Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

12 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV JŪRAS SPĒKI Šogad aprit 26 gadi kopš kaujas karo- ga pacelšanas uz pirmā atjaunotās Latvi- jas Republikas Jūras spēku kuģa «Sams». Mūsu valsts kara jūrnieku vēsture sākās tūlīt pēc neatkarības pasludināšanas, un nākamgad Latvijas kara jūrnieki svinēs sava spēka veida pastāvēšanas simto ga- dadienu. Pieminot šos notikumus, piedā- vājam atskatīties uz nozīmīgākajiem no- tikumiem mūsu Kara flotes vēsturē starpkaru laikā līdz padomju okupācijas sākumam. 1919. gada 25. martā apsardzības mi- nistra pavēlē tiek izsludināti pirmie notei- kumi par kara jūrnieku dienesta pakāpēm un apģērbu. 1919. gada 16. jūlijā ar Vidzemes di- vīzijas komandiera pulkveža J. Zemitāna pavēli izveidota Jūras spēku rota. 1919. gada 22. jūlijā — izveidota Ai- viekstes kara flotile, komandieris virsleit- nants E. Puķītis. 1919. gada 10. augustā — pie armijas Virspavēlnieka štāba izveidota Jūras noda- ļa jūras leitnanta M. Zalcmaņa vadībā. Vē- lāk nodaļa tiek saukta par Jūras apsardzī- bas daļu, 1920. gada 14. jūlijā tā pārdēvēta par Jūras pārvaldi, bet 1921. gada pavasarī likvidēta, flotes lietas nodotas Galvenā štāba pārziņā. 1921. gada 12. jūnijā kara flotē ieskai- ta pirmo karakuģi — vācu mīnukuģi M68, kas pēc remonta stājās ierindā 1922. gada 10. novembrī kā flagkuģis «Virsaitis». 1922. gada 10. augustā Ministru kabi- nets izdeva «Noteikumus par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatpersonu un at- sevišķu iestāžu flagām un karakuģu karo- giem». 1922. gada 26. augustā apsardzības ministrs ar pavēli izsludināja «Noteiku- mus par flagu un karogu lietošanu apsar- dzības resorā». 1922. gada 1. decembrī dibināta jūras aviācija kā Jūras aviācijas nodaļa pie Latvi- jas armijas Aviācijas diviziona. 1923. gada 14. aprīlī Kara ministrija iesniedz Ministru kabinetam likumpro- jektu «Par Kara flotes lielo būvprogram- mu» 7 gadiem, kuru apstiprina nepilnā veidā. 1924. gada 27. jūnijā —dibināta Jūras krastu aizsardzības eskadra, komandieris jūras kapteinis A. Keizerlings. Arčibalds Pēteris Teofils Keizerlings (von Keyserling) (1882—1951) dzimis Grobiņas pagasta Augules muižā muižnie- ka, ierēdņa ģimenē. 1895. gadā iestājies Krievijas impērijas kara flotes Jūras kade- tu korpusā, kuru pabeidzis 1901. gadā. Piedalījies Krievijas — Japānas un Pirma- jā pasaules karā. 1919. gada augustā ie- skaitīts Latvijas armijā. 1920. gada 1. ap- rīlī iecelts par armijas Virspavēlnieka štāba (vēlāk Galvenā štāba) sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos. No 1924. gada marta — sevišķu uzdevumu virsnieks jū- ras jautājumos Armijas komandiera štābā. 1924. gada 27. jūnijā Jūras aviācijas nodaļu ieskaitīja jaundibinātās eskadras sastāvā. 1924. gada 25. oktobrī Latvijas Kara ministrija paraksta līgumu ar Francijas kuģubūvētavām par divu zemūdeņu un divu mīnukuģu būvi. 1925. gada 1. maijā atvērta flotes in­ struktoru skola. 1926. gada 1. maijā izveidots Jūras aviācijas divizions. 1926. gada oktobrī Latvijā ierodas Francijā, Brestas kuģubūvētavās uzbūvētie valstis intensīvi attīsta savas militārās spējas uz ūdens. Zviedrija modernizē kuģus, Somija būvē četras jaunas daudzfunkcionālas fregates, Polijai jau ir jauni kuģi, un tā domā arī par zemūde- nēm — pakāpeniski atiet no vecā padomju ēras modeļa un ska- tās Vācijas virzienā. —Varbūt arī mums jāsāk domāt par zemūdens spēju atjau- nošanu? —No taktikas viedokļa drošāk noteikti ir zemūdens. Taču tas ir ļoti, ļoti dārgs prieks, lai gan vienlaikus arī ļoti efektīvs pretinie- ka atturēšanas veids. Tomēr, manuprāt, Baltijas jūra nav tik liela, lai tajā arī zem ūdens operētu visas valstis. — Jūs minējāt, ka Jūras spēki gaida jaunus cilvēkus. Ar ko tos uzrunāt un piesaistīt? —Dienestā bruņotajos spēkos kopumā nav divu vienādu die- nu. Visādā ziņā tas ir darbs tiem, kam nepatīk vienmulība. Bet svārstīgajiem tā ir lieliska iespēja izmēģināt savu varēšanu, pierā- dīt, ka esi īsts vecis. Jūras spēkos dien arī daudz sieviešu, viņu skaits arvien pieaug, un tas ir ļoti labi. Es pieļauju, ka daļu potenciālo matrožu un virsnieku atbaida pirmais līguma termiņš, kas ir pieci gadi. Pēc mūsu novēroju- miem, cilvēks parasti sāk meklēt labākus variantus aptuveni pēc trim dienesta gadiem — tad arī tiek pieņemti lēmumi par tālāko karjeru un dzīves izvēlēm. Līdz ar to, manuprāt, būtu lietderīgi atbilstoši samazināt arī līguma termiņu, lai cilvēkam dotu iespēju brīvi izvēlēties, piemēram, virsnieka darbu Jūras spēkos. Jo mūsu rīcībā būs jaunāka tehnika, jo atradīsies vairāk interesentu, kas vēlēsies ar to strādāt. —Un kāda pašlaik izskatās šī joma? — Militārās tehnoloģijas — tie tomēr nav modernie gadžeti, jo tās parasti projektē un būvē ilgam laikam. Mūsu gadījumā — kamēr uzprojektē kuģi, tehnoloģijas jau ir daļēji novecojušas. Bet jaunos cilvēkus pārsvarā aizrauj jaunas un interesantas lietas. Ļoti gribētos, lai jaunie nekautrējas no izaicinājumiem. Bieži ir tā, ka neformālajās sarunās izskan daudz spilgtu, drosmīgu ide- ju, bet ar to arī viss beidzas. Būtu svarīgi, lai jaunie nāk ar savu redzējumu un runā, lai šīs idejas mēģina realizēt arī dzīvē. Flote tomēr noveco — ne tikai kuģi, bet arī personālsastāvs. Mums va- jag jaunos cilvēkus, viņu domas un idejas. — Ko jūs gribētu novēlēt saviem dienesta biedriem? —Es domāju, ka šajos 25 gados ir sasniegts pietiekami daudz. Šogad mēs nerīkojām lielas svinības, tie vairāk bija svētki pašiem. Un šajā svētku laikā saviem kolēģiem es novēlu — neapstāties pie sasniegtā, bet skatīties uz priekšu un domāt, kā mēs sagaidīsim atjaunoto Jūras spēku 50. gadadienu. Atskatīties uz paveikto rei- zēm ir noderīgi, taču mums visiem beidzot jāsāk skatīties arī uz priekšu. MŪSU KARA FLOTES VĒSTURĒ IELŪKOJOTIES ƒ Sākums 11. lpp.