Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada jūnijs.

7 TĒVIJAS SARGS, NR.6, JŪNIJS, 2018 WWW.SARGS.LV AKTUĀLI nodrošinājuma štābi, transporta spējas, plānošana), daļu ES (likumdošana, proce- dūras, standarti), tāpēc vēlamo efektu var panākt, vienīgi cieši sadarbojoties ES un NATO , nodrošinot abu organizāciju sa- skaņotu pieeju un sinerģiju, lai atvieglotu un paātrinātumilitārā personāla un tehni- kas pārvietošanu, vienlaikus pilnībā re­ spektējot suverēnus valstu lēmumus. Tādēļ NATO un ES dalībvalstis ar kopīgiem pa- ziņojumiem apņemas līdz 2019. gadam nodrošināt standartizēto diplomātisko at- ļauju izsniegšanu visiem transportu vei- diem maksimāli īsā laikā (vēlākais, piecu dienu laikā). Pašreiz militārās mobilitātes jautājumi tiek skatīti: • NATO Nodrošinājuma komitejā un transporta grupās; • ES vairākos formātos, īstenojot ES Militārās mobilitātes rīcības plānu; • PESCO (Pastāvīgā strukturētā sadar- bība) projektā. Informācijas klasifikācijas dēļ netiks atspoguļoti procesi, kas notiek NATO , at- jaunojot nodrošinājuma komandstruk- tūru, gatavojot plānus NATO virspavēl- nieka Eiropā rīcības nodrošināšanai, slē- dzot uzņemošās valsts atbalsta līgumus, konsolidējot standartus u. tml. Savukārt ES šā gada 28. martā tika publicēts ES Militārās mobilitātes rīcības plāns, kurā paredzēti vairāki rīcības vir- zieni, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņi, lai pilnveidotu normatīvo regu- lējumu un procedūras, optimizētu robe- žu šķērsošanas un muitas procedūras, sinhronizētu drošības un drošuma stan- dartus, kā arī nodrošinātu militāro prasību un parametru iestrādāšanu infrastruktū- ras projektos. Kā redzams, rīcības plānā ir ietverti uzdevumi, kas aptver vairāku mi- nistriju un resoru kompetenci, tāpēc ne- pieciešama kopīga pieeja un cieša sadarbī- ba (t.s. whole government approach ). Līdz 2018. gada beigām tiks apstiprinātas mili- tārās prasības un tehniskie parametri infrastruktūras objektiem, kas būtu kon- sekventi jāievēro, būvējot vai pārbūvējot transporta infrastruktūru. Eiropas Aizsar- dzības aģentūras (EAA) paspārnē ir pro- jektu grupa ( PT M&T ), kas risina dažādus militārās mobilitātes jautājumus. Tāpat EAA īsteno divus kategorijas «A» projek- tus — «Muitas procedūru harmonizācija» un «Robežu šķērsošanas procedūru op- timizācija». 2018. gada sākumā PESCO ietvaros ir uzsākts Nīderlandes ierosinātais projekts par militāro spēku pārvietošanu ES terito- rijā (t.s. militāro Šengenu), lai vienkāršotu ieceļošanas atļauju saņemšanas procesus un mazinātu juridiskos šķēršļus militāro kravu un personāla ieceļošanai vai tran- zītam. 2017. gada ziemā — 2018. gada pava- sarī Igaunija, Beļģija, Vācija, Latvija, Lie- tuva, Nīderlande, Polija un Somija izvei- doja ad hoc darba grupu, lai izvērtētu Ziemeļjūras—Baltijas koridorā esošo ce- ļu, dzelzceļu, ostu un lidostu iespējamo atbilstību militārajām prasībām Eiropas transporta tīkla ( TEN-T ) ietvaros. Sarak­ sti ar pirmajiem kvantitatīvajiem aprēķi- niem par divējādas lietojamības infra- struktūras modernizācijai nepieciešama- jām izmaksām (koncentrējoties uz « Rail Baltica» , «Via Baltica» , ostu un lidostu piemērotību dažādu militāro kravu pārsū- tīšanai un pārvadāšanai) tika iesniegti tā- lākai rīcībai Eiropas Komisijā. Nākamajā ES daudzgadu finanšu shē- mā divējādas nozīmes militārajai infra- struktūrai paredzēti līdz pat 6,5 miljardi finanšu līdzekļu infrastruktūras pielāgo- šanai tehniskiem parametriem. Ņemot vērā militārās mobilitātes kri- tisko lomu atturēšanas politikā, Latvija piedalās visos minētajos formātos, lai veicinātu sabiedroto spēku ātrāku pārvie- tošanos. Latvija jau ir veikusi grozījumus vairākos tiesību aktos —precizējusi NATO un ES militārā personāla statusu un tiesī- bas, atvieglojusi Latvijas robežas šķērso- šanu, tostarp atceļot diplomātiskās atļau- jas NATO karakuģiem. Tuvākajā laikā Ministru kabinets apstiprinās grozījumus noteikumos par gaisa diplomātiskām at- ļaujām, paredzot izņēmumus sabiedroto gaisakuģiem. Tika panākta vienošanās ar Satiksmes un Zemkopības ministriju par sadarbības mehānismu izveidi, lai pielāgo- tu tiltus un ceļus militārajām vajadzībām. Secinājumi: 1) jautājums par militāro mobilitāti ir diezgan komplicēts un nav tikai aizsar- dzības resora, bet ir visas valdības ( whole government approach ) un pat visas sa- biedrības un industrijas kopīgi risināms jautājums, jo nav iespējams atrisināt visus militārās mobilitātes izaicinājumus bez citu resoru iesaistes; 2) militārā mobilitāte ir beztermiņa projekts, jo spēja ātri pārvietoties būs ak- tuāla, kamēr pastāv bruņotie spēki; 3) nepieciešams skaidrot sabiedrībai, ka militārās mobilitātes pilnveidošanai ir pozitīvs efekts arī uz civilo sektoru — gan pilnveidojot divējāda lietojuma infra- struktūru (palielinot kravnesību tiltiem un ceļiem), gan sakārtojot robežu šķērso- šanas procedūras (mazinot rindas un kon- voju skaitu), gan būtiski ietaupot līdzekļus valsts budžetiem, jo daudzie pārvadājumi pašreiz pastāvošās birokrātijas dēļ ir eko- nomiski nepamatoti un izšķērdīgi. No sakārtotas militārās pārvietošanas sistēmas labumu var gūt arī civilā sabied- rība katastrofu gadījumos, kad armija va- rētu daudz operatīvāk šķērsot robežas, lai sniegtu atbalstu katastrofā cietušajām kai- miņvalstīm. No PESCO semināra (Hāga, 1.03.2018.) publicitātes materiāliem.