Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada septembris.
ATCERĒSIMIES MŪSU ARMI JAS VEIDOTĀJUS Ģenerālis Vilis (Viljams) Spandegs dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta Mežmuižā. Beidzis Liepiņa tautskolu Valmierā, mācījies reālskolāValkā. Beidzis Viļņas kara skolu (1914), Kara akadēmiskos kur sus (1930), Augstākos militāros kursus (1939). No 1911. gada dienējis Krievijas armijas 91. kājnieku pulkā. 1915. gada septembrī virsnieks 7. riteņbraucēju rotā, vēlāk 5. riteņbraucēju bataljonā. No 1916. gada ok tobra 7. armijas sakaru priekšnieka palīgs, no 1917. gada oktobra sakaru priekšnieks. 1917. gadamaijā sasniedzis štābkapteiņa die nesta pakāpi. 1918. gada 24. janvārī atvaļināts no armi jas. Latvijas pagaidu valdības bruņotajos spēkos Zie meļlatvijas brigādē no 1919. gada jūnija. No 1919. gada 19. jūnija līdz 7. augustam — Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieks. No 1919. gada augusta Dienvidu frontes štāba priekšnieks, bet no 1920. gada jūlija Vid zemes divīzijas štāba priekšnieks. Vilis Spandegs no 1920. gada septembra bijis Apsardzības ministrijas kan celejas priekšnieks. Darbojies arī kā lektors virsnieku kursos. No 1924. gadamarta pildījis 4. Valmieras kājnie ku pulka 2. bataljona komandiera pienākumus, bet no 1925. gada — 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgs. Pa militāro pakāpju kāpnēm kāpis vienmērīgi. 1920. gadā bijis pulkvežleitnants, 1927. gadā — pulkve dis, bet 1940. gada jūlijā — ģenerālis. No 1926. gada jūlija komandējis 2. Ventspils kājnieku pulku. Savas darbības laikā sarakstījis vairākas grāmatas: «2. Ventspils kājnieku pulka vēsture», «Taktika», «Saīsinātā signalizācijas sistēma armijai». Bijis Armijas sporta kluba dibinātājs un vadītājs (1923—1926). No Ventspils pulka V. Spandega ceļš aizvijas uz 7. Siguldas pulku, kur viņš bijis koman dieris no 1936. gada. 1940. gada 30. jūlijā viņš pildījis sevišķu uzde vumu virsnieka pienākumus un ir bijis armijas komandiera rīcībā. 1940. gada 2. augustā bija tā diena, kad ģenerālis Vilis Spandegs bija sasniedzis augstāko amatu ar mijā — viņš tika iecelts par Kurzemes divīzijas ko mandieri, bet pēc īsa laika, proti, 1940. oktobrī, tika atvaļināts. Sekoja arests 1941. gada 16. maijā. Ģene rāli izved uz Krieviju, kur Maskavā viņam piespriež nāves sodu, ko izpilda Butirku cietumā 1941. gada 16. oktobrī. V. Spandegs apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru (Nr. 2068) par cīņāmpie Iecavas 1919. gada 18. novembrī, ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, Viestura ordeņa (ar šķēpiem) II šķiru, kā arī vairākiem ārzemju ordeņiem. Sagatavojis Gunārs Kušķis. Foto — no Latvijas Kara muzeja krājuma. Ģenerālis Vilis Spandegs
Made with FlippingBook
RkJQdWJsaXNoZXIy NDQxNTYw