Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada jūnijs.

10 TĒVIJAS SARGS, NR.6, JŪNIJS, 2018 WWW.SARGS.LV Jūnija pirmās nedēļas nogale Zemessardzei tika aizvadīta šaušanas sacensību ieskaņā—no 1. līdz 3. jūnijam Ādažu poligonā norisinājās Baltijas jūras šaušanas kausa izcīņa, kas Latvijā tika organizēta pirmo reizi. Vēsturiskais sacensību memorands paredz, ka tajās drīkst piedalīties tikai tās valstis, kuras robežojas ar Baltijas jūru. Šogad «Baltijas jūras kausā» piedalījās Latvija, Igaunija, Dānija, Somija un Zviedrija, diemžēl Lietuva pēdējā brīdī savu dalību atcēla. Sacensības uzņēmās organizēt Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona entuziasti, un vislielāko darbu sacensību sekmīgai norisei veica virsleitnants Mareks Jansons un vecākais zemessargs Rojs Razums. «Sacensību tradīcija tika aizsākta 1930. gadā, kad kaimiņ- valstis (Somija un Igaunija) nolēma kooperēties, lai uzlabotu šaušanas iemaņas. Somi, būdami prasmīgāki šāvēji, uzņēmās mentora lomu, lai motivētu igauņus uzlabot savas šaušanas pras- mes. Pirmskara gados sacensībām pievienojās arī Latvija, Lietu- va, Dānija un Zviedrija. Sākoties Otrajam pasaules karam, sacen- sības tika pārtrauktas, bet atsāktas organizēt tikai 1997. gadā. Latvija savu dalību atjaunoja 2014. gadā, kad sacensības norisinā- jās Dānijā. Joprojām apzinīgi tajās piedalāmies katru gadu. Šogad mūsu dalība ir mazliet citādāka — esam gan dalībnieki, gan or- ganizatori. Uzreiz ar Mareku vienojāmies, ka visu darām pēc labākās sirdsapziņas un perfekti vai nedarām vispār, jo vājš snie- gums ir kauns ne tikai mums kā organizatoriem, bet arī visai valstij. Jo augstāk latiņu uzliekam, jo augstāks ir kopējais sacensī- bu līmenis arī nākamajiem organizatoriem. Domāju, ka ieguvēji ir visi,» teic Rojs Razums. Sacensību galvenais tiesnesis virsleitnants Mareks Jansons: «Sacensības tiek organizētas rotācijas kārtībā starp sacensību da- lībvalstīm. Bija skaidrs, ka vienu gadu organizatori būsim arī mēs, un 2016. gadā Lietuvā pārstāvju sanāksmē tika nolemts, ka Latvija «Baltijas jūras kausu» organizēs 2018. gadā. Mums uz- reiz kļuva skaidrs, ka visam jābūt izplānotam un noorganizētam perfekti, līdz pēdējai niansei, pierādot ne tikai savu teicamo sa- gatavotību, stāvot uz ugunslīnijas kā šāvējiem, bet arī iejūtoties organizatoru lomā.» 1. jūnija pēcpusdienā dalībnieki sāka pulcēties uz sacensību reģistrāciju un oficiālo pasākuma daļu, kur tika stāstīts par sacen- sību norisi un pašu būtiskāko sadaļu — šaušanas vingrināju- miem. Tomēr jau pēc pirmās prezentācijas bija jūtams, ka klāt- esošie nopietnām sejas izteiksmēm vēroja cits citu. Tikai sacensī- bu pēdējā dienā igauņu kolēģis Olivers Puriks ar smaidu teica: «Kad jūs, latvieši, sākāt stāstīt par šaušanas vingrinājumiem, es nodomāju, ka nav iespējams ko tādu izpildīt. Paskatījos uz apkārt­ esošo seju izteiksmi un sapratu, ka neesmu tāds vienīgais, arī pārējo secinājumi ir tieši tādi paši. Nodomāju, šogad mūsu izre- dzes saņemt kaut vienu godalgu ir nereālas un ar lielu kaunu būs jābrauc mājās, bet beigās viss izrādījās ļoti labi, un vingrinājumi tiešām bija ļoti interesanti. Labi strādāts!» Kamēr šāvēji pārrunāja vingrinājumus un iepazinās ar iero- čiem, komandu pārstāvji pulcējās atsevišķā telpā. «Pārstāvju sa- nāksme ir nozīmīga sacensību sastāvdaļa, kur tiek lemts par sacen- sību turpmāko norisi, dalībvalstīmun nepieciešamajiem sacensību uzlabojumiem. Katra dalībvalsts ir svarīga un sniedz savu artavu vērtību un vēstures veidošanā,» komentē Latvijas šaušanas ko- mandas pārstāvis kapteinis Valdis Brīvers. 2. jūnija rītā, skanot Latvijas himnai, mastā tika pacelts sar- kanbaltsarkanais karogs, un pēc svinīgās atklāšanas tika dots starts visās ugunslīnijās. Sacensībās bija noteikts, ka komandā piedalās četri šāvēji, kas izpilda visas disciplīnas, šogad tādas bija astoņas. Sadarbībā ar Latvijas Šaušanas federāciju dalībniekiem bija iespēja cīnīties arī par sporta klašu normatīvu izpildi vingri- nājumos DP-3 un ATŠ-5 . Savukārt vingrinājumā DP-4 šāvēji KŪLIS PUTEKLU MĀKONĪ