Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada jūnijs.

36 TĒVIJAS SARGS, NR.6, JŪNIJS, 2018 MOZAĪKA Igaunijas Aizsardzības spēku (AS) ilg- termiņa attīstības plāni periodiski tiek adaptēti ekonomiskajai situācijai valstī un vienlaikus atspoguļo izmaiņas drošības situācijā reģionālā un ģeopolitiskā mēro- gā. Pirmais AS attīstības plāns tika izstrā- dāts 2008.—2017. gadam, taču straujā ekonomiskā recesija un Krievijas karš Gruzijā lika būtiski mainīt aizsardzības prioritātes, un tāpēc tika izstrādāts adap- tētais 2013.—2022. gada aizsardzības jo- mas attīstības plāns. Karadarbība Ukrai- nā, sabiedroto spēku militārā klātbūtne Igaunijā, Aizsardzības spēku strukturālā reforma un citi faktori ir kļuvuši par pa- matu jaunam — trešajam pēc kārtas — Nacionālās aizsardzības attīstības plānam (NAAP) 2017.—2026. gadam. Zīmīgi, ka jaunais NAAP uzliek iero- bežojumu Aizsardzības ministrijas un tās jurisdikcijā esošo struktūru personāla iz- maksām. Plāns paredz, ka līdz 2026. ga- dam tiks īstenoti dažādi ekonomēšanas pasākumi, lai samazinātu personāla uztu- rēšanas izmaksas līdz 1/3 no kopējā valsts aizsardzības budžeta. Nevienā NATO da- lībvalstī līdz šim nav bijušas definētas procentuāli tik mazas militārās jomas personāla uzturēšanas izmaksas. Daudzās alianses dalībvalstīs militārā personāla uz- turēšanai tiek tērēti līdz pat 50% no aizsar- dzības budžeta. Neskatoties uz ekonomijas pasākumiem, līdz 2026. gadam plānots Aizsardzības spēku sastāvā no 21 000 līdz 24 400 palielināt ātrās reaģēšanas vienību personālu. Bez tam no 3200 līdz 4000 tiks palielināts obligātā militārā dienesta kara- vīru skaits. Paredzēts arī mainīt vairākus noteikumus un prasības, lai nodrošinātu plašākas iespējas sievietēm dienēt obligā- tajā militārajā dienestā. NAAP 2017.—2026. gadam Sausze- mes spēku jomā paredz pilnībā pabeigt kājnieku kaujas mašīnu iegādes program- mu Skautu bataljonam, 1. kājnieku brigādi apbruņot ar pašgājējartilēriju, bet 2. kāj- nieku brigādi pastiprināt ar divām papildu apakšvienībām: vienu artilērijas bataljo- nu, kas būs apgādāts ar 122 mm kalibra haubicēm, un vienu vieglo kājnieku ba- taljonu. Turklāt 2. kājnieku brigādes īsās distances pretgaisa aizsardzības spējas paredzēts attīstīt līdz augstākajai pakāpei. NAAP arī paredz, ka turpināsies manevra vienību antitanku spēju attīstība un para- lēli visās vienībās tiks nomainīti morāli un fiziski novecojušie vieglie strēlnieku ieroči. Visas brigādes līmeņa izlūkošanas vienības tiks apgādātas ar vismodernākajiem bez- pilota lidaparātiem. Attiecībā uz Jūras spēkiem NAAP 2017.—2026. gadam paredz pilnībā pa- beigt pretmīnu spēju attīstības projektu, proti, pilnas operacionālās spējas tiks sa- sniegtas trim « Sandown » klases mīnu traleriem, ūdenslīdēju grupai un atbalsta kuģim. Gaisa spēku jomā NAAP 2017.— 2026. gadam paredz turpināt gaisa telpas novērošanas spēju attīstību, izmantojot dažādus sensorus. Savukārt Gaisa spēku bāze Emari tiks uzturēta tā, lai garantētu alianses iznīcinātāju un transporta lidma- šīnu uzņemšanu un apkalpošanu visās četrās sezonās jebkurā diennakts laikā. Tā kā NATO prioritāšu sarakstā mūs- dienās ir iekļautas arī kiberoperācijas, tu- vākajos gados būtiski līdzekļi tiks investēti Aizsardzības spēku Kiberpavēlniecības izveidē. Jaunās pavēlniecības mērķis būs aizsargāt Igaunijas un sabiedroto spēku informācijas sistēmas no pretinieka darbī- bām, kā arī īstenot aktīvās kiberaizsardzī- bas operācijas. NAAP 2017.—2026. gadam ir izstrā- dāts, ņemot vērā sabiedroto spēku vienību klātbūtni Igaunijā. Atsevišķa izdevumu sadaļa turpmākajos gados ir paredzēta uzņemošās valsts spēju uzlabošanai. Da- žādiem infrastruktūras modernizācijas projektiem paredzēts iztērēt 250 miljonus eiro, tajā skaitā poligonu un militāro mā- cību infrastruktūras attīstībai, veidojot modernus un maksimāli piemērotus ap­ stākļus sabiedroto spēku un nacionālo mi- litāro vienību kopīgajiem treniņiem. Igaunija ir paudusi nodomu turpināt investēt ievērojamus līdzekļus, lai vēl vai- rāk stiprinātu un paplašinātu NATO attu- rēšanas un drošības spēku klātbūtni reģio- nā. NAAP ir uzsvērts, ka Igaunijas drošība balstās uz diviem pīlāriem—neatkarīgām nacionāla mēroga aizsardzības spējām un uzticamu alianses kolektīvo aizsardzību. Līdz pat 2026. gadam Igaunija plāno aizsardzības budžetu saglabāt ne mazāk kā 2% līmenī no iekšzemes kopprodukta. Visi izdevumi, kas saistīti ar NATO spēku uzņemšanu un izmitināšanu, netiek ie- kļauti aizsardzības budžeta summā (2% no IKP), bet gan veido papildu izdevumu pozīciju. IGAUNIJAS AIZSARDZĪBAS SPĒJU STIPRINĀŠANAS DESMITGADES PLĀNS Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva. Foto — http://www.kaitseministeerium.ee. Trīs Baltijas valstu 2018. gada militāro budžetu salīdzinājums (absolūtajos skaitļos un kā % no IKP). WWW.SARGS.LV Jaunās kazarmas NATO sabiedroto spēku izmitināšanai. Igaunijas Gaisa spēku bāze Emari.