Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada aprīlis

6 TĒVIJAS SARGS, NR.4, APRĪLIS, 2018 WWW.SARGS.LV ƒ Sākums 4. un 5. lpp. SADARBĪBA mēģināt līdzīgu pieredzi ieviest Latvijā. Šī unikalitāte, par kuru mēs bieži dzirdam, runājot par mūsu sadarbību ar Mičiganu, ir faktos un izjūtās balstīta. Kad, viesojoties Greilingas vai Alpenas bāzē, es ieraugu mūsu valsts karogu vai vimpeļus, arī virsnieku klubā, kas ir vairāk nekā simts gadu vecs, var tikai aizdomāties, cik sena ir šī sistēma un cik ilgi mēs jau esam daļa no tās. Turienes daba ir ļoti līdzīga. Mēs ar ģenerālmajoru Vadnesu pat esam runājuši, ka, pagriežot Mičiganas štata kontūru, tā maz- liet līdzinās Latvijas kontūrai. Ģenerālleitnants (atv.) Raimonds Graube: esam cīnījušies kopīgās kaujās — Kura Nacionālo bruņoto spēku vienība tieši sākumā sa- darbojās ar Mičiganas Nacionālo gvardi? — Sākotnējā sadarbība bija Zemessardzei, kas bija loģiska iz- vēle, jo abas ir brīvprātīgas struktūras. Sākotnēji tā nebija šaura specializācija, piemēram, taktiskā vai vienību apmācība. Tās bija militārās apmaiņas programmas, kuru galvenais uzdevums bija rādīt, kā funkcionē sistēma, kāds ir Rietumiem raksturīgais domā- šanas veids, līderība, attieksme pret militāriem uzdevumiem. Zemessardzes pārstāvjiem bija skaidrs, ka tā ir pilnīgi cita, demokrātiska militārā sistēma. Tas bija viens no būtiskākajiem ieguvumiem sadarbības ar Mičiganu sākumā. — Kā attīstījās Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību sadarbība ar Mičiganu? — Sadarbību es varētu sadalīt trijās daļās. Pirmais bija iepazī- šanās posms, kurā Zemessardze iepazina gan Rietumu plānoša- nas procedūras, gan lēmumu pieņemšanas procesu, štābu darbu, deleģēšanas principus. Tā arī ir viena no Rietumu specifikām, kas mums deviņdesmitajos gados bija jāapgūst, proti, atbildība tiek deleģēta ekspertiem, tostarp no instruktoru sastāva. Mēs sapra- tām, cik svarīga ir instruktoru sastāva apmācība un attīstība. Otrais posms, kurā Mičigana iesaistījās jau visā Nacionālo bruņoto spēku līmenī, bija aviācijas spējas, dodot ieguldījumu Gaisa spēku attīstībā, un taktiskā apmācība, kas attīstīja Sausze- mes spēkus. Sākās pirmās kopīgās militārās mācības. Trešajā posmā mēs kopīgi attīstījām ļoti spēcīgas un svarīgas spējas, tādas kā gaisa atbalsta kontrolieri, kaujas inženieri, sapieri, gaisa kontroles speciālisti aviācijas bāzē un citas. Mičiganas unikalitāte ir tajā, ka viņi palīdz mums izveidot spējas, attīsta un uztur tās. Mēs strādājam ar tiem pašiem instruk- toriem daudzu gadu garumā, kas garantē pēctecību un profesio- nalitāti. Kā mēs zinām, karavīru vidū nevar būt augstāka sadar- bības forma kā doties vienā kaujā, dienēt vienā starptautiskajā operācijā. Mēs atceramies, ka kopā ar Mičiganas karavīriem die- nējām Operacionālās sadarbības padomnieku grupā ( OMLT ) divarpus gadus. Mūsu īpašā draudzība ir ar asinīm rakstīta, jo mēs esam cīnījušies vienā kaujā, un abas valstis šajā operācijā ir zaudējušas karavīrus. —Vai mūsu sadarbība ar Mičiganu palīdzēja Latvijai iestā- ties NATO ? — Jā, noteikti. Iestāšanās NATO bija kā liela puzle, kurā gan ekonomiskie, starptautiskie un politiskie faktori, gan militārie faktori spēlēja nozīmīgu lomu. Šajā ziņā ļoti nozīmīga bija sa- darbība ar Mičiganu un viņu atbalsts, jo tas deva mums iespēju gan piedalīties starptautiskajās operācijās, gan apliecināt sevi citām valstīm. — Kā šai sadarbībai vajadzētu turpināties? Kuras spējas mums vēl vajadzētu attīstīt? — Šobrīd svarīgākais ir turpināt iesākto, turpināt uzturēt šīs spējas, tai skaitā gaisa atbalsta kontrolieru un apvienotās uguns priekšējo novērotāju spējas. No jaunajām spējāmnoteikti vēlos mi- nēt ciešāku sadarbību kiberdrošības jomā, kas ir jau attīstījusies gan ASV nacionālajās gvardēs, gan Latvijā. Tomēr pats svarīgākais, kas jāizmanto sadarbībā, ir prognozējamība. Ja kādā jomā būs uzlabo- jumi, tad ir garantēts, ka mēs tos iekļausim kopējās apmācībās. Zinu, ka ciešas attiecības šo gadu laikā izveidojušās gan vadī- bai, gan karavīriem, kas bijuši kopīgās mācībās un starptautiska- jās operācijās. Tā ir īpaša priekšrocība, sadarbojoties ar Mičiga- nu, jo šis speciālists, draugs, dienesta biedrs paliek uz mūžu. Sa- darbojoties ar citām valstīm, ne vienmēr izdodas šos kontaktus uzturēt, jo dienesta gaitas ved dažādos ceļos. Pateicoties sadarbībai, mēs esam attīstījuši nišas spējas, tai skaitā tās unikālās spējas kā gaisa telpas kontrolieri, kas ir unikā- las NATO vidē — viņi vada lidmašīnas visās sabiedroto valstīs, ne tikai ASV. — Kā līdzšinējās attiecības ir palīdzējušas Latvijai grūtā brīdī? — 2014. gadā, pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un pir- mās karadarbības Luhanskas un Doņeckas apkārtnē Ukrainā, pie mums Latvijā ieradās Mičiganas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadness un jautāja, kā viņi var mums šajā situācijā palīdzēt. Mēs vienojāmies, ka Latvijai tajā brīdī ļoti noderētu uzlabot izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pret- gaisa aizsardzības spējas. Nākamajā dienā mēs zvanījāmASVNa- cionālo gvaržu biroja komandierim ģenerālimDžozefam Lengje- lam ( Joseph L. Lengyel ), un pēc pāris mēnešiem Latvijā jau bija militārie bezpilota lidaparāti « Predator », kas visu vasaru atradās Latvijā un piedalījās militārajās mācībās. Tas noteikti pastiprināja mūsu drošību un iespējas novērot situāciju ap mūsu valsts robe- žām, kā arī deva iespēju apmācīt mūsu karavīrus. Pats svarīgākais bija tas, ka viss norisinājās dažu nedēļu laikā, lai šī spēja atrastos Latvijas teritorijā. Tas ir ļoti spilgts piemērs, cik ātri tiek pieņemti lēmumi nozīmīgās situācijās. — Ko jūs novēlētu mūsu valstij un mičiganiešiem sadarbī- bas 25. gadadienā? —Mēs vēlamies turpināt attīstīt mūsu bruņoto spēku spējas, un Mičiganai šeit ir un būs ļoti liela loma daudzus gadus arī nākotnē. Mičigana pārstāv tehnoloģiski visattīstītāko pasaules valsti — ASV, mums tā ir liela priekšrocība un iespējas izmantot viņu piedāvātās tehnoloģiju un apmācības iespējas.