Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada februāris.

36 WWW.SARGS.LV TĒVIJAS SARGS, NR.2, FEBRUĀRIS, 2018 Šī gada 5. februārī Baltijas reģionā notika divi būtiski re­ ģionālo drošību ietekmējoši notikumi. Viens no tiem — tika atzīmēta pirmā gadskārta kopš Lietuvas teritorijā dislocēts NATO daudznacionālais spēku grupējums ( multinational NATO enhanced Forward Presence Battalion Battle Group ). Otrs noti- kums — 5. februārī kļuva zināms par Krievijas raķešu komplek- su « Iskander » (spēj nest konvencionālos un kodollādiņus) pastā- vīgu izvēršanu Kaļiņingradas anklāvā. Par godu NATO daudznacionālā bataljona kaujas grupas (Vā- cija — vadošā nācija) dislokācijas pirmajai jubilejai 5. februārī Lietuvas militārajā bāzē Ruklā (Jonavas rajons) notika svinīga spēku parāde, kurā piedalījās augstākās Lietuvas amatpersonas (t.sk . Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, aizsardzības mi- nistrs Raimunds Karoblis), Horvātijas un Nīderlandes aizsardzī- bas ministri — Damirs Krstičevičs un Anka Bijlevelde-Šoutena, kā arī NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere un ci- tas augstas NATO un ES amatpersonas. Galvenais eFP grupējumu izvietošanas iemesls Baltijas republikās un Polijā bija saistīts ar nepieciešamību stiprināt reģiona drošību pēc Krievijas militārās agresijas Ukrainā un Krievijas militārā spēka demonstrācijas pa- sākumiem NATO austrumu robežas tuvumā. Kopš NATO daudz- nacionālo bataljonu izvietošanas notiek regulāras NATO dalīb- valstu un partnervalstu mācības un treniņi ar uzņemošo valstu ( host nations ) bruņoto spēku un zemessardzes apakšvienībām, lai uzlabotu savstarpējās kaujas saliedētības un savietojamības līme- ni NATO kolektīvās drošības stiprināšanai. Svinīgā pasākuma gaisotni Ruklas bāzē aizēnoja informācija, ko 5. februārī publiskoja Krievija. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs deva strupu komentāru kontekstā ar raķešu kompleksu « Iskander » pastāvīgu izvietošanu Kaļiņingradā. Viņš norādīja, ka Krievija nevienu neapdraudot, un tās esot Krievijas suverēnās un ekskluzīvās tiesības izlemt, ko darīt un ko nedarīt savā teritorijā. Jāatzīmē, ka iepriekšējos gados raķešu kompleksi vairākas reizes jau bija pārdislocēti uz Kaļiņin- gradas apgabalu, taču tas tika darīts tikai uz mācību laiku, bet pēc to noslēguma kompleksi tika pārvietoti atpakaļ uz pastāvīgās dis- lokācijas vietām ārpus Kaļiņingradas anklāva. 5. februārī masu medijos tika publiskoti arī Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Vladimira Šamanova izteikumi, ka ra- ķešu kompleksi «Iskander » Kaļiņingradas apgabalā ir Maskavas atbildes reakcija uz militāro objektu izvietošanu Krievijas kaimi- ņu teritorijās. V. Šamanovs norādīja, ka reģiona valstīm būtu jā- rēķinās ar Krievijas kaujas potenciālu, jo ārvalstu infrastruktūra Krievijas pierobežā ir automātiski iekļauta prioritāro mērķu sa- rakstā, kas iznīcināmi ar pirmajiem triecieniem. Kā masu medijos atzinuši Lietuvas izlūkdienestu pārstāvji, Krievijai jau pirms 5. februāra ir bijis pietiekams kaujas poten- ciāls Kaļiņingradas apgabalā, lai iznīcinātu mērķus Lietuvas teri- torijā. Vislielākos draudus kompleksi « Iskander » rada tieši NATO spēku rīcībspējas brīvībai reģionā. « Iskander » var apgrūtināt ie- spējas NATO palīgspēkiem pārdislocēties ( anti-access and area denial strategy ) uz Baltijas reģionu, lai apdraudējuma gadījumā varētu aizsargāt NATO austrumu flangu. Kaut gan Maskava no- liedz savus agresīvos nodomus, kompleksu « Iskander » pastāvīga dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ne tikai apgrūtinās Baltijas valstu aizsardzību, bet radīs draudus lielai daļai pārējās Eiropas. Lietuvas aizsardzības ministrs R. Karoblis uzskata, ka « Iskan- der » pastāvīga dislokācija ir pamats NATO līmenī veikt pasāku- mus Krievijas militārā potenciāla neitralizēšanai Kaļiņingradas apgabalā. Lietuvas prezidente D. Grībauskaite no savas puses ai- cinājusi NATO aktualizēt Baltijas valstu aizsardzības plānus, uz- labot alianses kolektīvo pretgaisa aizsardzību virs Baltijas jūras un reģiona valstīm, kā arī ātrāk veikt pasākumus NATO sauszemes, jūras un gaisa spēku mobilitātes veicināšanai reģionā. Šos jautā- jumus būs nepieciešams apspriest šī gada 11.—12. jūlijā paredzē- tajā NATO dalībvalstu samitā Briselē. NATO ģenerālsekretāra vietniece R. Gotemellere atzinusi, ka kompleksu « Iskander » spēja raidīt konvencionālās vai kodolra- ķetes līdz pat 500 km rādiusā reāli ietekmē visa reģiona stabilitāti. R. Gotemellere uzsvērusi, ka visu iesaistīto pušu drošības, situā- cijas prognozējamības un kopējās stabilitātes interesēs ir nepie- ciešams skaidri zināt, kādi ir Krievijas plāni attiecībā uz Kaļiņin- gradas anklāvā dislocēto kompeksu « Iskander » lietošanu. R. Go- temellere arī norādīja, ka vienmēr būs svarīgi, lai NATO ir gatava jebkādiem drošības situācijas attīstības scenārijiem. Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva. Foto — https://en.wikipedia.org; http://www.independent.co.uk . Info — https://www.theguardian.com; https://www.afp.com; https://www.nytimes.com/reuters . NATO iesaiste eFP 2017. gadā: eFP formējumos iesaistītās NATO valstis (arī Kanāda un ASV—nav redzanas kartē) NATO valstis —kas nav nosūtījušas savas vienības dalībai eFP formējumos Baltijas valstis Krievija Krievijas un NATO drošības interešu sadursme Baltijas reģionā Raķešu kompleksi «Iskander» militārajā parādē Sarkanajā laukumā Maskavā.