Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

32 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV VALSTIS SIMTGADNIECES 1918. gada rudenī sabruka Austroun- gārijas impērija — notikums, kas ietek- mēja visu turpmāko Eiropas kontinenta ģeopolitisko situāciju. Šajā laikā Eiropā vēl pilnā sparā turpinājās Pirmais pasau- les karš, Krievijas impērija no pasaules kartes jau bija pazudusi, savukārt Vācijas un Osmaņu impērijas sāka brukt. Pasaule mainījās… Hābsburgu karaļu dinastijas pārvaldī- tā Austroungārija aizņēma ievērojamu Eiropas daļu, un šajā valstiskajā veidoju- mā ietilpa ne tikai austriešu un ungāru apdzīvotās zemes. Austroungārijas sa- stāvā bija arī mūsdienu Čehijas un Slovā- kijas zemes, horvātu, bosniešu un slovē- ņu teritorijas, daļa no mūsdienu Ukrainas (Galīcija, Volīnija, Aizkarpati), Rumānijas (Transilvānija) un Itālijas (Dienvidtiro- le). Kopš 19. gadsimta vidus Austroun­ gārija bija duāla impērija ar divām paralē- lām pārvaldes struktūrām (Austrijai un Ungārijai bija atsevišķi parlamenti, valdī- bas, pārvaldes iestādes, budžeti), bet viens imperators, armija un ārlietu politika. Tā kā Austroungārijā šajā laikā dzīvoja ļoti daudz dažādu tautu, 20. gadsimtu tā sagaidīja ar milzum daudzām neatrisinā- tām nacionāla rakstura problēmām. Būtī- bā par vienotu valsti Austroungāriju saukt varēja nosacīti. Pirmais pasaules karš, kurā Austroungārija iestājās kā Vācijas sabied- rotā, tikai padziļināja nacionālās, ekono- miskās un sociālās pretrunas. 1918. gada pirmajā karā izmocīto Austroungāriju sa- tricināja vairākas spēcīgas sacelšanās ar- mijā un aizmugurē, un rudenī Austroun- gārijas ekonomika jau atradās sabrukuma priekšvakarā. Austroungārijas armija bū- tībā bija sakauta, tā cieta neveiksmi visās frontēs, valsts iekšienē sākās sociāla un politiska katastrofa. 1918. gada oktobrī un novembrī par savu valstu izveidošanu un neatkarību no Austroungārijas pazi- ņoja Čehoslovākija, Serbu-horvātu-slovē- ņu valsts (nākamā Dienvidslāvija), turklāt uz Austroungārijas teritorijām pretendēja Itālija, Ukraina, Polija un Rumānija. Kļu- va skaidrs, ka līdzšinējā veidolā Austro­ ungārija pastāvēt vairs nevar. Ungārija Galīgs Austroungārijas sabrukums sā- kās 1918. gada 17. oktobrī. Ungārijas par- laments paziņoja, ka Ungārija sarauj savie- nību ar Austriju un pasludināja valsts neat- karību. 31. oktobrī tika proklamēta Ungā- rijas nacionālā valsts. Vairākus mēnešus pēc šī notikuma bruņota apvērsuma rezul- tātā Ungārijā varu sagrāba komunisti, 1919. gada aprīlī pasludinot Ungārijas pa- domju republiku. Augustā ar rumāņu ar- mijas atbalstu padomju varu Ungārijā gāza un pie varas nāca nacionāli konservatīvie spēki ar admirāli Miklošu Hortiju priekš- galā, kurš pasludināja Ungāriju par kara- listi un sevi par valsts pagaidu pārvaldnie- ku ar diktatora pilnvarām. Ungārija kā viena no bijušās Austroungārijas sastāv­ daļām skaitījās starp Pirmā pasaules kara zaudētājiem, tāpēc šajā karā uzvarējušās Antantes valstis 1920. gada 4. jūnijā noslē- dza ar Ungāriju Trianonas miera līgumu. Saskaņā ar šo līgumu Ungārija zaudēja lie- las teritorijas, arī pārsvarā ungāru apdzīvo- to Transilvāniju (ko ieguva Rumānija). Ārpus Ungārijas robežām palika arī ungā- ru apdzīvotie apvidi Slovākijā un Horvāti- jā, un tieši šis miera līgums noteica tādas Ungārijas robežas, kādas tās ir šodien. Vēlme atgūt šīs teritorijas pamudināja Ungārijas valdību iestāties Otrajā pasaules karā kā nacistiskās Vācijas sabiedrotai. Ungāru armijas vienības piedalījās Vāci- jas karaspēka uzbrukumā Dienvidslāvijai un karadarbībā Austrumu frontē pret Pa- domju Savienību. 1945. gada pavasarī Un- gārijas teritoriju ieņēma Padomju Savie- nības Sarkanā armija, un ar PSRS aktīvu atbalstu īsā laikā valstī iedibinājās komu- nistisks, Maskavai paklausīgs politisks režīms. Valsts robežas pēc Otrā pasaules kara nemainījās. 1956. gadā Ungārijas tauta mēģināja izbeigt Maskavas diktātu savā valstī — Ungārijā notika antikomunistiska sacel- šanās, ko vietējā komunistu valdība nežē- līgi apspieda ar Padomju Savienības kara- spēka palīdzību, turklāt padomju kara- spēks Ungārijā palika arī turpmākajos gados. Komunistu valdīšana Ungārijā beidzās 1989. gadā, kad vietējā padomju AUSTRIJAS UN UNGĀRIJAS GADSIMTS