Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

33 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV «Esmu gandarīts, ka transportlīdzekļi «Polaris» būtiski stiprinās Latvijas bruņo- to spēku, tai skaitā, Zemessardzes, vienību taktisko mobilitāti. Šo transportlīdzekļu piegāde ir arī viens no apliecinājumiem mūsu ciešajai un sekmīgajai sadarbībai ar ASV,» uzsvēra aizsardzības ministrs Rai- monds Bergmanis. Plānots, ka līdz šī gada beigām Nacio- nālajiem bruņotajiem spēkiem tiks piegā- dāti vēl 44 militārie taktiskie transportlī- dzekļi «Polaris» . Kopumā Latvija saņems līdz 130 četru modeļu militāros taktiskos transportlī- dzekļus «Polaris» —« Sportsman Big Boss» , MRZR-2 , MRZR-4 un MV850 par aptuve- ni 6,8 miljoniem eiro, no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem finansējot aptuveni 15% izmaksu. Ar ASV noslēgtie starpval- dību līgumi paredz arī transportlīdzekļu detaļu piegādi, inženiertehnisko atbalstu un apmācības. Foto —Armīns Janiks. valdība mierīgā ceļā zaudēja varu un valstī reformu rezultātā iedibinājās parlamentā- ra republika. 1990. gadā valstī notika pir- mās brīvās vēlēšanas. 1991. gadā Padomju Savienības karaspēks pameta Ungāriju, bet no 1999. gada šī valsts ir pilntiesīga NATO locekle. No 2004. gada Ungārija ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts. Austrija 1918. gada 11. novembrī, dienā, kad Francijā, Kompjēnas mežā tika parakstīts pamiers starp Pirmajā pasaules karā karo- jošajām pusēm, Austroungārijas pēdējais imperators Kārlis I paziņoja par savu at- kāpšanos no troņa. Nākamajā dienā Aus- trijas parlaments pasludināja Vācu Austri- jas Republikas izveidošanu un Austroun- gārijas ūnijas likvidēšanu. Līdz ar to impē- rija oficiāli beidza pastāvēt. 1919. gada 16. februārī notika pirmās jaunās valsts parlamenta vēlēšanas. Šajā laikā austriešu politiķu vidū bija lielas diskusijas par to, kā valstij jāattīstās turpmāk. Populāra bija ideja par pievienošanos Vācijai, taču 1919. gada 10. septembra Senžermēnas miera līgums, ko Pirmajā pasaules karā uzvarējušās Antantes valstis parakstīja ar kara zaudētājas Austroungārijas manti- nieci Austriju, aizliedza tai pievienoties Vācijai un šajā miera līgumā noteica arī jaunās valsts robežas (tās sakrīt ar mūs- dienu Austrijas robežām). Ievērojamas etnisko austriešu teritorijas palika aiz valsts robežām — Dienvidtirole Itālijā, Dienvidštīrija Dienvidslāvijā un citas teri- torijas. 1919. gada 21. oktobrī valsts parla- ments — Konstitucionālā sapulce — rati- ficēja šo miera līgumu un mainīja valsts nosaukumu: Austrijas Republika. Austrijas valstiskums bija viens no pir- majiem Otrā pasaules kara upuriem, pa- reizāk sakot, Austrija kā valsts tika likvi- dēta vēl pirms oficiālā šī kara sākuma. 1938. gadā Vācija, draudot ar karu, pievie- noja Austriju sev (t. s. Austrijas anšluss). Šī pievienošana notika mierīgā ceļā, bez ka- radarbības. Vācija, pamatojoties uz it kā austriešu «brīvo gribu», ieveda valstī savu karaspēku, to okupējot. Austriju kā valsti likvidēja, austriešu apdzīvotās zemes pie- vienojot Vācijai kā atsevišķas administra- tīvas vienības. Jau kā Vācijas pavalstnieki austrieši bija spiesti piedalīties Otrajā pa- saules karā Vācijas bruņoto spēku sastāvā. 1945. gada 8. maijā, kad kapitulēja Vācijas vērmahts, Austrija bija sadalīta Sabiedroto valstu armiju okupācijas zo- nās. Tāpat kā Vācija, bet atšķirībā no tās Austrijas valstiskums netika apšaubīts, jo tā savulaik bija Hitlera okupēta teritorija. Tomēr arī uzvarētājvalstu karaspēks pa- gaidām palika Austrijā. Tai skaitā arī pa- domju armija, kas no Austrijas aizgāja tikai 1955. gadā. Droši vien Staļinam ne- būtu nekas pretī arī Austriju padarīt par savu satelītvalsti līdzīgi kā Čehoslovākiju, Poliju vai Ungāriju, tomēr tas bija sarežģīti, jo šajā zemē atradās arī britu, franču un amerikāņu karaspēks, padomju okupāci- jas zona bija pārāk neliela, bet vietējo ko- munistu ietekme ļoti niecīga. 1955. gada 15. maijā Austrija parakstī- ja ar PSRS, Lielbritāniju, ASV un Franciju «Valstisko vienošanos par neatkarīgas un demokrātiskas Austrijas atjaunošanu», sa- skaņā ar kuru šo valstu okupācijas kara- spēki Austriju atstāj, bet Austrijas parla- ments pasludināja pilnīgu valsts neitrali- tāti, izslēdzot iespējas kļūt par kāda mili- tāra bloka dalībnieci. Arī šodien Austrija, kas ir Eiropas Kopienas (šobrīd Eiropas Savienības) dalībvalsts kopš 1961. gada, ievēro pasludinātos neitralitātes princi- pus: Austrija nav NATO dalībvalsts, bet ar to norit sadarbība dažādu starptautisku projektu ietvaros. Sagatavojis Juris Ciganovs , Dr. hist. Foto — https://econohis.wordpress.com. VALSTIS SIMTGADNIECES ASV valdības Ārvalstu militārā finansē­ juma programmas ietvaros Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši pirmos 18 ASV uzņēmuma «Polaris Government & Defense» ražotos militāros taktiskos transportlīdzekļus «Sportsman Big Boss» un MRZR- 2 .