Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2017. gada jūlijs.

24 TĒVIJAS SARGS, NR.7, JŪLIJS, 2017 WWW.SARGS.LV VĒSTURE Uldis Neiburgs, Dr. hist, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks. Foto—no Latvijas Kara muzeja krājuma. Otrā pasaules kara gados, kad Latvija atradās divu totalitāru lielvaru — nacio- nālsociālistiskās Vācijas un Padomju Sa- vienības — sadursmes krustcelēs, latviešu karavīriembija liegta iespēja Latvijas armi- jas rindās cīnīties par zaudētās brīvības at- gūšanu. Daudziem no viņiem karā pret vienu no okupantiem — PSRS — nācās uzvilkt otra okupanta, proti, Vācijas bru- ņoto spēku, formastērpus. Tomēr nacistu plānos nebija Latvijas neatkarības atjauno- šana, bet tikai savu kara mērķu sasniegša- na. Arī dažāda politiska, militāra vai sadzī- ves rakstura domstarpības vācu un latviešu virsnieku starpā bija samērā izplatītas. To vidū īpaši izceļas bijušo Latvijas armijas virsnieku — pulkveža Rūdolfa Kanda un kapteiņa Gustava Praudiņa kara laika drā- mas, kas vēl mūsdienās ir atstājušas virkni līdz galam neatbildētu jautājumu. Pulkveža Kanda bojāeja 1942. gada 28. maija naktī kādā vācu armijas štābā Ļeņingradas frontē netālu no Krasnoje Selo atskanēja spalgs šāviens, kas izdzēsa pulkveža Rūdolfa Kanda (1901.— 1942.) dzīvību. Militāro dienestu R. Kandis uzsāka nepilnu 18 gadu vecumā, brīvprātī- gi iestājoties Latvijas Pagaidu valdības bru- ņotajos spēkos. Viņš aktīvi piedalījās Neat- karības karā pret Sarkano armiju un Bermonta karaspēku. 1920. gada maijā kā leitnants beidza Kara skolu, bet 1922. gadā absolvēja Aviācijas skolu. Trīs gadus vēlāk par 58,04 stundu nolidošanu R. Kandim piešķīra oficiālu lidotāja nosaukumu. 1932. gadā viņš ar izcilību beidza Kara aka- dēmiskos kursus, vēlāk saņēma ceļojošo balvu kā labākais Latvijas lidotājs, kā arī papildināja zināšanas Francijas Kara aka- dēmijā. Dienesta laikā R. Kandis lidoja ar « Sopwith Camel» , «Bristol Buldog» , SV-5 , «Gloster Gladiator» un citām kaujas lidma- šīnāmun ieguva arī Polijas, Čehoslovākijas un Francijas kara lidotāja nosaukumu. Viņa apbalvojumu klāstā bija III un V šķiras Latvijas Trīs Zvaigžņu ordenis, Aizsargu nopelnu krusts, Viestura ordenis, III šķiras Lietuvas Ģedimina ordenis un citas goda zīmes. 1928. gadā R. Kandis apprecējās ar Li- zeti Mildu Putnu, ar kuru bija iepazinies kādā ballē Krustpilī. Divus gadus vēlāk pa- saulē nāca viņu meitiņa Brigita, kam tēvs uz mūžu palika spilgtā atmiņā kā taisnīgs un godīgs vīrs, kurš labi sapraties ar citiem cilvēkiem, kas arī viņu ļoti cienījuši. Kandu ģimene dzīvoja Zasulaukā Pārdaugavā, ne pārāk tālu no Aviācijas pulka novietnes Slokas ielā, bet vasaras bieži vien pavadīja Jūrmalā. Mazā Brigita darba dienu vakaros vienmēr sagaidīja tēvu Bulduru dzelzceļa stacijā, no kurienes viņi kopā devās vai nu peldēties jūrā, vai izbraukumos ar laivu pa Lielupi. Neraugoties uz aizņemtību, R. Kan- dis daudz laika veltīja meitiņai, kuru ļoti mīlēja un lutināja. Viņš bija arī aizrautīgs novusa un bridža spēlētājs, un mazajai Gi- tai bija liela laime bridža spēles laikā sēdēt tēvam klēpī. 1937. gada 10. februārī pulkvedi-leit- nantu R. Kandi iecēla par Aviācijas pulka komandieri. Tas bija laiks, kad notika Lat- vijas aviācijas modernizēšana, novecojušo Anglijas un Beļģijas lidaparātu vietā būvē- jot pašiem savas lidmašīnas, ko gan ierobe- žoja Otrā pasaules kara tuvošanās. Pateico- ties jaunā komandiera stingrībai, Aviācijas pulkā uzlabojās disciplīna un strauji sama- zinājās lidmašīnu avāriju skaits. Kā Aviāci- jas pulka komandieris R. Kandis bija spiests sagaidīt Latvijas okupāciju. Virsleit- nants Augusts Graudiņš vēlāk atcerējās, ka 1940. gada 15. jūnijā plkst. 10.00 no rīta pulkvedisR. Kandis sasaucis vienībupriekš- nieku apspriedi un paziņojis, ka PSRS izda- ra politisku spiedienu uz Latviju. Nekavējo- ties izsludināts pagaidu trauksmes stāvoklis un uzdots visām eskadriļām sagatavot lid- mašīnas kaujas gatavībai. Diemžēl 17. jūni- ja agrā rītā ap plkst. 4.00 Rīgas tuvumā esošo eskadriļu komandieri izsaukti uz pulka štābu, kur pulkvedis R. Kandis bijis spiests atklāt, ka padomju karaspēks tiek ie- laists Latvijā bez pretošanās. Pēc Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa izveidošanas R. Kandi un vēl 38 Aviācijas pulka virsniekus 1940. gada 7. decembrī at- vaļināja no dienesta. Pēc Vācijas—PSRS kara sākuma R. Kan- dis, cerot uz drīzu Latvijas brīvības atgūša- nu, dedzīgi iestājās par latviešu aviācijas vienības izveidošanu cīņai pret PSRS, to- mēr vācieši šo priekšlikumu noraidīja. 1941. gada jūlijā viņš nepilnas divas nedē- ļas komandēja 270 vīru lielu pašaizsardzī- bas vienību Madonas apriņķī. Viņu vadīja pārliecība, ka jādara viss, lai nekad vairs nepiedzīvotu Baigā gada atkārtošanos, un viens no viņa iemīļotākajiem teicieniem bija: «Miera laika karavīrs kara laikā ne- var būt miera vīrs.» 1942. gada 11. febru- ārī R. Kandis brīvprātīgi pieteicās dienestā latviešu kārtības dienesta (policijas) vienī- bu štābā, bet vēlāk piekrita kā sakaru virs- nieks doties uz Austrumu fronti. Dienē- dams policijas ģenerālleitnanta un SS grupenfīrera Bruno G. Jedikes štābā, viņš enerģiski rīkojās, lai uzlabotu latviešu ba- taljonu kaujas spējas. Pēc vienas no versijām par pulkveža R. Kanda nāvi, 1942. gada 27. maija vakarā vācu armijas štābā pie Krasnoje Selo notika Latviešu virsnieki kāškrusta varā Latvijas armijas pulkvedis-leitnants Rūdolfs Kandis. 1937. gads.