Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada novembris

9 TĒVIJAS SARGS, NR.11, NOVEMBRIS, 2018 WWW.SARGS.LV PATRIOTISMS «Aktīvu tikšanos ar skolām sākam jau oktobrī, un to intensitāte mazinās decembrī ap Ziemassvētku kauju laiku. Mums ir svarīgi, lai visiem, kuri vēlas iedziļināties Latvijas dzimšanas notikumos, būtu iespēja nesteidzīgi aplūkot ekspozīcijas un saņemt nedalītu uzmanību un laiku no vēsturniekiem, Kara muzeja darbinie- kiem,» paskaidro Mārtiņš Mitenbergs. Radīt lepnumu svinēt svētkus «Jauni cilvēki šobrīd ir ļoti atsaucīgi, ja tiek uzrunāti un iesais- tīti personīgi,» savu vērojumu pauž Anita Tenisa, Ķekavas vidus- skolas vēstures skolotāja, kura šogad novembrī Latvijas Kara muzejā viesojās ar 12. klases skolniekiem. «Veids, kā ar jaunie- šiem darbojas Latvijas Kara muzeja darbinieki, rezonē, rada pie- derības, pacilātības sajūtu un motivāciju ar lepnumu svinēt Lat- vijas svētkus.» Gan Rīgas Valda Zālīša sākumskolai, gan Ķekavas vidusskolai Latvijas Kara muzeja apmeklējums ir tikai viens no notikumiem svētku laikā. Skolās notiek tematiski pasākumi, tiek kopīgi iets lāpu gājienā, noliktas svecītes un pat apmeklēts teātris, lai labāk izjustu un izprastu Latvijas dzimšanas laiku. «Mums jau trīs gadus skolā ir tradīcija Lāčplēša dienas pieva- karē pulcēties ar ģimenēm skolas pagalmā, aizdegt lāpas, dziedāt karavīru dziesmas, doties līdz Lielajam Kristapam Daugavmalā un aizdegt sveces,» par savas skolas tradīciju pieredzi stāsta Mar- ta Radziņa, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja. Kad ir īstais laiks izprast Latvijas dzimšanu? Pēdējo gadu laikā Latvijas Kara muzeja apmeklētāji, kuri vēlas piedalīties nodarbībās, kļuvuši arvien jaunāki. «Pirms dažiem gadiem, kad pie mums pieteicās bērnudārznieki, bijām pārsteig- ti un apmulsuši, jo veids, kā runāt ar tik maziem cilvēkiem, ievē- rojami atšķiras no sarunas ar vidusskolēniem,» stāsta Mārtiņš Mitenbergs. Pamazām izstrādātas vairākas nodarbības, kuru laikā mazie pēta sev saprotamas lietas Latvijas vēsturē vieglā un rotaļīgā veidā, bet vienlaikus viņos saglabājas piedzīvotās izjūtas un domas. «Bērni, piemēram, iepazīst Latvijas karavīra ēdienkarti, ir no- darbību posmi pie Brīvības pieminekļa, kad pētām tēlus tā pakā- jē. Atgriezušies muzejā, veidojam plakātus, paši būvējam piemi- nekli, rīkojam viktorīnas. Ar mazajiem nodarbības ir ļoti sirsnī- gas. Turklāt viņi ir tieši un neslēps — saprot vai nesaprot, ir inte- resanti vai nav,» saka Mārtiņš Mitenbergs. Viņš dalās ar Izraēlā gūto pieredzi, kur par tautai smago un sarežģīto holokausta tēmu skolās sāk runāt tikai 16 gadu vecumā, uzskatot, ka agrāk to ir grūti izprast. «Mūsu skolās Latvijas dzimšanas posms vēstures stundās tiek aplūkots 8. klasē, kad jauniešiem ir 14 gadu. Neesmu drošs, vai tas nav par agru, jo laiks starp 1918. un 1919. gadu ir tik pretrunīgs un daudzšķautņains, ka tik jaunam cilvēkam bieži pietrūkst gan dzīves pieredzes, gan uztveres iemaņu, lai šo informāciju izpras- tu,» spriež Mārtiņš Mitenbergs. Nodarbības Latvijas Kara muzejā šajā ziņā ir palīdzošas, un darbinieki ikreiz iedrošina skolēnus, ka šī vienmēr būs atvērta vieta, kur atsvaidzināt vai papildināt zinā- šanas par Latviju. Mainās cilvēku vērtības Visu novembri Latvijas Kara muzejs sumina Latviju — aizsā- kot šo laiku ar ugunskura aizdegšanu brīvības cīnītājiem un aiz- sardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera svētku uzrunām un turpinot visa mēneša garumā — ar lentīšu locīšanu, kuras plecu pie pleca darināja Latvijas skolēni ar NBS un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavī- riem. Pie muzeja bija skatāma militārā tehnika un ekipējums, notika koncerti, un nepārtraukta apmeklētāju plūsma vēra muze- ja durvis, sasniedzot līdz pat 5000 apmeklētāju dienā. Latvijas Kara muzeja darbinieki ar gandarījumu vēro, ka ne tikai svētkos, bet arī ikdienā muzejā arvien biežāk redzamas ģime- nes ar bērniem. «Šķiet, ka lielveikalu kults pamazām beidzas un cilvēkiem brīvā laika pavadīšanas saturs un jēga kļūst svarīgāki.» Lai arī valsts simtgades svinības tuvojas noslēgumam, nāka- majā — 2019. gada — vasarā tiks atzīmēta Latvijas armijas dibi- nāšanas simtgade. Savukārt janvārī muzejs vērs jaunu, vērienīgu Brīvības cīņām veltītu ekspozīciju. Visu gadu muzejā ir atvērts Latvijas simtgadei dāvināts albums, kur ikviens Latvijas iedzīvo- tājs aicināts ierakstīt savas dzimtas karavīra stāstu un atstāt sava karavīra fotogrāfiju — kā ieguldījumu Latvijas vēstures saglabā- šanā un uzturēšanā.