Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

Šā gada 25. janvārī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs Rīgā prezentēja pētījumu, kas balstīts datos, kuri iegūti, uzrau­ got un analizējot Krievijas Federācijas aktivitātes Ziemeļeiropas un Baltijas valstu reģiona informatīvajā telpā. Centra direktors Jānis Sārts atzina: «Tikai kopīgi sadarbojoties, mēs varam efektīvi pretdar­ boties Krievijas ietekmes aktivitātēm. Šis projekts ir lielisks reģionā­ lās sadarbības un vienotības piemērs.» Pētījumā secināts, ka Krievija pret reģionu veic informācijas kon­ frontāciju, kas pēc nepieciešamības tiek īpaši pielāgota atsevišķām val­ stīm. Pētījuma ziņojumā analizēta Krievijas «Lielā stratēģija» Ziemeļ­ eiropas valstuunBaltijas reģionā, tās īstenotā tautiešupolitika, vēstījumi, kas tiek popularizēti « Sputnik », RT un «Krievijas Pirmā kanāla» tīmekļa vietnēs, un tas iepazīstina ar datiem no sabiedriskās domas aptaujas par Krievijas mediju lietojumu un vēstījumu uzticamību. Vēstījumi, kurusKrievija izmantopret šo reģionu, galvenokārt ir vēr­ sti uz to, lai grautu NATO un ES prestižu vietējo iedzīvotāju acīs, tie Krie­ vijas draudus dēvē par smieklīgām izdomāmun piedēvē reģionamruso­ fobisku retoriku. Krievija arīmēģina pārrakstīt Ziemeļeiropas unBaltijas valstu vēsturi un slavina padomju laikus un pieredzi. Pētījums rāda, ka daži no Krievijas atbalstītajiem vēstījumiem ir guvuši diezgan nozīmīgu atbalstu Ziemeļeiropas un Baltijas valstu iedzīvotājos, taču vēl nav noteikts, vai šāds īpašs viedoklis ir radies, pateicoties Krievijas informācijas aktivitātēm, vai arī Krievija vien­ kārši izmanto sabiedrības pašreizējo noskaņojumu. Piemēram, lielā­ kā daļa reģiona iedzīvotāju piekrīt Krievijas izplatītajam vēstījumam, ka bēgļi un imigranti ir Eiropu destabilizējoši faktori. Tomēr ir arī tādi Krievijas vēstījumi, kas nekādi nespēj ietekmēt vietējos iedzīvo­ tājus, neskatoties uz Krievijas aktīviem mēģinājumiem tos veicināt. Piemēram, ir zema sabiedrības interese saistībā ar vēstījumu par krie­ vu minoritātes diskrimināciju vai Zviedrijas varas iestāžu aktivitā­ tēm, vajājot tīmekļa vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asandžu. Pētījums norāda uz interesantu un jaunu aspektu — Krievijas tautiešu politiku, kuru Kremlis koordinē pēc reģionālā principa kopš 2015. gada. Tas ir gads, kad tika izveidota Ziemeļeiropas un Baltijas jūras valstu reģionālā koordinācijas padome ( Regional Coordination Council of the Northern Europe and the Baltic Sea countries ), kas ap­ liecina, ka Krievija vairs neuzskata Baltijas valstis par postpadomju telpu, bet gan par Ziemeļeiropas valstu un Baltijas reģiona daļu. Joprojām atklāts ir jautājums par to, kā tas mūs ietekmēs nākotnē, tomēr pētījuma autoriem jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas tau­ tiešu koncepcija ārvalstīs ir neskaidra un plaši interpretējama, kas dod iespēju Krievijai izmantot vēstījumu par tautiešu tiesību aizsar­ dzību kā morālu pamatojumu, lai iejauktos suverēnu valstu iekšējās lietās, izmantotu militāro spēku un pārkāptu tās kaimiņvalstu terito­ riālo integritāti, kā tas bija novērojams Krievijas piecu dienu kara laikā ar Gruziju un pašreizējā krīzē Austrumukrainā. Latvija un Igau­ nija pret šo Krievijas vēstījumu ir visneaizsargātākās šī reģiona valstis. Projekts turpinās, un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs arī nākotnē publicēs jaunus šī pētījuma rezultātus. Pēc— https://www.stratcomcoe.org/ analysis-russias-footprint-nordic-baltic-information-environment. Pilns ziņojuma teksts angļu valodā ir pieejams https://www.stratcomcoe.org/russias-footprint-nordic-baltic-information-environment-0, ziņojuma kopsavilkums angļu valodā— https://www.stratcomcoe.org/russias-footprint-nordic-baltic-information-environment. Tulkojis NBS rezerves virsleitnants Kārlis Līdaka. KRIEVIJAS KLĀTBŪTNES ANALĪZE ZIEMELEIROPAS UN BALTIJAS VALSTU INFORMATĪVAJĀ TELPĀ