tornī izvietotā artilērijas uguns koriģētāju posteņa darbību. Pulkvedis Visvaldis Dūms (1892— 1940) dzimis 28. februārī Vietalvas pa- gasta Ļūļās — lauksaimnieka ģimenē. Bei- dzis Jēkabmiesta tirdzniecības skolu un Belostokas komercskolu. Studējis ķīmiju RPI. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada janvārī iestājies Konstantīna artilērijas karaskolā Petrogradā, kuru pabeidzis tā paša gada jūnijā kā praporščiks. Dienējis 4. Sibīrijas artilērijas brigādē. 1917. gadā paaugstināts par podporučiku. 1918. gada februārī kritis vācu gūstā, aprīlī izbēdzis un atgriezies savā daļā, vēlāk atvaļināts. Bijis tehniķis Ivanovovozņesenskas arti- lērijas noliktavā un dienējis vairākos ama- tos Padomju Krievijas Sarkanās armijas Galvenās artilērijas pārvaldes izmēģināju- mu nodaļā. 1918. gada decembrī ieskaitīts 2. latviešu padomju aviācijas nodaļā kā li- dotājs novērotājs. 1919. gada vasarā nonā- kot Latvijā, pie Naukšēniem pārbēdzis pāri frontes līnijai un 1. jūlijā iestājies Lat- vijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos kā virsleitnants, dienējis 2. Cēsu kājnieku pulkā, vēlāk 4. artilērijas divizionā un Gal- venajā artilērijas pārvaldē. 1920. gadā Dūmam piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe, bet 1921. — pulkveža-leitnanta dienesta pakāpe. No 1922. gada februāra Bruņošanās pārvaldes Tehniskās daļas priekšnieka vietnieks, no decembra Vidzemes artilērijas pulka diviziona ko- mandieris. 1925. un 1931. gadā beidzis artilērijas virsnieku kursus, kļuvis par di- viziona komandieri, pulka saimniecības daļas priekšnieku. 1929. un 1930. gadā Zemgales artilērijas pulka komandiera vietas izpildītājs, no 1932. gada—Latgales artilērijas pulka komandieris. 1935. gadā Visvaldis Dūms beidzis vecāko virsnieku kursus, no 1937. gada — Augstākās kara skolas klausītājs. No 1936. gada Augstākās kara skolas pasniedzējs, no 1929. gada septembra Armijas štāba priekšnieka pa- līgs. Miris 1940. gada 12. janvārī Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. «1919. gada 12. oktobrī 2. Cēsu bateri­ jas novērošanas punktu pārnesu pie Pētera gaiļa [Pēterbaznīcas tornī]. Tornī pavadītais mēnesis bij stipri ba­ gāts dažādiem piedzīvojumiem. No sāku­ ma bermontieši mums lika mieru. Bet tad mums kaimiņos ievilkās igauņu bruņotā vilciena novērotāji, un tie savā pārgalvībā visādi centās parādīt ienaidniekam, ka tor­ nis ir «apdzīvots». Zināms, bermontieši to bij ievērojuši un sāka mūs sveicināt, šaujot no lielgabaliem ar izdevīgo tiešo tēmēšanu. Tā pēc vienas tādas «kārtējās» torņa ap­ šaudīšanas pie mums ieradās ugunsdzēsēji, jo esot aizdedzies torņa augšējais stāvs. Tomēr noskaidrojās, ka ugunsdzēsējus maldinājuši no otras galerijas lēni izplūsto­ šie bermontiešu granātu sprādzienu dūmi. Citreiz, vēlu vakarā, atstājot torni, baznī­ cas pagalmā atradu kādu sievieti un vīrieti, kas nopietni skatās un pēta torni. Diezgan asi noprasīja tiem, ko viņi te meklē un kas saista viņu interesi pie baznīcas torņa. Izrā­ dījās, ka vīrietis ir kāds pilsētas valdes dar­ binieks, pie kura atskrējusi sieviete ar pra­ sību ierādīt viņai dzīvokli kādā pagrabā, jo Pētera baznīcu, kurai blakus viņa dzīvojot, ARTILĒRISTI PĒTERBAZNĪCAS TORNĪ WWW.SARGS.LV