Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

13 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV SADARBĪBA Izpildījām vairākas tādas operācijas, ku- ras Latvijā bijām maz apguvuši, dažas pat nebijām vispār apguvuši. Izmēģinājām arī jaunu taktiku, strādājot pret vieglajiem kājniekiem.» Vienlīdz svarīga ir arī gūtā starptautiskās sadarbības pieredze, strā- dājot multinacionālā vidē, atzīst vada ko- mandieris. Viņam piekrīt arī M. Brēdiķis: «Mēs uzskatāmi parādījām, kā mūsu vads spēj integrēties citas vienības sastāvā. Bija arī ļoti laba savstarpējā sadarbība — ame- rikāņu rotas komandieris bija ieinteresēts saprast mūsu kaujas spējas, pirms katra uzdevuma apspriedās ar mums, lai atrastu vislabāko mūsu spēju lietojumu. Domāju, ka kopumā vads izpildīja visus iespējamos uzdevumus, kas šāda veida mācībās būtu īstenojami.» Kalni problēmas nerada Vēl pirms došanās uz mācībām karavī- ri bijuši nedaudz bažīgi par to, kā uzvedī- sies mūsu bruņumašīnas atšķirīgos ģeo- grāfiskajos apstākļos. «Tā tomēr ir Bavāri- ja, tur ir krietni pauguraināks apvidus — kalni, ielejas, strauji kāpumi un kritumi. Domājām, vai tehnika spēs izturēt tik lie- lu slodzi, bet rezultāti bija pārsteidzoši labi — mums nevienai mašīnai nebija ne- kādu tehnisku problēmu. Protams, brau- cot kalnā, temps bija nedaudz lēnāks, taču problēmas tas nesagādāja. Lielāks izaici- nājums bija mālainais apvidus pēc lietus, kad bija īpaši jāpiedomā par drošību,» at- zīst A. Ozoliņš. Viņš arī uzsver, ka galvenais priekšno- sacījums, lai mašīnas labi strādātu, — par tām ir pienācīgi jārūpējas. «Mana vada karavīri jau ilgstoši strādā ar šīm mašī- nām, un viņi tās ļoti labi ir iepazinuši. Es domāju, ka tas arī ir galvenais iemesls, kā- pēc mašīnas labi kalpo, proti — tās ir regu- lāri jāapkopj.» Uzdevumi jāpilda arī naktī Viens no lielākajiem mācību izaicinā- jumiem noteikti bija vingrinājumi naktī. Kopumā mācību laikā diennakts tumšajā laikā bija jāpilda četri uzdevumi. «Latvijā līdz šim nebija iznācis iegūt tādu pieredzi. Militāro mācību laikā no operācijām nak- tī parasti cenšas izvairīties drošības apsvē- rumu dēļ, bet šoreiz, ievērojot nepiecieša- mos piesardzības nosacījumus, mums kā vienīgajam bruņotajam izlūkelementam konkrētajās nakts operācijās deva zināmu patstāvību. Rezultātā četras naktis operē- jām pilnīgas tumsas apstākļos.» Sākums bijis diezgan sarežģīts. «Do- māju, ka tas bija sarežģīti mums visiem. Pirmā tāda veida pieredze, taustījāmies, mēģinājām saprast — pat tas prasīja laiku, lai vienkārši pierastu, kā izskatās apkārtne un lietas, kā izskatās kalni nakts redzamī- bas ierīcēs, kā izskatās sarežģītāks apvi- dus. Bet šis darbs nesa augļus. Pēdējās operācijās bija prieks par tempu, kādu spējām attīstīt, vienlaikus saglabājot dro- šību,» atzīst A. Ozoliņš. Kopumā gan mācību dalībnieki vērtē, ka pārāk daudz izaicinājumu nav bijis, vis- maz salīdzinot ar to, kam gatavojušies pirms mācībām. Drīzāk var runāt par līdz šim izmantotās taktikas adaptēšanu jau- niem apstākļiem. «Parasti mēs trenēja- mies karot pret bruņutehniku, bet šajā gadījumā mums pretiniekos bruņutehni- kas praktiski nebija — tikai daži tanki un kājnieku kaujas mašīnas. Bet mūsu karavī- ri ir labi sagatavoti dažādiem operāciju veidiem, iekšējais apmācības process rotā ir ļoti labs, tādēļ pārsteigumu bija tiešām ļoti maz,» secina vada komandieris. Kas notiek, ja aizmirst piesardzību Ar vingrinājumiem naktī saistīta arī viena no kuriozākajāmmācību epizodēm. Viena nakts uzdevuma laikā Latvijas va- dam bija jāveic izlūkošana un iefiltrēšanās pretinieka kontrolētajā teritorijā. «Mums bija zināms, ka pretinieks jau ir paspējis diezgan pamatīgi sakoncentrēt savus spē- kus. Tāpēc piesardzīgi virzījāmies uz priekšu ar savām mašīnām, izmantojot termonovērošanas spējas. Pēkšņi iekārtas operators konstatēja diezgan lielu siltuma avotu, ko iesākumā nespējām identificēt. Tad pamanījām vienu no pretinieka bru- ņotajām transporta vienībām un atklājām uguni ar savu 30 mm lielgabalu. Uz lielga- baliem ir uzstādītas šāviena imitācijas ie- kārtas, kas simulē lielgabala uzplaiksnīju- mu — šāviena brīdī ieslēdzas prožektors. Mūsu gadījumā neidentificētais siltuma avots izrādījās vesela kājnieku rota, kas bi- ja iekārtojusies uz atpūtu. Arī mums tas bija liels pārsteigums — uzbrukām vienai mašīnai, bet pretī pilnīgā neizpratnē vērās simts acu pāru, nesaprotot, kas notiek un no kurienes pēkšņi parādījušies viņu pre- tinieki.» Šī mācību epizode bijusi arī lieliska mācība mūsu pašu karavīriem — viņi ļoti uzskatāmi redzēja, kas notiek, ja mācību gaitā tiek piemirstas tādas nianses kā sargi un novērošanas posteņi. «Ja precīzi izpildi šo mazo uzdevumu, tad tava rota aizmu- gurē var justies droši. Šajā gadījumā kāds bija paslinkojis vai kaut ko piemirsis — un rezultāts reālos apstākļos būtu vien- kārši katastrofāls,» uzsver vada koman- dieris Aleksis Ozoliņš. Vienmēr gatavi pārsniegt uzdevumu Mācību laikā Latvijas karavīri guvuši vislabāko vērtējumu, bieži vien pārsnie- dzot savus mācību uzdevumus. «Es esmu dzirdējis tikai labas atsauksmes. Patiesībā nekad par latviešu karavīriem neko sliktu neesmu dzirdējis,» norāda A. Ozoliņš. «Mans pirmais iespaids, ierodoties tur un strādājot kopā ar amerikāņu bataljonu — viņi jau atpazina latviešus kā savējos, nāca klāt iepazīties, identificēja mūs kā spējīgus karavīrus. Tas bija raksturīgi visiem sa- biedrotajiem — mūs atpazina pat ukraiņi. Parunājot ar amerikāņiem, noskaidrojām, ka liela viņu daļa bijusi Latvijā mācībās, un viņiem arī radies pats labākais iespaids par mūsu armiju,» piebilst M. Brēdiķis. Runājot par Bavārijā aizvadītajām mā- cībām, viņš stāsta — sekojot scenārijam, Latvijas pārstāvjiem nācies pildīt vairākus uzdevumus, kuros liels efekts nav gaidīts. Piemēram, vienā uzdevumā Latvijas va- dam vajadzējis vienas nakts laikā attīrīt no pretinieka klātbūtnes trīs kilometru garu un kilometru platu pauguru grēdu. «Nedo- māju, ka pat īsti gaidīja, ka viens vads ko tādu tik īsā termiņā varētu izdarīt. Tādi ir nosacīto pretinieku uzdevumi, kas jāpilda, lai mācību pamatauditorija varētu pilnvēr- tīgi trenēties. Taču nākamajā rītāmēs bijām izgājuši cauri grēdai un atradāmies vēl kilo- metru dziļāk pretinieka teritorijā. Tad nu mūs, lai neizjauktu mācību scenāriju un turpmāko apmācības procesu, nedaudz piebremzēja,» stāsta A. Ozoliņš. Pieredze nekur nezudīs Spriežot pēc mācību dalībnieku, to- starp arī partnervalstu vienību komandie- ru teiktā, mūsu vads sevi parādījis no visla- bākās puses. «Mēs pārsniedzām visas izvir- zītās prasības un uz sevi liktās cerības pil- nībā attaisnojām. To apliecina arī fakts, ka visus savus uzdevumus mēs izpildījām ar rezervi, mūs nācās pat nedaudz bremzēt, lai pārāk neaizraujamies,» atzīst M. Brēdiķis. Mācībās gūtā pieredze nekur nezu- dīs — tā tiks nodota dienesta biedriem un nākamo rotāciju dalībniekiem. «Pēc mācī- bām mēs gatavojam tā saukto pēcmācību analīzi, kas ietvers visas būtiskākās atziņas un uzkrātās pieredzes apkopojumu. Tur- klāt jau šajās mācībās kopā ar mums pie- dalījās nākamās rotācijas vada komandie- ris, kas klātienē iepazinās ar mācību norisi un fiksēja tās lietas, kurām jāpievērš lielā- ka vērība treniņu gaitā vēl Latvijā,» pa- skaidroja M. Brēdiķis. Foto — no 1. MKB 1. mehanizētās kājnieku rotas arhīva.