Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada marts.

25 TĒVIJAS SARGS, NR.3, MARTS, 2018 WWW.SARGS.LV No 1919. gada 29. marta Latvijas Pa- gaidu valdības bruņotajos spēkos kā kap- teinis, ieskaitīts Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļā Liepājā kā Juridiskās nodaļas priekšnieks. Kaujās ar bermontie- šiem 1919. gada oktobrī Virsnieku rotas komandiera palīgs. No 1920. gada jūnija Kara tiesas prokurora biedra vietas izpildī- tājs, no jūlija — Kara tiesas priekšsēdētājs. Tajā pašā gadā piešķirta kārtējā dienesta pakāpe pulkvedis-leitnants. No 1924. gada 28. janvāra līdz 23. jūlijam — kara mi- nistrs, pēc tam Kara tiesu pārvaldes priekšnieks un kara virsprokurora palīgs. 1925. gadā paaugstināts par pulkvedi. No 1928. gada Kara virstiesas (vēlākās Armi- jas tiesas) priekšsēdētājs. 1940. gada decembrī tika atvaļināts. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts. Miris 1941. gada 1. novembrī padomju soda no- metnēs Soļikamskā. F. Birkenšteins no amata atkāpās vēl V. Zāmuela valdības darbības laikā, un pēc viņa šajā pašā valdībā par kara ministra vietas izpildītāju iecēla Jūliju Arāju. JŪLIJS ARĀJS (amatā no 1924. gada 24. jūlija līdz 1924. gada 18. decembrim) Dzimis 1884. gada 13. jūnijā amatnie- ka ģimenē Mārcienas pagasta Muktu dzir- navās. Beidzis Rīgas Debesbraukšanas draudzes skolu, 1905. gadā — Rīgas garīgo semināru. 1905. — 1906. gadā kā brīvprā- tīgais dienēja Krievijas Impērijas armijas 177. Izborskas kājnieku pulkā, kur pēc mā- cību komandas beigšanas ieguvis prapor­ ščika pakāpi. 1906. — 1913. gadā studējis ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā. Jūlijs Arājs 1908. gadā vadīja latviešu nodaļu laikrakstā «Pribaltijskij kraj». No 1909. ga- da Rīgas 3. augstākās pirmmācības skolas skolotājs. 1912. gadā nokārtojis mājskolotā- ja eksāmenu, 1914. gadā — augstāko pirm- mācības skolu skolotāja eksāmenu. No 1913. gada studējis Varšavas uni- versitātē, ko Pirmā pasaules kara sākumā evakuēja uz Rostovu pie Donas (beidzis 1917. gadā kā Donas universitāti). 1914. ga- da jūlijā iesaukts Krievijas armijā, 1. dzelz- ceļu ekspluatācijas bataljona saimniecības daļas priekšnieks Polockā. No 1917. gada oktobra līdz 1918. gada janvārim batal- jons atradās Līgatnes stacijas apkārtnē. 1918. gada februārī bataljona sastāvā kritis vācu gūstā pie Valmieras, bet pēc dažām dienām atbrīvots. No 1918. gada marta bi- jis Latviešu izglītības biedrības vidusskolas skolotājs, no maija — inspektors. Ievēlēts par biedrības valdes locekli. 1919. gada 1. jūlijā iestājies Latvijas armijā, bijis Virspavēlnieka štāba saimnie- cības daļas juriskonsuls (leitnanta dienesta pakāpē), 26. jūlijā piekomandēts Izglītības ministrijai par vidusskolu nodaļas vadītā- ju, no septembra virssekretārs Latvijas Se- nātā. Darbojies Latvijas Augstskolu orga- nizācijas padomē kā Tieslietu ministrijas pārstāvis. No 1922. gada bijis politiskās partijas «Demokrātiskais centrs» biedrs un Rīgas komitejas priekšsēdētājs. 1928.— 1934. gadā — Jaunsaimnieku un sīkgrunt- nieku partijas biedrs. Kandidējis 2., 3. un 4. Saeimas vēlēšanās (nav ievēlēts). No 1922. gada līdz 1941. gada augus- tam juristkonsuls Zemes bankā. J. Arājs no 1924. gada aprīļa līdz decembrim bija ties- lietu ministrs. No 1924. gada jūlija līdz de- cembrim arī kara ministra vietas izpildītājs. No 1926. gada 14. aprīļa zvērināts advokāts Rīgā. Bijis arī skolotājs Rīgas pilsētas 2. vi- dusskolā, Rīgas pilsētas amatnieku skolā un tehnikumā, Rīgas pilsētas V. Olava ko- mercskolā. Vācu okupācijas laikā no 1941. gada 13. augusta ieskaitīts advokatūras sastāvā. Zvērināts advokāts Rīgā līdz 1944. gadam. No 1944. gada oktobra dzīvojis Tukumā. 1945. gada 3. jūlijā uzņemts LPSR Advo- kātu kolēģijā, Siguldas juridiskās konsul- tācijas vadītājs. No 1946. gada janvāraMa- joru juridiskās konsultācijas vadītājs, tad Rīgas Jūrmalas juridiskās konsultācijas advokāts. 1948. gada februārī ar LPSR tieslietu ministra pavēli izslēgts no Advo- kātu kolēģijas par daļēju autobiogrāfisko ziņu sniegšanu. Miris 1967. gada 1. febru- ārī Asaros. Apbedīts Slokas kapos. UZZIŅAI Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās starp­ tautiskās konferences «Trešais ceļš — nacionālā pretošanās kustī­ ba komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Baltijas reģionā» atklāšanā Latvijas Kara muzejā. Konferencē piedalījās pētnieki un eksperti no Latvijas, Igaunijas, Lie­ tuvas, Polijas un Ukrainas, lai aplūkotu tēmas, kas saistītas ar cīņu pret abu totalitāro lielvaru okupācijas režīmiem un nacionālās pretošanās kustību organizācijām Baltijā Otrajā pasaules karā un pēc kara beigām. Latvijas eksperti īpašu uzmanību veltīja Latvijas Centrālajai padomei, šīs organizācijas sastādītajam memorandam— dokumentam, kuru nacis­ tiskās Vācijas apstākļos bija parakstījuši 188 latviešu patrioti, kas deklarēja nācijas gribu nekavējoties atjaunot Latvijas faktisko neatkarību saskaņā ar 1922. gada Satversmi. Šis nozīmīgais dokuments 2009. gadā tika iekļauts UNESCO Vispasaules kultūras mantojuma programmas «Pasaules atmi­ ņa» nacionālajā reģistrā. 15.03. Foto —Gatis Dieziņš.