Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada marts.

9 TĒVIJAS SARGS, NR.3, MARTS, 2018 WWW.SARGS.LV PĒTĪ JUMS skaitam daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā tādās demokrātijās kā Norvēģija, Zviedrija, Šveice, Lielbritānija, Vācija un citās. Pēc šī pētījuma datiem, Latvijā bija vismazākais politisko partiju biedru skaits procentuāli no kopējā elektorāta 27 Eiropas valstīs. Arī Baltijas valstu griezumā Latvijā šis politiskās līdzdalības rādītājs ir četras reizes zemāks. Kā liecina 2018. gada 2. janvāra publikā- cija portālā LSM.LV , politisko partiju biedru skaits 2017. gadā Igaunijā bija 4,3% no iedzīvotāju skaita, Lietuvā — 4,1%, bet Lat- vijā — tikai 1,1%. Tas vedina domāt, ka Latvijas gadījumā ir vēl kādi citi īpaši faktori, kurus nedrīkst ignorēt, aizbildinoties ar kopējām negatīvām tendencēm demokrātisku valstu attīstībā. Gan tā saukto oligarhu sarunu, gan banku krīzes kontekstā ir vērts pievērst uzmanību politoloģes A. Gžimalas-Buses ( A. Grzymala-Busse ) 2007. gadā publicētam darbam par valsts ekspluatāciju postkomunisma demokrātijās. Valsts ekspluatāciju viņa definē kā tiešu valsts resursu ieguvi, ko politiskās partijas izmanto savam labumam. Viņa izveidoja salīdzinošu valsts eks- pluatācijas indeksu, vadoties pēc trīs kritērijiem, tie ir formāls valsts līdzekļu pārraudzības un regulējuma ieviešanas laiks (pirms līdzdalības ES vai kā priekšnoteikums līdzdalībai), valsts administratīvā aparāta pieaugums un politisko partiju finansēša- nas noteikumi. Saskaņā ar šīs autores veikto analīzi Bulgārija, bijusī Čehoslovākija un Latvija veido valstu grupu, kur «valdošās partijas guva materiālu labumu no valsts resursiem un apzināti kavēja valsts līdzekļu regulējuma ieviešanu līdztekus ar minimā- liem centieniem pārveidot valsti par racionāli birokrātisku orga- nizāciju». Turpretī otrajā valstu grupā, ko veido Igaunija, Ungāri- ja, Slovēnija, Lietuva un Polija, politiskās partijas laikus izveidoja institūcijas, kas ierobežoja savtīgu valsts resursu lietojumu. Poli- toloģes skatījumā spēcīga politiskā konkurence bija svarīgākais faktors, kas spēja ierobežot valsts ekspluatāciju. Šis nelielais ieskats dažās politiskās attīstības tendencēs rāda, ka uz kopējā negatīvā fona Latvija vairākos aspektos izceļas īpaši. Neapšaubāmi, arī ārējiem naidīgi noskaņotajiem spēkiem tas dod faktu bāzi, uz kuras pamata būvēt stāstus par Latviju kā ne- izdevušos valsti. Šādu stāstu efektivitāti nosaka ne tikai meista- rīgs propagandas instrumentu lietojums, bet arī tas, ka vismaz kaut kādā mērā tie ir balstīti arī uz objektīvu informāciju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no globālajām tendencēmmums ir svarīgi pievērsties iekšējām problēmām un meklēt tām risinājumus. Pil- soniskais patriotisms varētu būt viens no ilgtermiņa instrumen- tiem, jo pilsoniskās sabiedrības spiediens ierobežo ļaunprātīgu politiskās varas izmantošanu un stimulē valsts pārvaldes darbo- šanos kopējam labumam. Tāpat var pieņemt, ka aktīvai pilsonis- kai līdzdalībai ir potenciāls paaugstināt imunitāti pret valsts no- melnošanu, jo tad, ja cilvēks pats piedalās valsts attīstībā, tā vairs nav kaut kas abstrakts un atrauts no cilvēka, bet kļūst par daļu no viņa paša personiskās identitātes. Runājot filozofes S. Benpora- tas ( S. Ben-Porath ) vārdiem, valsts kļūst par «kopīgu projektu». Kāpēc pilsoniskais patriotisms? Pilsoniskais patriotisms ir plašāks un tāpēc potenciāli spēcī- gāks risinājums nekā pilsoniskā līdzdalība, jo līdztekus vērtībām, uzskatiem un rīcībai, patriotismam ir arī emocionālā dimensija. Patriotisms ietver tādas emocijas kā mīlestība un lepnums par valsti, uzticība un uzticēšanās valstij, piederība dzimtajai vietai, pilsētai, valstij, pat kauns par savas valsts neveiksmēm. Emociju nozīmi komerciālajā jomā skaidro 20. gs. 80. gados izstrādātais patērētāju uzvedības emocionālais modelis, kas pretstatā citiem modeļiem, kuri galveno akcentu lika uz kognitīvajiemprocesiem, parādīja, ka tieši emocijas nosaka cilvēka domāšanu un rīcību. Var pieņemt, ka emocijas ir svarīgs elements arī sabiedrības un valsts attiecībās, jo tieši mīlestība pret valsti, nevis racionāls aprē- ķins cilvēku var mudināt rīkoties nesavtīgā, pat pašaizliedzīgā veidā attiecībā pret valsti. Pilsoniskais patriotisms ir būtisks arī tādēļ, lai Latvijas sabied- rība būtu psiholoģiski noturīga šodienas informācijas karā starp Krieviju un Rietumiem, kurā viens no principiāli svarīgiem jau- tājumiem ir saistīts ar demokrātijas lomu globālajos procesos. Krievija ne tikai mēģina iejaukties rietumvalstu vēlēšanu proce- sos, bet kā autoritāra valsts tā cenšas apstrīdēt Rietumu liberālo demokrātiju kā universālu politikas etalonu. Tas tiek darīts, attīs- tot ideju par Krieviju kā īpašu demokrātijas modeli, kas nav mē- rāms attiecībā pret Rietumu standartiem; izgaismojot un akcen- tējot trūkumus rietumvalstu, it īpaši ASV, demokrātijās; traktējot demokrātijas veicināšanu kā rietumvalstu, pamatā ASV, ietekmes instrumentu; un argumentējot, ka pasaules kārtībai ir jābūt de- mokrātiskai vai, citiem vārdiem sakot, daudzpolārai ar autoritā- rām valstīm kā ietekmīgiem spēka centriem. No šāda viedokļa raugoties, Latvijas valstiskuma saglabāšanas nolūkā principiāli svarīgi ir tas, lai mēs spētu iekļauties un būt piederīgi demokrā- tiskajam pasaules spēka centram un vienlaikus attālinātos no Krievijas politiskās kultūras ziņā. Pilsoniskajam patriotismam šajā ziņā ir ļoti svarīga loma, jo tā ir demokrātijas attīstība tautas līmenī, kas Latvijā ir nepietiekama. Pilsoniskā patriotisma būtība Filozofe P. Kleingelda ( P. Kleingeld ) raksta, ka pilsoniskais patriotisms izriet no republikānisma tradīcijām, kas paredz valsts darbošanos kopējām labumam, līdz ar to pilsoniskā patriotisma pamats ir mīlestība pret politiskajām brīvībām un institūcijām, kas tās nodrošina. Līdzīgu domu pauž arī politoloģe S. Laborde Patriotisms ietver tādas emocijas kā mīlestība un lepnums par valsti, uz­ ticība un uzticēšanās valstij, piederība dzimtajai vietai, pilsētai, valstij, pat kauns par savas valsts neveiksmēm.