Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada oktobris

6 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV INTERVI JA esošo juridisko situāciju. Manuprāt, šajā situācijā būtu jāorganizē atklātas diskusi- jas, jo, no otras puses, mums ir jāspēj no- drošināt savu vērtību aizsardzību mūsu liberālajās, demokrātiskajās valstīs. Vācijā ir daudz uzņēmumu, ir civilās iestādes, iespējams, arī Vācijas Bundestāgs [Vācijas parlamenta apakšpalāta], pret kuriem ir veikti kiberuzbrukumi, un arī viņiem nav iespēju veikt progresīvākus atbildes pasā- kumus. Šodien, piedzīvojot kiberuzbru- kumu, mēs tikai cenšamies aizsargāt sa- vus tīklus, taču mums nav tiesību uzsākt cīņu ar to, kas veic attiecīgo uzbrukumu. — Ir jāsecina, ka pazūd atšķirības starp civilo un militāro, kā jūsu minēta­ jā gadījumā. —Uzskatu, ka šie jautājumi attiecas uz visu sabiedrību, un tas skar kā civilās, tā arī militārās intereses. Manuprāt, civilie- dzīvotājiem, politiķiem, sabiedrībai un industrijas pārstāvjiem, kā arī militārper- sonām ir jāsadarbojas daudz ciešāk, nekā tas tiek darīts. Otrpus robežai ir redzama ļoti skaidra hierarhija — pastāv iespēja, ka pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas ļoti īsā laikā var ietekmēt šāda veida jautāju- mus. Un šī stingri vadītā sistēma maksi- māli sasniedz savus mērķus attiecībā uz kiberkara darbību un informācijas operā- cijām. Turklāt no mūsu puses ir grūtāk veikt jebkādus aizsardzības pasākumus vai pieņemt lēmumus kiberuzbrukumu un informācijas karadarbības jomā, jo tas prasa iedarbināt būtiskas procedūras, kas aizņem daudz laika, bet, manuprāt, tā ir neatņemama katras demokrātijas sastāv- daļa. Šādu situāciju iespējams pārvarēt ti- kai tad, ja vēl pirms šādas situācijas piedzī- vošanas ir izdarīti visi sagatavošanās dar- bi, lai spētu pēc iespējas ātri pieņemt ne- pieciešamos lēmumus. Politiķi vada šādus procesus, tāpēc aizsardzības ministram, ministru prezidentam ir jābūt apmācītiem šajās jomās. Un šādu uzbrukumu gadīju- mā ir jāseko visaptverošai rīcībai, par kuru ir jāspēj ātri vienoties un to īstenot, lai šā- da rīcība sasniegtu tai izvirzītos mērķus, proti, aizsargātu mūsu iedzīvotājus, indu­ striju un militārpersonas pret šādiem uz- brukumiem. — Ko jūs gribētu novēlēt kolēģiem, kuri kopā ar jums strādāja visus šos ga­ dus, saistībā ar nākamajā gadā paredzē­ tajāmmācībām? — Vispirms vēlos pateikties visiem, kuri mani ir atbalstījuši vecākā mentora amatā šo mācību laikā. Zināmā mērā es- mu atbildīgs par šo mācību saturu, esmu organizējis un vadījis mācību laikā ple- nārsēdes un sindikātos notikušās disku- sijas, bet ir vesela virkne organizatorisku jautājumu, kurus vēlētos atzīmēt. Viss kopā ietekmē mācību rezultātu, kā pozi- tīvo, tā arī negatīvo, gan attiecībā uz mā- cību dalībnieku viedokli, gan to, vai mā- cību organizācija ir sevi attaisnojusi vai arī izrādījusies nepiemērota. Tādēļ ir sva- rīgi, lai šo mācību organizēšanā iesaistītie cilvēki spētu pareizi saplānot visu mācī- bām nepieciešamo. Attiecībā par šeit pie- redzēto Latvijas pārstāvju sniegto atbal- stu jāteic, ka tas ir bijis ļoti aktīvs visās jomās, tādēļ esmu pateicīgs šajās mācībās iesaistītajām Latvijas Aizsardzības mini­ strijas, Nacionālo bruņoto spēku un Lat- vijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kontaktpersonām. Vēlos pateikties arī tiem, kuri strādāja pie šo mācību satura un daļēji arī to organizatoriskajiem jautā- jumiem. Iepriekšējos gados par mācību scenārija un nepieciešamās dokumentā- cijas sagatavošanu atbildēja privāta kom- pānija. Tagad to veic speciālisti no Apvie- noto spēku mācību centra ( Joint Force Training Centre — JFTC ) Bidgoščā, Poli- jā. Apvienoto spēku mācību centra spe- ciālisti bija ļoti aktīvi iesaistīti šo mācību plānošanā un norisē, lai nekas nespētu izjaukt iepriekš ierasto mācību ritmu. Es novēlu sekmes arī nākamajos gados vi- siem Apvienoto spēku mācību centrā Bid­ goščā dienošajiem Vācijas armijas ģene- rālmajora Vilhelma Grīna vadībā. Tomēr aicinu viņus paturēt prātā, ka Latvijā ir ļoti pieredzējuši speciālisti, kuru piere- dze noteikti būtu jāizmanto arī turpmāk. Vēl kāds svarīgs punkts, ko vēlētos pie- minēt, proti, dažās jomās esam paaugsti- nājuši šo mācību drošības pielaides līme- ni pēc NATO klasifikācijas līmeņiem — no NATO neklasificēta uz NATO konfi- denciālu. Saistībā ar realitāti mācību scenārijā, lai sasniegtu labākus mācību rezultātus, šīm mācībām steidzami būtu jānosaka NATO slepenais drošības pielai- des līmenis. Tas būtu mans nopietns ie- teikums Latvijas valdībai un jūsu amat- personām, lai tiktu izdarīts viss vajadzī- gais šī jautājuma sakārtošanai. Šāds solis varētu garantēt to, ka šīs mācības arī turpmākajos gados tiktu organizētas Lat- vijā, kā paredz vienošanās, kas noslēgta starp NATO spēku Eiropā virspavēlnieku ( SACEUR ) un Latviju. Tas atvieglotu dar- bu cilvēkiem, kuriem ir jāstrādā pie šo mācību satura, tas arī atvieglotu mācību laikā plenārsēdē un sindikātos rīkotās diskusijas, lai tās pēc iespējas vairāk atbil- stu realitātei. — Kādi ir jūsu personīgie nākotnes plāni? Vai būs vairāk laika, ko veltīt sev? — Es atbildēšu mazliet citādāk. Es es- mu pārliecināts demokrāts, un tas attiecas arī uz manu ģimeni, tāpēc noteikti plānoju aprunāties ar sievu. Kad uzsāku šo darbu 2011. gadā, es parakstīju piecu gadu darba līgumu. Ideja mani uz pieciem gadiem ie- celt par šo mācību vecāko mentoru nāca no NATO Transformācijas pavēlniecības ( ACT ) Norfolkā, Virdžīnijā, ASV. Pirms četriem gadiem man bija saruna ar NATO Transformācijas pavēlniecības komandie- ra vietnieku — mēs pārrunājām, vai es vēlētos pagarināt šo līgumu un vai viņiem būs iespējams pagarināt šo darba līgumu ar mani. Tad es saņēmu piedāvājumu līgu- ma pagarināšanai vēl uz trim gadiem, ko pirms atbildes sniegšanas pārrunāju ar sie- vu. Mana sieva sacīja— labi, es piekrītu, ka tev paliks septiņdesmit gadu tavas otrās pensionēšanās brīdī. Tāpēc es to tagad sau- cu par savu otro pensionēšanos. Protams, man vēl ir dažas darāmās lietas — man ir jāpasniedz lekcijas, jāsniedz padomi da- žiem ierēdņiem Vācijā utt. Es esmu arī kādā Vācijas uzņēmumā direktoru pado- mes loceklis. No šī viedokļa raugoties, es nekļūšu par bezdarbnieku pēc šī gada 1. oktobra. Un mani gaida vēl viens darbs —man ir jārūpējas par četriem mazdēliem, ku- riem ir desmit, astoņi, pieci un viens gads, un viņiem patiktu biežāk izbaudīt sava vectēva klātbūtni. Tāpēc es tiešām gaidu savu otro pensionēšanos. Ceru arī, ka pēc 1. oktobra man būs vairāk brīvu brīžu, lai uzspēlētu golfu. Bet savas pārdomas es vēlētos nobeigt, sakot, ka man vienmēr ir paticis ierasties Rīgā, man ir paticis iesais- tīties šo mācību organizēšanā, jo manā uztverē, tas bija reāls uzdevums — orga- nizēt to virsnieku, augsta ranga virsnieku apmācību, kuri tiek gatavoti dienestam NATO spēku un komandvadības struktū- rās. Es uzskatu, ka NATO komandvadības struktūra var pieļaut vienu vai otru kļūdu, bet, ja tā paredz izmantot NATO spēku struktūru, un tā tas arī notiek, tad NATO spēku struktūrās dienošo apmācība ir jā- veic NATO komandvadības struktūrai. Mani vislabākie novēlējumi Latvijai un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem! Tulkojis NBS rezerves virsleitnants Kārlis Līdaka. ƒ Sākums 4. un 5. lpp.