Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada marts.

19 WWW.SARGS.LV ZEMESSARDZE Šaušanas vingrinājuma atklāšanas rītā (2. martā) tika spēlētas dalībvalstu him- nas dzīvajā izpildījumā — varam lepoties ar šo tradīciju lielos un starptautiskos pa- sākumos, ko jau vairākus gadus nodrošina Zemessardzes orķestris un koris. Šajā pa- sākumā Latvijas Republikas himnu izpil- dīja Zemessardzes saksofona kvartets kapteiņa Anda Kareļa vadībā. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš svinīgi atklāja ceturtdaļgadsimta tradīciju, proti, pulcē- ties pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai veltītajās šaušanas sacensībās. Turklāt viņš piedalījās sacensībās ne tikai kā goda vie- sis un Zemessardzes komandieris, bet arī kā dalībnieks. «Mēs visi esam karavīri, mēs visi zi- nām, kas ir pulkvedis Oskars Kalpaks. Tas ir mūsu pienākums un latvieša lep- nums — godināt savas tautas varoņus, kas mūsu neatkarībai ir ziedojuši savu dzīvību, ieviesuši kardinālas pārmaiņas un rādījuši savu drošsirdību, kļūstot par latviešu etalonu, kādam jābūt īstenampat- riotam. Tas ir mans, Zemessardzes ko- mandiera, pienākums — rādīt priekšzīmi saviem padotajiem un uzturēt arī sacensī- bu garu. Piedaloties es parādu saviem ze- messargiem, ka esmu ne tikai komandie- ris, bet arī karavīrs, un noteikumi uz ugunslīnijas mums visiem ir vienādi,» teica Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. Starptautiskā militārā vingrinājuma organizatoriem šogad radās doma ieviest kādu jauninājumu, kas liktu dalībniekiem aizmirst ierasto sacensību ritmu. Tie bija mūsu profesionālie un pieredzējušie šā- vēji, kas šogad nestartēja kā dalībnieki, bet gan kā organizatori, — vecākais ze- messargs Rojs Razums un virsleitnants Mareks Jansons. «Ideja radās kolektīvi. Rojs bija tas, kurš līdz galam izdomāja, kāds tieši būs šis vingrinājums un kā tiks vērtēti dalībnieki. Šis vingrinājums ir praktiskās šaušanas vingrinājums, pietuvināts reāliem ieroču lietošanas apstākļiem. Tā ir šaušana iero- bežojošo faktoru ietekmē — no aizsega dažādos stāvokļos un stresa apstākļos, ko izraisa laika kontrole. Līdz ar to arī rezul- tātu vērtē pēc šaušanas precizitātes un iz- pildes laika. Pēc sacensībām dalībnieki nāca klāt un slavēja, ka ir izveidots ļoti interesants vingrinājums, tātad savu mēr- ķi esam sasnieguši, jo mūsu mērķauditori- ja ir labākais vērtētājs,» stāsta virsleitnants Mareks Jansons. Vecākais zemessargs Uģis Griņēvičs atzīst: «Esmu tik priecīgs par savu izcīnīto pirmo vietu, šis ir jauns vingrinājums mū- su sacensībās. Lai gan iepriekš kaut ko lī- dzīgu biju šāvis, tomēr mazliet rokas trīcē- ja. Gāju uz ugunslīniju, tik daudzas domas šaudījās pa galvu, kā būs, kāds būs rezul- tāts, kur es varētu kļūdīties, vai nepievilšu savus bataljona biedrus, bet pēc pirma- jiem šāvieniem sapratu, ka man šodien ir labvēlīga diena. Viss sanāca labi, un prie- cēja arī tas, ka mani bataljona biedri mani uzslavēja. Tas ceļ pašapziņu, liek apzinā- ties, ka tu esi vajadzīgs savai vienībai, ka tev tiek uzticēta atbildība. Jāstrādā ir ko- mandā, rezultātu mēs sasniedzam indivi- duāli, bet pirmo vietu tomēr izcīnījām, strādājot komandā.» Noslēguma ceremonijas ierindā dalīb- niekiem jau bija priecīgākas sejas nekā treniņu dienā, jo bija gūts apliecinājums par sasniegumiem sacensību laikā —me- daļas. Katru šajās sacensībās vadīja kāds īpašs motīvs — pienākums, pašapliecinā- šanās, tradīcija, prieks par iespēju pieda- līties, sacensību gars, jauna pieredze. Katrs arī kaut ko paņēma sev līdzi — po- zitīvas emocijas un pieredzi no kļūdām, uzlabotas iemaņas un izvirzītā mērķa piepildījumu. Ārzemju komandas pateicās par lielis- ki organizētajām sacensībām un ar ganda- rījumu uzsvēra, ka arī nākamgad vēlas piedalīties, jau vaicājot par sacensību no- rises laiku. Mēs savas iedibinātās tradīcijas uzska- tām par lielu vērtību, tāpēc atbildot jau tagad varējām teikt —uz tikšanos nākamā gada marta pirmajā nedēļas nogalē! «Tradīcijas ir mūsu pamats, reizēm mēs tās kultivējam, reizēm uztveram kā pašu par sevi saprotamu, bet tradīcijas ir arī darbs, kas mums ir jāiegulda, lai sa- sniegtu rezultātus. Nekas nenāk viegli, bet, ja mums ir vēlme iet uz priekšu un ir iestrādes, mēs atvieglojam sev šo uzdevu- mu izpildi, atliek tikai mazliet pielabot procesus un ļauties virzībai. Novērtēsim savas tradīcijas un vērtības, jo stiprākas tradīcijas, jo augstākas vērtības,» uzsver brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. Šo sacensību aizsācējs ir atvaļinātais pulkvežleitnants Valerians Supe. Sākot- nēji tās tika organizētas tikai Zemessar- dzes 15. bataljonā, drīz to mērogs izauga līdz Zemessardzes 1. brigādes līmenim, līdz tās kļuva par visas Zemessardzes sa- censībām. 1999. gadā sacensības kļuva par starp- tautisko vingrinājumu. Pirmie, kas atbrau- ca uz militāri lietišķās šaušanas sacensī- bām no ārvalstīm, bija Lietuvas zemes- sargu komanda. OSKARA KALPAKA PIEMIŅAI VELTĪTO SACENSĪBU MILITĀRI LIETIŠĶAJĀ ŠAUŠANĀ ŠĀGADA REZULTĀTI Sacensībās individuālajā vērtējumā vin­ grinājumā «ātršaušana ar dienesta pistoli» pirmo vietu ieguva vecākais zemessargs Uģis Griņēvičs (ZS Studentu kājnieku bataljons), otrajā vietā vecākais zemessargs Lauris Gel- ba (ZS 51. kājnieku bataljons) un trešajā vie- tā — vecākais zemessargs Edgars Vilītis (ZS Studentu kājnieku bataljons). Šaušanā ar dienesta pistoli uzvaru guva ve- cākais zemessargs Igors Jotčiks (ZS 51. kāj- nieku bataljons), otrajā vietā — zemessargs Rando Vahers (Igaunijas zemessargu Pērna- vas vienība), bet trešajā— seržants Oke Nor- dins (Zviedrijas izlases vienība). Šaušanā ar mašīnpistoli « Carl Gustaf M45 » labākos rezultātus sasniedza zemessargs Kristaps Didže (ZS 51. kājnieku bataljons), majors Māris Kārkliņš (ZS 19. kaujas nodro- šinājuma bataljons) un virsleitnants Sandris Līdaka (ZS 45. kaujas nodrošinājuma batal- jons). Kopvērtējumā pirmās vietas ieguvēji jau tradicionāli bija ZS Studentu kājnieku ba- taljona komanda, otrajā vietā atstājot ZS 51. kājnieku bataljona komandu un trešajā — Igaunijas zemessargu Pērnavas vienības ko- mandu. Zemessardzes komandu vērtējumā labā- kais trijnieks bija ZS Studentu kājnieku ba- taljona komanda, ZS 51. kājnieku bataljona komanda un ZS 46. kājnieku bataljona ko- manda. Ārzemju komandu vērtējumā trīs labākās bija Igaunijas zemessargu Pērnavas vienības komanda, Zviedrijas izlases komanda un Lietuvas zemessargu 6. novada « Prisikelimo » komanda.