Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada marts.

15 TĒVIJAS SARGS, NR.3, MARTS, 2018 WWW.SARGS.LV Baltijas aizsardzības koledžas ( BALTDEFCOL ) darbinieki un studenti kopā ar ģimenes locekļiem un viesiem, vēstniekiem, militā­ rajiem atašejiem un Baltijas valstu NATO Spēku integrācijas vienību (NSIV) komandieriem, jau 13. reizi svinēja BALTDEFCOL interna­ cionālo nakti ( International night at BALTDEFCOL ). Pasākumu atklāja BALTDEFCOL komandants ģenerālmajors Andis Dilāns, uzsverot pasākuma mērķi, proti, iespēju sapulcēties, lai iepazītu da­ žādu koledžā pārstāvēto tautu kultūru un tradīcijas, kā arī baudītu šo tautu tradicionālos ēdienus un dzērienus. Pasākumā bija pārstāvētas 18 valstis: Albānija, Kanāda, Slovākija, Slovēnija, Francija, Gruzija, Moldova, Polija, Vācija, Ukraina, ASV, Zviedrija, Norvēģija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Ungārija. Vakara gaitā līdzās citu valstu māksliniekiem ar savu priekš­ nesumu klātesošos izklaidēja latviešu deju kopa «Bramaņi». Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros klātesošajiem bija iespējams saņemt grāmatu nama «Valters un Rapa» izdoto Aleksandra Čaka grāmatu «Mūžības skartie» angļu valodā ( «Touched by Ethernity» ), kas veltīta latviešu strēlnieku varonīgajām cīņām Pirmā pasaules kara un Pilsoņu kara frontēs. Sagatavojuši maj. Anita Pizele un maj. Raimonds Kublickis . Foto — http://www.baltdefcol.org/?id=1307. Rīgas domē notika dialogs «Eiropas Savienība investē mūsu drošībā», kuru organizēja Rīgas dome sadarbībā ar Eiropas Savie­ nības Reģionu komiteju un Latvijas Drošības un aizsardzības in­ dustriju federāciju. Dialogā tika pārrunātas divas galvenās tēmas — kā Eiropas Savienība aizsargā tās iedzīvotājus un pastiprina drošību pie mūsu robežām un Eiropas Savienības piedāvātās finanšu iespējas, lai atbal­ stītu katras dalībvalsts militāro industriju. Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis sacīja: «Liels paldies Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai un Eiropas Reģionu komitejai par šo iniciatīvu, kas šodien rezultējas diskusijā par Eiropas Savienības atbalsta iespējām aizsardzības industrijai un pētnie­ cībai. Pēdējos gados šajā jomā ir noticis ļoti daudz — it īpaši pagājušajā gadā. Eiropas Savienība strādā pie jautājumiem, kas agrāk nebija tās dienas­ kārtībā — aizsardzības un pētniecības industrijas atbalsts. Ir mainījusies ģeopolitiskā dienaskārtība, ir mainījies spēku samērs reģionālā un globālā izpratnē. Tādēļ iniciatīva par to stāstīt uzņēmējiem un pētniekiem ir laikā un vietā. Šis ir īstais brīdis. Vienlaikus ir pašsaprotami, ka Eiropas Savienība nevar un arī nevēlas dublēt NATO . Mēs gribam sadarboties un papildināt viens otru. Tāds ir mūsu mērķis un arī uzdevums.» Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, industrijas, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ģenerāldirektorāta pārstāvis Mačejs Šiman­ skis prezentēja aktuālāko informāciju par Eiropas aizsardzības fondu. Dalīb­ nieki precizēja, ka vismaz pirmajos divos gados pieejamais finansējums 500 milj. eiro apmērā, visticamāk, būs projektiem, kas ir jau izstrādes fāzē. Tādēļ uzņēmumiem un pētniekiem būtu jāsāk aktīvi izvērtēt un meklēt ie­ spējas iesaistīties konsorcijos, izmantojot uzņēmēju starptautiskos kontak­ tus un esošos sadarbības partnerus, lai varētu izmantot šo finansējumu. Tā kā pieteikumiem jābūt pārrobežu, Arnolds Abramavičs, Eiropas Reģionu komitejas pārstāvis, savā runā iedrošināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mazos un vidējos uzņēmumus sadarboties un iesniegt priekšli­ kumus pētniecības vai izstrādes atzarā vai nu kā militārā sektora pārstāv­ jiem, vai arī civilā sektora tehnoloģijas piemērojot militārajai jomai. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra: «Pašvaldību loma uzņēmējdarbības attīstībā neaprobežojas ar investīcijām skolās, sporta hallēs, kultūras namos un līdzīgā infrastruktūrā. Nozīmīgas investīcijas ir arī industriālo teritoriju attīstībā. Pašvaldības nopietni strādā pie investīciju piesaistes, jo tā ir iespēja Latvijas reģionu attīstībai. Pētījumi liecina, ka lielu rūpnīcu piesaistīšana konkrētām teritorijām var mainīt teri­ toriju attīstības tendences. Piemēram, salīdzinot teritorijas, kurām izdevies panākt, ka uzņēmums tās izvēlas ražošanas uzsākšanai, ar teritorijām, kuras arī iesaistījušās šajā konkurencē, bet zaudējušas, redzams, ka teritorijās, kas nosacītajā vairāksolīšanā uzvarējušas, būtiski palielinās nekustamo īpašumu vērtība. To var uzskatīt par netiešu labklājības līmeņa izmaiņas raksturojošu lielumu. Tādēļ Latvijas Pašvaldību savienība atzinīgi vērtē Eiropas Komisi­ jas centienus sniegt resursus kopējas drošības un aizsardzības politikas vei­ došanai, atbalstot aizsardzības industriju un pētniecību.» Latvijai svarīgi ir pārdomāti ieguldījumi ES drošībā un aizsardzībā tieši no reģionālās attīstības skatpunkta. Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi dzirdēt, ka mūsu drošības jautājums ir arī EK svarīgs un ka, veidojot aizsardzības fondu, tiek paredzēta iespēja iesaistīties mazajiem un vidējiem uzņēmu­ miem. Liela nozīme ir arī zinātnieku piesaistīšanai. Latvijā finansējums pētniecībai ir ļoti nepietiekams, tāpēc Eiropas institūcijām ir jāapzinās, ka zinātne visā pasaulē darbojas kā virzītājspēks. Māris Andžāns, Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes docents bija gandarīts, ka šobrīd Latvijā ir uzsākta un attīstās sadarbība starp uzņē­ mējdarbību un pētniecību medicīnas jomā un militārās industrijas jomā. Ir uzsākts projekts «Cik cilvēks ir piemērots dienestam armijā»— tieši par medicīnas aspektu militārajā jomā. Informācija sagatavota pēc Rīgas domes preses relīzes. ES DROŠĪBAS FONDA LĪDZEKLI LATVIJAS MILITĀRAJAI INDUSTRIJAI INTERNACIONĀLĀ NAKTS BALTIJAS AIZSARDZĪBAS KOLEDŽĀ 9.02. 7.03. AKTUĀLI