Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada septembris.

Taču ir arī sliktā puse — attieksme ne- drīkst robežoties ar slinkumu un vienal- dzību. Vēl ir stāsts par cenšanos nebaidīties, arī tāpēc es piekritu. Bailes ir informācijas trūkums, jo cilvēks baidās no tā, ko nezina. Ja tu iegūsti informāciju, tev vairs nav no kā baidīties. Neziņa ir pats sliktākais, un tajā brīdī, kad neziņa sāk valdīt pār tevi, sākas panika. — Kas jūs Aizsardzības ministrijā pārsteidza? — Pārsteidza — kas šos 27 gadus tā reāli ir darīts!? Radās iespaids, ka viss sācis notikt pēdējos trīs četros gados. Var re- dzēt, ka tad kaut kas svaigs un jauns sācis notikt. Pārsteidza, ka daudzviet ir diezgan nolaists… Ir tāda nožēla, kur palika tā visa nauda. Vēl tāda lieta, te uz daudziem jau- tājumiem skatās vienpusēji. — Kurām jomām esat gatavs pievēr- sties? — Neizdalīšu kādu atsevišķi, jo lietas nevar skatīt atrauti — viss ir cieši saistīts. Taču pamatā vēlos ieviest ilgtspējīgu attīs- tību visās aizsardzības nozares jomās. Pri- māri ir maksimāli jāiesaista vietējie ražo- tāji, jāizmanto vietējie dabas resursi gan enerģētikā, gan būvniecībā, gan ēdināša- nā, gan transportā, gan tehnikas uzturē- šanā un remontā, gan visur citur. Ar noza- res palīdzību jāceļ tautas apziņa attiecībā uz veselīgu dzīvesveidu — veselīga pār- vietošanās, veselīga vietējā pārtika, jo, ja 37 procentiem jauniesaucamo ir neatbil­ stošs veselības stāvoklis, tad jājautā, kāds ir valstī vidējais, jo uz dienestu nāk tie, kuri uzskata, ka ir veseli. Ja esam slima nā- cija, tad nav, kas aizsargā dzimteni. Vese- līgs dzīvesveids nodrošina veselīgu domā- šanu. Un tikai tad, kad ir veselīga domāša- na, var būt ilgtspējīgi un stabili lēmumi. — Vienības jau esat apmeklējis? — Cenšos braukt. Mani neinteresē ķeksīša vizītes, gribu iedziļināties un sa- prast. Mans uzstādījums nav meklēt kaut kur vainīgos vai ko norādīt. Gribu piebilst, ka parlamentārā sekretāra funkcija nav kaut kas atšķirīgs. Tā ir ministrijas intere- šu pārstāvēšana Saeimā, un tām jābūt ko- pīgām, jo nevari pārliecinoši Saeimā argu- mentēt, ja pats netici. Tātad ir jādraudzē- jas ar visu nozari, kopā jārunā, jādiskutē, jāstrīdas, lai gūtu pārliecību, un tad to būs vieglāk arī pasniegt parlamentā. Otrs, mans politiskais viedoklis nevar atšķirties no ministra viedokļa, jo es esmu pakļauts ministram. No manis neko pretēju šajā zi- ņā nevarēs sagaidīt. Tas, kas man patīk Aizsardzības mi- nistrijā, —es neredzu, ka te meklētu vainī- gos. Cilvēki nāk un pasaka — te es salaidu dēlī, tas nebija pareizi. Cilvēcīgi, nevis mē- ģina ko noslēpt. Mani neinteresē, kurš ko sadarīja, man vajag rezultātu, vajag skaid- rību, vajag pareizāko risinājumu. Jo kurš gan nekļūdās?! Taču sliktā lieta ir tā, ka karavīrs nesūdzas. Viņš nestāsta par pro­ blēmām, un tad tu neko nevari uzlabot. Kā tu palīdzēsi, ja viņš neko nestāsta? Tas ir tāpat kā — cilvēks aiziet pie ārsta un saka, man viss ir labi. Nu, ko tad tu te nāc, ja viss ir labi?! Tas ir tas sliktais, jo nevar noteikt diagnozi. Ja nevar noteikt diagnozi, nevar iedot zāles. Te ir jāatrod kompromiss, lai karavīrs nevis nosūdz vai ziņo , bet nāk ar priekšlikumiem, kā uzlabot. Var jau būt, ka cilvēks kļūdās un tikai savā prātā tā domā. Es mēģinu iedziļināties un celt jau- tājumu visaugstākajā līmenī. Ja ir problē- ma — risinām, ja tās nav — ejam tālāk. Manā izpratnē nav neizdarāmu lietu, vienkārši ir jādara. — Ko jūs novēlat sev šajā amatā, kas nav nemaz tik vienkāršs? — Galvenais, ka ir daudz aktīvu noti- kumu. Man nav grūti uzsākt darbu šajā vidē, jo, pirmkārt, daudzi cilvēki bija zinā- mi no iepriekšējās saskarsmes. Otrkārt, es nekautrējos iet un runāt, jo es to nedaru savā, bet mūsu labā. Es atnācu, lai palīdzē- tu, lai kopā būtu labāk un jaudīgāk. Te ir tādi paši cilvēki kā jebkur citur. Un visas ministrijas ir līdzīgas, to darbības princips, sistēma. Ir tikai cilvēka faktors, kas nosaka kaut kādu savādāku rokrakstu, kā viss no- tiek. Šajā sistēmā nav daudz mākslinieku, kas diskutētu, kāpēc tā vai tā. Manā iz- pratnē, ministrijas vadība ir pragmatiska. Tas, ko man gribētos, ko mēs varētu pa- celt, — ka aizsardzības joma kļūst plašāka un iesakņojas arī citās nozarēs, un cilvēki tam visam redz jēgu. Jo, ja ir aizsardzība aizsardzības pēc, tas nav labi. Bet, ja cilvēki redz, ka aizsardzība spēj iesakņoties visur citur un vienlaikus visas citas nozares spēj iesakņoties aizsardzībā, tas ir lielākais ie- guvums. Šajā ziņā Aizsardzības ministrija ir ie- guvēja, jo tajā visvieglāk ir saskatīt pārējās nozares. Ir pārstāvēts sports, aktīvs dzīves- veids, kultūra, vēsture —mums pat ir savs orķestris, ir Kara muzejs —, vide — kaut vai Ādažu poligons, kur videnieki var pētīt, aizsargāt un vairot. Ir transports, izglītība. Pilnīgi visas nozares iekļaujas aizsardzības jomā. Jācenšas vairāk atbalstīt vietējos ra- žotājus, naudai jāpaliek Latvijā, jo — ja aizsardzības nozare nepalīdz tautai, tad kā- pēc lai tauta steigtos palīgā aizsardzībai. Tas ir jāpanāk, un tad patriotisms arī vei- dosies. WWW.SARGS.LV ƒ Sākums 4. un 5. lpp. 6 TĒVIJAS SARGS, NR.9, SEPTEMBRIS, 2017 INTERVI JA Ir tikai cilvēka faktors, kas nosaka kaut kādu savādāku rokrakstu, kā viss notiek.