Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada jūnijs.

20 TĒVIJAS SARGS, NR.6, JŪNIJS, 2018 WWW.SARGS.LV Džoanna Eglīte Foto—no Militārās policijas arhīva. Majors Gundars Sokolovskis, NBS Militārās policijas Štāba un apgādes rotas komandieris, dienesta suņus mīļi sauc par sunīšiem, lai arī viņi ir ļoti nopietni komandas biedri, kuri ik dienas sevi apliecina uzdevumos. Ārpus dienesta un vaļas brīžos attiecībās ar četrkājainajiem karavīru palīgiem ir ļoti daudz siltuma, rotaļīguma un cilvēcības. Vietējās un starptautiska mēroga sacensībās mūsu suņi izcīna godalgotas vietas—piemēram, maija vidū tika iegūta 1. vieta XXI Valsts robežsardzes organizētajās kinologu sacensībās ar dienesta suņu piedalīšanos. Militārās policijas Štāba un apgādes ro- tas Militārās meklēšanas vada suņu uzde- vums ir meklēt munīciju, sprāgstvielas un ieročus. Kopā ar saviem saimniekiem — militāriem policistiem/kinologiem — tie rūpējas par augstu valsts amatpersonu drošību vietās, kuras viņi apmeklē, drošī- bu valsts svētku pasākumos, kā arī dodas palīgā citu institūciju kolēģiem, ja, piemē- ram, saņemta informācija par sabiedriskā vietā novietotu spridzekli. Palielinoties terorisma draudiem pa- saulē, arī Latvijā pēc 2000. gada pakāpenis- ki suņi kļuva par neatņemamu sabiedroto, rūpējoties par drošību. Pašreiz Militārajā policijā ienāk jau trešā dienesta suņu paau- dze, ļaujot veterāniem doties pelnītā atpū- tā. Militārās policijas dienesta suņu darba mūžs sākas aptuveni divu gadu vecumā un noslēdzas, kad ir sasniegti astoņi deviņi gadi dienestā, kas sunim ir garš dienesta laiks. Šie suņi dzīvo piepildītu, interesantu dzīvi, kura atšķiras no parasta četrkājaina mīluļa ikdienas. Viņi nezviln uz dīvāna, kamēr saimnieks ir darbā, un aiz garlaicī- bas nesagrauž apavus. Dienesta suņi iet uz darbu kopā ar saimnieku. Militārajam po- licistam kinologam sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšana ir atbildīgs pienā- kums, bet sunim — vairāk rotaļa. Suns neuztver procesa bīstamību, tomēr, lieliski jūtot saimnieku, četrkājainais meklētājs mēdz pārņemt viņa emocijas—arī satrau- kumu un bailes. Ar laiku, strādājot šajā profesijā, karavīri pierod pie iespējamās bīstamības un, pildot uzdevumu, ir vien- līdz mierīgi kā viņu suņi. — Kādus suņus atlasa darbam sprā- dzienbīstamu priekšmetu meklēšanai? — Ja runājam par šķirni — tie ir beļģu un vācu aitu suņi. Publiskā pasākumā, kur cilvēki mēdz būt nesavaldīgi un skaļi, ko- līdz gar pūli noiet militārais policists ar šādu suni, klātesošie nomierinās, savācas, tā paužot bijību. Šo psiholoģisko efektu es- mu novērojis diezgan bieži. Turklāt pietiek tikai ar viena suņa klātbūtni! Protams, ārējie suņa dotumi ir tikai da- ļa no viņa vērtības. Pats svarīgākais ir de- guns. Tam jābūt suņa dominējošajai ma- ņai. Attīstīt sunim izcilu ožu, ja viņš pasau- li asāk uztver ar dzirdi vai redzi, nav iespē- jams. Dominējošā suņa maņa pilnībā at- klājas aptuveni gada vecumā, tādēļ neizvē- lamies jaunākus suņus. Turklāt ap šo laiku var spriest par dzīvnieka psihi, cik tā ir nosvērta un stabila. Piemēram, narkotiku meklēšanai lieliski der aktīvi, nemierīgi su- ņi, bet sprāgstvielām— paši līdzsvarotākie un mierīgākie. Pie atrastas sprāgstvielas nevar lēkāt un priecāties vai, aktīvi skrāpē- jot, norādīt atrasto. Tur katra lieka kustība ir izšķiroša. Sprādzienbīstamu priekšmetu meklētājs nebaksta uzieto — viņš saimnie- kam ziņo, ka ir atradis, bet neaiztiek atra- dumu un mierīgi gaida. Pasaulē ir daudzas suņu audzētavas, kas specializējas dienesta suņu vairošanā. Protams, pēc potenciāli spējīgiem suņiem ir pieprasījums, kā arī diezgan sīva konku- rence. Suns, kam ciltskokā ir sprādzien- bīstamu priekšmetu meklētāji, ir vēl vērtī- gāks, jo ar katru nākamo paaudzi iedzim- to meklēšanas (sprāgstvielas, narkotikas u.c.) spēju potenciāls palielinās. Pirmos munīcijas un sprāgstvielu meklēšanas suņus Militārā policija (to- reiz: Saeimas un Valsts prezidenta drošī- bas dienests) iegādājās Latvijā. Pēc ārzem- ju kolēģu ieteikumiem esam iegādājušies suņus no Eiropas audzētavām. Šobrīd mums ir arī viens jauns suns, kurš nācis no Latvijas audzētājiem. Dienestam derīgus suņus meklējam arī Latvijas dzīvnieku patversmēs. Protams, būtu ideāli, ja mēs Latvijā varētu attīstīt savu dienesta suņu audzēšanu un pavairošanu. To, manuprāt, būtu labi organizēt Valsts robežsardzes Ki- noloģijas dienestā, kur ir visvairāk dienesta SUŅI MILITĀRAJĀ DIENESTĀ NBS Kad suns «atvaļinās» un paliek dzīvot kopā ar savu saimnieku, parakstām līgumu, kurā noteikts, ka šis cilvēks uzņemas visas rūpes par četrkājaino kompanjonu līdz pēdējam viņa dzīves brīdim.