Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada marts.

11 TĒVIJAS SARGS, NR.3, MARTS, 2018 WWW.SARGS.LV ārstniecības iestādes, kurās strādā arī ci- vilie darbinieki. Otrā daļa ir medicīnas atbalsts — un tās jau ir kaujas vienību medicīnas apakšvienības. Šajā gadījumā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir medicīnas apakšvienību reģistrācija Ve- selības inspekcijā, lai tās varētu darboties kā pilnvērtīgas ārstniecības iestādes, ar visu nepieciešamo dokumentāciju, pro- cedūrām, tiesībām utt. Arī šajā jautājumā sarunās ar Veselības ministriju ir sasniegts progress. — Laba medicīniskā aprūpe nav ie­ domājama bez kvalificētiem speciālis­ tiem. — Labi rezultāti ir jau ārstniecības personu apmācības jomā —mēs sadarbo- jamies arī ar Rīgas Stradiņa universitāti, Sarkanā Krusta medicīnas koledžu. Latvi- jā esam izveidojuši specializētu militāro mediķu neatliekamās medicīniskās palī- dzības prasmju un zināšanu mācību pro­ grammu, ko realizē RSU Medicīnas izglī- tības tehnoloģiju centrs kursu veidā trīs blokos — vispārējā neatliekamā medicī- niskā palīdzība, pulmonoloģijas un kar- dioloģijas neatliekamās medicīnas stāvok- ļi. Visas praktiskās nodarbības notiek ar augstas klases manekeniem, kas tieši at- bilst militāro mediķu vajadzībām. Pozitīvas izmaiņas ir arī paplašinātās pirmās medicīniskās palīdzības apmācī- bas jomā. Milzīgās intereses dēļ par Ze- messardzi ir mainīti normatīvie akti, kas ļauj arī zemessargiem kļūt par pilnībā līdzvērtīgiem karavīriem — glābējiem kā profesionālā dienesta karavīriem. Zemes- sargi varēs arī apmācīt un paši gatavot pa- plašinātās pirmās palīdzības instruktorus. Visiem apmācītajiem speciālistiem tiks izsniegts atbilstošs ekipējums — šajā gadī- jumā tie ir glābēja paplašinātās pirmās pa- līdzības komplekti. Arī par šo ekipējumu ir iepirkums. Īpaši jāpiemin situācija ar individu- ālajāmmedicīnas paketēm. Tās ir trīs vei- du. Pasaules līmeņa kvalitātes OLAES paketes ir iepirktas visiem un izsniegtas vienībām, bet to lietojums ir saistīts ar šautu brūču un citu būtisku traumu gadī- jumiem — tās nav domātas sadzīves si- tuācijām. Tāpēc šīs saites izsniedz tad, kad ir jāpilda atbilstoša riska līmeņa uz- devumi. Tad ir pārsēji ikdienai tiem, kuri māk sniegt pirmo palīdzību. Un tad ir ie- priekšējos gados ar humāno palīdzību saņemtie pārsēji, kuri tiek lietoti mācību nolūkos. Žēl, ka daži cilvēki rāda tikai šīs trešā veida saites. Par nepieciešamo indi- viduālo medicīnas pakešu daudzumu vie- nības regulāri informē Nacionālo bruņo- to spēku Apvienoto štābu, jo paketes tiek nolietotas, izlietotas un to daudzums jāat- jauno. Par to notiek iepirkumi. Daļa pa- kešu jau ir iepirktas, daļa vēl ir procesā, taču to izsniegšana paaugstināta riska no- darbībām jau notiek. Vēl ir arī paplašinā- tās pirmās palīdzības individuālie kom- plekti, kurus agrāk karavīriem izsniedza tikai dalībai starptautiskajās militārajās operācijās — tagad tie būs pieejami gan Sauszemes spēkiem, gan Zemessardzei pēc attiecīgā paplašinātās pirmās palīdzī- bas līmeņa kursa. Faktiski tas ir redzamā- kais medicīniskā atbalsta līmenis — tik- līdz vienībā ir sagatavots glābējs vai kauji- nieks ir apguvis paplašināto pirmo palī- dzību, viņš saņem arī atbilstošu medicī- niskās palīdzības komplektu. — Kādus izaicinājumus vēl var mi­ nēt kā prioritārus? — Viens no būtiskākajiem uzdevu- miem nākotnei noteikti ir tālāka sadarbī- bas pilnveidošana ar vienību komandie- riem. Te ir jābūt mijiedarbībai — apakš- vienību komandieriem jāsadarbojas ar medicīnas personālu, jo liela daļa plānoša- nas ir saistīta tieši ar viņu darbību. Militā- rie mediķi dara savu darbu un daudzos gadījumos ir padomdevēji, bet lēmumu pieņem komandieris — armijā nav demo- krātijas. Nav iespējams visus tā vienkārši aizvest uz tuvīno slimnīcu un tur izārstēt. Civilajam sektoram ir savi resursi, to pie- ejamība un laiks, kādā līdz tiem var tikt, tādēļ milzīga atbildība par savu cilvēku dzīvību un veselību ir jāuzņemas arī bru- ņoto spēku struktūrām. Vienību līmenī ir jāveidomedicīnas dienests— tas arī ir mil- zīgs izaicinājums. — Civilajā medicīnā arvien biežāk runā par speciālistu trūkumu. Kā šo jau­ tājumu risina militārajā medicīnā? — Personāla jautājums viennozīmīgi ir ļoti nopietns izaicinājums. Sauszemes spēkos ir medicīnas rota, kas strādā bri- gādes līmenī un nodrošina bataljonus, piekomandējot tiem mediķus no šīs ro- tas. Pēc analoģijas šis princips gada laikā ir jāiestrādā arī Zemessardzes struktūrā. Zemessardzei šajā aspektā kopumā ir pozitīva specifika — tajā, piemēram, kā kājnieki dien salīdzinoši daudz cilvēku, kuri ir augsti kvalificētas ārstniecības personas, bet nav mediķu statusā. Tagad viņi visi ir apzināti un var tikt iesaistīti medicīnas struktūru darbā. Profesionālu mediķu jomā Zemessardzē gan ir milzīgs iztrūkums, iemesli tam meklējami pēc- krīzes laikā, kad daļu amatu likvidēja. Daudzi aizgāja paši labākas dzīves mek- lējumos. Tagad atgriežamies pie tā, lai katra Zemessardzes brigāde būtu ar savu medicīnas struktūrvienību, saviem me- diķiem. Dodamies uz universitātēm, po- pularizējam Nacionālos bruņotos spē- kus, un jāteic, ka interese un atsaucība ir liela — Rekrutēšanas un atlases centrā ierodas līdz pat 10 ārstiem gadā. Jautā- jums ir par šo amatu finansēšanu vienī- bās — tie ir ļoti vajadzīgi visos bruņota- jos spēkos, bet daudz kas atkarīgs arī no vienību komandieru lēmumiem par to, kāds personāls viņiem ir vajadzīgs. Es būtu krietni priecīgāks, ja medicīnas struktūras vienībās ar speciālistiem pil- dītos straujāk. Darbam un attīstībai par labu noteikti nāks arī pagājušā gada 13. novembrī apstip- rinātais jaunais militāro amatu klasifika- tors, kurā ir arī visu medicīnas personāla amatu saraksts un kvalifikācijas prasības. Ir izveidota pilnīgi jauna mediķu amatu struktūra, kas dod iespējas gan karjeras iz- augsmei klīniskajā spektrā, gan arī vadības aspektā. Tā kā šis klasifikators ir sinhroni- zēts ar civilo amatu līmeņiem, beidzot būs valstiski vienāda izpratne par amatu kom- petencēm. Arī šis darbs prasīja ievērojamu piepūli, bet nu tas ir paveikts. —Militārā joma kļūst arvien daudz­ nacionālāka, tas noteikti ietekmē arī mi­ litāro medicīnu. — Skatoties globālāk, liels izaicinā- jums ir sadarbība Baltijas valstu līmenī, lai mēs spētu izveidot kopējas vienības. Lai arī esam kaimiņi un bieži vien tiekam skatīti kā viens reģions, ekipējums un darbības struktūra valstīm tomēr būtiski atšķiras. Tas saistīts arī ar to, ka civilajā dzīvē mēs katrs strādājam atšķirīgi, katrai valstij ir savi standarti, medicīnas vadlīni- jas, arī tradīcijas. Tas viss ietekmē darbu, taču mēs varam pakāpeniski tuvināties vismaz būtiskākajās procedūrās. Katrā gadījumā varu tikai atkārtot — darāmā vēl ir ļoti daudz, taču mēs skaidri redzam darbības lauku, un mums ir iestrādes un redzējums, kā to visu iespējami labi pa- veikt. NBS SPĒJAS ƒ Sākums 6. un 7. lpp.