Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada decembris.
12 TĒVIJAS SARGS, NR.12, DECEMBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV MILITĀRĀ MOZAĪKA Šī gada 6. decembrī Rīgas pilī tika or ganizēta starptautiska līmeņa diskusija «Latvijas drošība 21. gadsimtā. Viltus zi ņas kā sabiedrības viedokļa ietekmes in struments». Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atklājot diskusiju, pauda atzinu mu, ka viltus ziņas ir viens no spēcīgāka jiem modernajiem ieročiem, kas nepār traukti tiek izmantoti cīņā par cilvēku prātiem un sirdīm Latvijā. Prezidents at gādināja, ka daudz tiek darīts militārās drošības ( hard security ) vārdā, tajā skaitā līdz 2% no iekšzemes kopprodukta ir kā pināts aizsardzības budžets. Tomēr Latvi jas un jebkurai citai sabiedrībai ir vairāk jādomā par tā saukto soft security * — kas ir instrumentu kopums manipulācijai ar cilvēku prātiem. Viltus ziņu problemātikai veltītajā dis kusijā piedalījās arī drošības jomas eks pertu un zinātnieku vidū plaši pazīstamais Marks Galeoti ( Marc Galeotti ) — Prāgas starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks. Viņš jau 30 gadus padziļināti pē tījis Krievijas vēsturi un izdevis vairākas grāmatas par drošības jautājumiem, kas raksturo mūsdienu Krieviju. Uzrunājot diskusijas dalībniekus, M. Galeoti atgādi nāja, ka dažādumērķu sasniegšanai propa ganda un viltus ziņas tiek izmantotas kopš seniem laikiem. Turklāt viltus ziņas var būt nepatiesas atsevišķās niansēs, bet tās var būt arī pilnīgs izdomājums, cenšoties, pie mēram, demoralizēt, mobilizēt vai radika lizēt sabiedrību. M. Galeoti kā lielāko risku sabiedrībai vērtē to, ka vidusmēra audito rija — pret kuru ikdienā tiek vērsta viltus ziņu lavīna — kļūdaini uzskata sevi par imūnu vai daudz gudrāku par viltus ziņo tājiem un šo ziņu patiesajiem pasūtītā jiem. Patiesībā — katrs cilvēks mūsdienās var kļūt un bieži vien kļūst par marioneti viltus ziņotāju rokās, jo sabiedrība kopu mā netiek pietiekami izglītota un trenēta kritiskā domāšanā, kas vairo spēju preto ties labi maskētai propagandai un viltus ziņu negatīvajai ietekmei. Diskusijas dalībniekiemM. Galeoti at gādināja jaunākos «naidīgo spēku» propa gandas un viltus ziņu izplatīšanas piemē rus, to skaitā —mediju varas izmantošanu « Brexit » lietas ietekmēšanai un viltus ziņu milzīgo skaitu, lai grautu NATO koptēlu un reputāciju. Pētnieks ir pārliecināts, ka tieši solidaritāte un vienotība padara rie tumvalstis spēcīgākas, un tāpēc Krievija velta tik milzīgas pūles, lai iedragātu šīs vērtības — šķeltu un vājinātu rietum valstis. Raksturojot agresīvākos dezinfor mācijas izplatītājus, M. Galeoti nosauca Krieviju un Islāma valsti ( ISIS ), kā arī mi nēja privātās kompānijas, kuras par katru cenu mēģina kaut ko iestāstīt un pārdot. Par svarīgu ieroci cīņā pret viltus ziņām M. Galeoti uzskata ne tikai atbilstošu valsts struktūru apmācību un visaugstākā līmeņa nodrošinājumu, bet arī pasāku mus, kas novērstu Latvijā strādājošo me diju lojalitātes uzpirkšanu no Krievijas puses, kā arī atbilstošu un neizbēgamu sodu sistēmas veidošanu viltus ziņu tirgus aktīvajiem dalībniekiem. No otras puses, M. Galeoti brīdināja par riskiem, kas sais tīti ar pārmērīga spēka piedēvēšanu viltus ziņām. «Ja valsts varas pārstāvju rīcība un reakcija uz viltus ziņām sāk līdzināties histērijai, šāda situācija — lai cik ironiski tas skanētu — kļūst ļoti izdevīga Vladimi ram Putinam,» secināja M. Galeoti. Lai nepieļautu viltus ziņu negatīvās ie tekmes nekontrolējamu pieaugumu un vienlaikus neveidotu pārmērīgu ažiotāžu par propagandas varenību, nepieciešams kultivēt, attīstīt un padziļināt kritiskās do māšanas un analīzes spējas visos sabiedrī bas slāņos — no augstākajām amatperso nām līdz pat vienkārša darba darītājiem. Ne tikai valstij kopumā, bet ikkatram in formācijas izplatītājam (mediji) un patē rētājam ir jāuzņemas daļa solidārās un pilsoniskās atbildības par informācijas pirmavotu izvēli, par to uzticamības vai reputācijas pārbaudi, par pieejamo daudz veidīgo ziņu kritisku uztveri un apdomīgu rīcību — veicot nepārbaudītu ziņu tālāku pārsūtīšanu sociālajos medijos. Kopējai valsts drošībai svarīgo komponenti — sa biedrisko viedokli — veido atsevišķu indi vīdu viedokļu kopums, un katram cilvē kam jācenšas laikus atpazīt un pēc iespējas pretoties melu straumei, tādējādi nepie ļaujot sava viedokļa un attieksmes kropļo šanu par labu naidīgajiem manipulato riem, kas maskētām metodēm cīnās par cilvēku «sirdīm un prātiem». Kopējā sa biedrības noturība pret propagandu un viltus ziņām vairojas arī no cilvēku izprat nes, ka ikvienu vietējo vai starptautisko masu mediju, kas izplata viltus ziņas, nav iespējams īsā laikā slēgt ar attiecīgu tiesas spriedumu. * Briselē bāzēta bezpeļņas organizācija EAVI sniedz izglītojošu (grafisku un skaid- rojošu) informāciju par 10 galvenajiem vil- tus ziņu veidiem: https://eavi.eu/beyond- fake-news-10-types-misleading-info/. Pēc ārvalstu un Latvijas mediju ziņām sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva. Avoti: http://bnn-news.com/ ; https://inmoscowsshadows.wordpress.com/; https://www.facebook.com/ markgaleottionrussia/posts/; https://twitter.com/MarkGaleotti; http://eng.lsm.lv/article/society/defense/; https://twitter.com/Rigas_pils/ . V iltus ziņas — spēcīgs mūsdienu ierocis cīņā par cilvēku sirdīm un prātiem
Made with FlippingBook
RkJQdWJsaXNoZXIy NDQxNTYw