Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada septembris.

31 TĒVIJAS SARGS, NR.9, SEPTEMBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV dzīvokļiem un laupīšanu, ko bija veikuši Bauskas apkārtnē izvietotie vācu karavīri. J. Zīverts pat atceras gadījumu, kad ar ma- šīnpistolēm un rokasgranātām bruņota latviešu leģionāru grupa pārsteigusi vācu karavīru pulciņu ar kādu leitnantu priekš- galā, kuri centušies izlaupīt kāda Bauskas gleznotāja dzīvokli, ko izdevies pārtraukt, piedraudot vāciešiem ar nošaušanu. Šo marodierismu gan pavisam nav izdevies novērst, tāpēc nereti notikušas apšaudes latviešu un vācu karavīru starpā, kuri pat ar pajūgiem ieradušies izlaupīt civiliedzī- votāju atstāto mantību. Nepatīkams gadī- jums bijis arī pazīstamā latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa bibliotēkas izlaupīšana, ko veikusi kāda vācu vienība, kas iekārtojusi viņa dzimtajās mājās «Lejniekos» štābu, septiņus kilometrus no Bauskas. Pretēji latviešu virsnieku vairākkārtējiem aizrā- dījumiem saudzīgi apieties ar dzejnieka bibliotēku un darbistabu, vācieši papīrus, kas atrasti rakstāmgaldā un plauktos, lie- tojuši kā iekures materiālu, bet grāmatas izsvaidījuši, daļu aizvedot uz pulka štābu, bet daļu pat izmantojuši tualetes vajadzī- bām. Vēlāk gan izdevies panākt, ka V. Plū- doņa bibliotēka sapakota kastēs un nosū- tīta uz Rīgu Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta rīcībā. Sešu nedēļu ilgajās cīņās Sarkanā ar- mija neveiksmīgi centās ieņemt Bausku, šķērsojot Mūsu pa Dirdas, Vimbu kroga, Bornsmindes un Mežotnes sēkļiem. Pa- domju artilērija apšaudīja pilsētu no Kauc­ mindes puses. Lai atvieglotu Bauskas ie- ņemšanu, 11. septembrī to sāka bombar- dēt padomju aviācija, tā nopostot trešdaļu pilsētas un aizdedzinot zemniekumājas un mežus visā uzbrukuma sektorā. Ap 100 sa- grauto namu vidū bija arī Bauskas valsts ģimnāzijas ēka, kas pilnībā izdega. Visvai- rāk tika sagrauta toreizēja «jaunā Bauska» (Uzvaras ielas apbūve un teritorija līdz Mūsai), arī vecpilsētas koka ēkas cieta no aizdedzinošiem šāviņiem. Pēc Bauskas kri­ šanas tajā ienākušie sarkanarmieši pames- tajā un sagrautajā pilsētā mantu meklēju- mos sāka revidēt mazāk cietušās ēkas. Bauskas krišana Jau 12. septembra rītā austrumos no Bauskas sākās Sarkanās armijas tanku uz- brukums. Smagās kaujas mašīnas pārrāva fronti, un tanku ķīlis tuvojās pilsētai. To izdevās apturēt tikai kādas vācu artilērijas baterijas karavīriem (cīņā iesaistījās pat rakstveži) ar kapteini Fitcemeijeru priekš- galā smagā tuvcīņā ar rokasgranātām un tā sauktajām šķīvju mīnām. Vācu 215. kāj- nieku divīzijas štābs apzinājās, ka ir iespē- jams atsist pretinieka izlūku grupas un nelielas triecienvienības, bet trūkst resur- su lielāku uzbrukumu apturēšanai. Tāpēc cerības apturēt pretinieku priekštilta pozī- cijās Mūsas kreisajā krastā bija lemtas ne- veiksmei. Novērst Sarkanās armijas iebrukumu Bauskā izdevās līdz 1944. gada 14. sep- tembra rītam, kad sākās masīvs padomju sauszemes un aviācijas spēku uzbrukums frontes sektorā no Grāvendāles līdz Jaun- saulei. Uzbrukuma smagumpunkts bija starp Mūsu un Mēmeli Bungas iecirknī Stabuļu māju virzienā, lai sasniegtu Baus- ku no austrumiem. Daži vācu triecienliel- gabali un citi prettanku ieroči nespēja ap- turēt padomju tankus T-34 un tiem seko- jošo kājnieku ķēžu uzbrukumu. Stundas laikā tika iznīcināts 435. grenadieru pul- kam palīgā atsūtītais 390. pulka bataljons, kas masīvās uguns priekšā bija spiests no- gulties un atvairīt pret viņiem raidīto gra- nātmetēju uzbrukumu. Pusdienlaikā tika pārrauta vācu fronte starp Mūsu un Mē- meli, dūmu un putekļu mākoņi aizsedza sauli, un līdz pusdienas laikam Bauskas aizstāvju pretestība bija salauzta. Bauskas aizstāvēšanā iesaistīto latviešu un vācu karavīru kopskaits nebija liels — trīs līdz četri tūkstoši vīru. Vienai pašai vācu 215. kājnieku divīzijai bija jāaizstāv 30—40 kilometru garš frontes sektors no Mežotnes līdz Jaunsaulei. Turpretī, sprie- žot pēc padomju avotiem, 14. septembra uzbrukumā Sarkanajai armija varēja būt pat desmitkārtīgs pārspēks, kādi 15 000 — 20 000 vīru vai trīs kājnieku divīzijas un viena tanku brigāde pret vienu vācu pulku un dažiem latviešu bataljoniem. Pilsētas atstāšanu veicināja arī tas, ka pretinieka tankiem izdevās izlauzties līdz Mežotnei un Bauskai draudēja aplenkums. Aizstāv- ju vienības atstāja degošo pilsētu zem ie- naidnieka ložu krusas, brienot līdz krūtīm pāri Mēmeles upei un nesot līdzi savus ievainotos. Kritušie cīņu biedri bija jāpa- met degošā pilsētā, kur iepriekšējās cīņās bojāgājušie pēdējo atdusas vietu bija ra- duši Pilsdārza apstādījumos, pie Svētā Ga- ra baznīcas, Vecajos kapos, kā arī Codes, Butku un Ceraukstes Ķīķerkalna kapos. Sarkanās armijas zaudējumi bija daudz- kārt lielāki, par to liecina vēlāk Bauskas apkārtnē ierīkotie daudzie padomju kara- vīru brāļu kapi. Bauskas aizstāvju piemiņu godinot 2012. gadā Krievijas un tās ietekmē esošo krievu valodā Latvijā iznākušo me- diju sašutumu izraisīja pieminekļa atklā- šana Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju. Krievijas Federācijas vēstniecība pat pasteidzās izplatīt paziņo- jumu ar kategorisku nosodījumu par paš- valdības līdzekļu ieguldīšanu piemineklim « Waffen-SS policijas soda bataljonu kauji- niekiem » . Līdzīgu klaji maldinošu un fak- tiem neatbilstošu nostāju pauda arī Rīgā iznākošais laikraksts « Vesti Segodnja » , no- saucot to par « pieminekli slepkavām » un pārmetot nacisma slavināšanu. Tomēr, kā atzinis vēsturnieks un paš- reizējais Bauskas pilsētas mērs Raitis Ābelnieks, šim piemineklim nav nekāda sakara ar nacismu, jo tas veltīts latviešu karavīriem, kas cīnījās par savu dzimteni. « Pusotru mēnesi ilgās cīņās par Bausku sarkanās armijas rindās nekaroja neviens Latvijas Republikas pilsonis. Toties vācu virspavēlniecības pakļautībā kā mūsu pil- sētas aizstāvji piedalījās šādas latviešu vie- nības: 23., 319. un 322. policijas bataljons, Atsevišķais leģionāru bataljons un Baus- kas brīvprātīgo bataljons, kura personāl- sastāvu veidoja galvenokārt pilsētas un apriņķa aizsargi, arī policijas darbinieki. Daudzi baušķenieki krita vai tika smagi ievainoti, aizstāvot savu pilsētu.» VĒSTURE 14. septembra uzbrukumā Sarkanajai armija varēja būt pat desmitkārtīgs pārspēks, kādi 15 000 — 20 000 vīru vai trīs kājnieku divīzijas un viena tanku brigāde pret vienu vācu pulku un dažiem latviešu bataljoniem. Piemineklis Bauskas aizstāvjiem. 2012. gads.