Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

10 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV Vitālijs Rakstiņš, AMKrīzes vadības departamenta direktors. 2018. gada 4. oktobrī Saeima 3. lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, definējot visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipus un nosakot iedzīvotāju pienākumus kara laikam. Šī raksta mērķis ir izskaidrot grozījumu būtību. Atkal grozījumi? Pēdējo trīs gadu laikā Nacionālās dro- šības likums (NDL) tika grozīts piecas rei- zes, pilnveidojot valsts aizsardzības sistē- mu, tostarp nosakot NBS pienākumus negaidīta militārā iebrukuma gadījumā nekavējoties uzsākt militārās aizsardzības pasākumus, kā arī deleģējot NBS tiesības pārvarēt slēpto militāro apdraudējumu miera laikā. Paralēli tika grozīti arī citi normatīvie akti, nostiprinot valdības lemtspējas kontinuitāti, izveidojot kara kabinetu un paplašinot virspavēlnieka tie- sības. Tāpat tika pilnveidotas normas, at- vieglojot sabiedroto spēku ieceļošanu, darbību un uzturēšanos. Varētu rasties jautājums, kāpēc nacionālo drošību regu- lējošie likumi tiek grozīti tik bieži? Mūsdienu konfliktos kā viena no hib- rīdas karadarbības metodēm (t.s. legal warfare ) ir ļaunprātīga likumdošanas ne- pilnību un neskaidrību izmantošana, lai apšaubītu valsts darbības tiesiskumu, ra- dītu haosu un noslēptu savas darbības, noliedzot starptautisko tiesību pārkāpu- mus. Tādēļ, lai stiprinātu valsts noturību un mazinātu ievainojamību, mums ir jā- uzņemas daudz proaktīvāka loma likum- došanā, regulāri testējot normatīvos aktus un procedūras, lai identificētu ievainoja- mības veidus, kā arī mācoties no citu val- stu pieredzes. Krīzes situācijā, kad lēmu- mus ir nepieciešams pieņemt steidzami, nav laika tiesību normu interpretācijai, savukārt jebkādu vilcināšanos vai šaubas par kompetenci, tiesībām un pienāku- miem var vērst pret valsts aizstāvjiem. To- mēr juridiskā tehnika ne vienmēr ļauj nor- matīvajos aktos skaidri atrunāt visu soli pa solim. Tāpat ir atklāts jautājums, vai ap- draudējuma situācijā tiktu nodrošināta pieeja aktuālo normatīvo aktu bāzēm? Negaidīta uzbrukuma gadījumā valdība varētu nepaspēt pieņemt attiecīgus lēmu- mus, tāpēc maksimāli daudz būtu jānosa- ka un jādeleģē miera laikā. Tāpēc atbilsto- šas normatīvās bāzes savlaicīga sagatavo- šana, tiesību un pienākumu skaidra defi- nēšana ir gan priekšnoteikums veiksmīgai visaptverošas valsts aizsardzības plānoša- nai, gan preventīvs līdzeklis potenciālā agresora atturēšanai. Grozījumu Nacionālās drošības liku- mā (NDL) būtība: definē visaptverošu valsts aizsardzību; paredz rezerves karavī- ru un zemessargu mobilizāciju, negaidot izņēmuma stāvokli; nosaka iedzīvotāju pienākumus un tiesības kara laikā. Visaptveroša valsts aizsardzība Citējot NATO ģenerālsekretāru J. Stol- tenbergu, hibrīda karadarbība ir visaptve- rošas valsts iesaistes tumšā puse, jo preti- nieks izmanto visus tā rīcībā esošos resur- sus, gan militāros, gan civilos, gan privāto sektoru u. tml. Tādēļ stāties pretī hibrī- diem un mūsdienu konvencionālajiem draudiem var, tikai iesaistot visu sabiedrī- bu, visas iestādes, visus iedzīvotājus. Tā kā ikviens Latvijas iedzīvotājs var piedalīties valsts aizsardzībā un pretošanās kustībā dažādos veidos un ar dažādiem uzdevu- miem, ir fundamentāli svarīgi, lai valsts politika un ar to saistītā normatīvā bāze pilnībā sakristu ar iedzīvotāju darbības ie- spējām, apmācības un sagatavošanas lī- meni. Jāatzīmē, ka visaptverošas valsts aiz- sardzības principi jau kādu laiku ir noteik- ti Satversmes preambulas ceturtajā daļā, proti, Latvijas tauta aizsargā savu suvere- nitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts ie- kārtu. Arī Valsts aizsardzības koncepcijā (VAK) ir noteikts, ka valsts aizsardzība ir beznosacījuma, savukārt katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram (36. punkts). Koncepcijas 23. punktā noteikts, ka neiz- bēgama militārā drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj īstenot aiz- sardzības pasākumus, organizējot un va- dot militāro un civilo pretošanos, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kri- tiskās infrastruktūras aizsardzību. Lai iz- pildītu šos VAK uzdevumus, tapuši grozī- jumi NDL, kas nosaka sekojošo— lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadīju- mā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzī- bu līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjauno- tas likumīgās valsts varu un pārvaldi reali- zējošās institūcijas, NBS, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai un īsteno bruņotu pretošanos, pilsonisko ne- pakļaušanos un nesadarbošanos ar neliku- mīgām pārvaldes institūcijām. Jāatzīmē, ka visaptverošas valsts aiz- sardzības pamatprincipi, kas nosaka, ka katram valsts pilsonim ir pienākums un tiesības ar visiem tam pieejamiem līdzek- ļiem aizsargāt valsti, šobrīd ir noteikti vai- rāku NATO un Eiropas Savienības dalīb- valstu nacionālajos tiesību aktos 1 . Mobilizācija Mūsdienu militārais apdraudējums ir dinamisks, un tas var attīstīties, sākotnēji neradot nepieciešamību izsludināt izņē- muma stāvokli, balstoties uz izņēmuma stāvokļa izsludināšanas indikatoriem. Tā- dēļ viens no izaicinājumiem līdzšinējā tiesiskajā regulējumā bija zemessargu un rezerves karavīru operatīvā iesaiste NBS kaujas struktūrā negaidīta apdraudējuma IZMAIŅAS LIKUMDOŠANĀ: IEDZĪVOTĀJU PIENĀKUMI KARA LAIKĀ AKTUĀLI