Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2017. gada jūnijs.

Viens no mazāk zinā- majiem Latvijas ģenerāļiem, kurš izgājis cauri padomju soda iestādēm un atgriezies reālajā dzīvē, ir Nikolajs Dūze. Viņš dzimis 1891. gada 1. augustā Rīgā, amat- nieka ģimenē. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1911. gadā sācis dienēt cariskāsKrievijas armijā—27. artilērijas brigā- dē Viļņā. 1913. gadā no- kārtojis rezerves praporšcika pārbaudījumus. Pirmajam pasaules ka- ram sākoties, tika mobili- zēts, dienējis kā virsnieks 259. kājnieku pulkā. Piedalī- jies kaujās Galīcijā un Kar- patos. Divas reizes ievainots. Par kaujās izrādīto varonību apbalvots ar Sv. Jura ordeni un Sv. Jura zobenu. Bijis rotas komandieris. Pakāpeniski viņam uzticēta bataljona komandēšana, pulka komandiera palīga pienākumi un arī pulka ko- mandiera vietas izpildītāja pienākumi. Tā viņš ticis līdz kapteiņa dienesta pakāpei. 1918. gada februārī atvaļinājies noarmi- jas. Tā paša gada martā sācis dienestu Ukrainas hetmaņa armijā. Mācījies Kijevas virs- nieku instruktoru skolā, kuru gan nav beidzis. Iecelts par rotas komandieri. 1919. gadā N. Dūze at- griezies Latvijā un piedalī- jies Latvijas Brīvības cīņās. Kā labs militārais speciālists jūlijā tiek iecelts par jaundi- binātās Liepājas karaskolas priekšnieku, bet no 1919. gada 8. oktobra —par Rīgas Instruktoru bataljona ko- mandieri. 1919. gada de- cembrī sāk dienestu kā pul- ka komandieris Grobiņas kājnieku pulkā (1920. gadā pulku nosauc par 11. Dobeles kājnieku pulku). 1920. gadamartā N. Dūzi paaugstina par pulkvežleitnantu. 1924. gadā N. Dūze beidz vecāko virsnieku kursus un 1925. gadā tiek paaugstināts par pulkvedi. 1929. gadā viņš beidz kara akadē- miskos kursus, bet 1936. gadā tiek paaugstināts par ģenerāli un iecelts par Zemgales divīzijas komandiera palīgu, 1939. gadā — par Kurze- mes divīzijas komandiera palīgu. Nikolajs Dūze bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks. Dienot Daugavpils garnizonā, bijis Daugavpils Latviešu biedrības valdes loceklis un Hipotēku bankas padomes loceklis. Likvi- dējoties Latvijas armijai 1940. gada oktobrī, atvaļināts. Vācu okupācijas laikā ģenerālis Dūze bija Latvijas Invalīdu kooperācijas savie- nības priekšsēdētājs. Otrā pasaules kara beigās nonācis Čehoslovākijā, no kuras brīvprātīgi 1945. gada vasarā atgriezies Latvijā. 1946. gada janvārī apcietināts. Rīgas kara tribunāls piesprieda Nikolajam Dūzem sešus gadus ie- slodzījumā. Viņš spriedumu pārsūdzēja aug- stākai tiesu instancei Maskavā, kura Dūzi at- taisnoja, un viņš tika atbrīvots 1946. gada 30. decembrī. N. Dūze miris samērā jauns, tikko sasniedzis pensijas vecumu, — 1951. gada 14. decembrī, apbedīts Rīgas II Meža kapos. Lat- vijas valdība augstu novērtējaN. Dūzesmilitā- ro darbību. Viņš ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II, III un IV šķiru. Sagatavojis Gunārs Kušķis. Foto—no Latvijas Kara muzeja krājuma. Ģenerālis Nikolajs Dūze 11. Dobeles kājnieku pulka ko- mandieris pulkvedis Nikolajs Dūze. 20. gs. 30. gadu sākums.

RkJQdWJsaXNoZXIy NDQxNTYw