Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada augusts

13 TĒVIJAS SARGS, NR.8, AUGUSTS, 2018 WWW.SARGS.LV VĒSTURE Šogad septembrī oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Katoļu baz- nīcas un Vatikāna galva Romas pāvests Francisks. Augstā viesa vizītes nodrošināšanā citu atbildīgo dienestu starpā piedalīsies mūsu valsts bruņoto spēku pārstāvji, arī jaunsargi. Arī pirms gadsimta ceturkšņa Katoļu baznīcas galva apmeklēja Latviju — 1993. gada septembrī vizītē tikko neatkarību atguvušajā valstī ieradās toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II. Arī tad aizsardzī- bas struktūrām bija liela loma šī nozīmīgā notikuma norisē. Jānis Pāvils II Latvijā viesojās 1993. gada 8.—10. septembrī. Romas pāvests piedalījās dievkalpojumos Rīgā: gan Doma baz- nīcā, gan Sv. Jēkaba katedrālē. Arī svētajās misēs Mežaparkā un Aglonā. Pāvesta vizīte bija liels izaicinājums nesen veidoties sā- kušajām mūsu valsts drošības struktūrām, jo pāvesta drošība bija Aizsardzības spēku atbildībā, bet drošības situācija Latvijā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bija ļoti sarežģīta. Latvijā joprojām bija Krievijas Federācijas armija — neprognozējams militārs spēks. Mūsu valsts aizsardzības struktūru materiālā bāze bija ļoti trūcīga, pieredzes šādu lielu pasākumu īstenošanā nebija gandrīz nemaz. «Gaidāmās vizītes drošības nodrošināšana bija visai pamatī- ga nasta, tomēr tas bija patīkams slogs. Bijām lepni, ka pāvesta apsardze uzticēta tieši mums,» šodien atceras atvaļinātais NBS majors Gunārs Rusiņš, kas toreiz pildīja Latvijas Republikas Dro- šības dienesta Stacionārās apsardzes priekšnieka pienākumus. «Drošības dienests toreiz apsargāja Valsts prezidentu, Saeimu, radio un televīzijas ēkas, arī ārvalstu vēstniecības. Manā pakļau- tībā bija ap 500 cilvēku. Mēs sākām gatavoties pāvesta vizītei, kad saņēmām apstiprinājumu par vizītes datumiem. Tas bija grūts laiks — lai arī mūsu cilvēki bija apmācīti teorētiski, praktiskas pieredzes gandrīz nebija, arī materiāli tehniskais aprīkojums bija nepietiekams,» stāsta G. Rusiņš. Par pāvesta Jāņa Pāvila II personisko drošību viņa vizītes lai- kā Latvijā atbildīga bija Drošības dienesta pretterorisma vienība. Stāsta Militāri publisko attiecību departamenta eksperts, atvaļi- nātais NBS pulkvedis Andris Kalniņš: «Es atbildēju par pāvesta personisko apsardzi. Gatavoties vizītei mēs sākām jau 1993. gada pavasarī un vasarā. Izstrādājām piebraukšanas maršrutus, darbī- bas scenārijus. Kad bija skaidra vizītes programma, tas, kurp augstais viesis dosies un kādos pasākumos piedalīsies, tika izvei- dota arī viņa personiskās apsardzes grupa, kas sastāvēja no asto- ņiem apsardzes vīriem, sešiem autovadītājiem, vēl eskorta auto- mašīnas, kopā grupā bija kādi 18 cilvēki. Izstrādājām šīs grupas darbības plānus, proti, kā notiks iekāpšana un izkāpšana no pā- vesta mašīnas, kā tiks veidoti konkrēti braukšanas maršruti un tā tālāk. Tas bija pāvesta apsardzes pirmais loks. Saviem spēkiem uz lidostu atgādājām pāvesta bruņoto automobili jeb, kā to sarunva- lodā sauca, «papmobili». Mūsu grupa atradās pāvesta tuvumā, kad viņš kāpa pa lidmašīnas trapu Rīgas lidostā. Bija paredzēts, ka no lidostas pāvests dosies uz Saeimas namu. Kad mašīnu kolonna nobrauca no Vanšu tilta, Vecrīgas pusē mūs sagaidīja milzīgs cil- vēku pūlis, kas pamazām sāka spiesties virsū pāvesta «papmobili» pavadošajām automašīnām. Mums nācās atvairīt šos cilvēkus. Situācija bija saspringta, jo pūlī varēja būt cilvēki ar dažādiem nodomiem. Mūsu tehniskais nodrošinājums nebija izcils, pat bruņu vestu nebija. Pēc Saeimas sekoja pāvesta gājiens uz Doma baznīcu pāri Doma laukumam. Pavadījām pāvestu arī uz viņa at- pūtas vietu Rīgas Katoļu garīgajā seminārā Katoļu ielā. Drošības pasākumos Mežaparkā piedalījās gan policija, gan Zemessardze, gan arī Aizsardzības spēku taktiskās vienības. Naktī pāvests uztu- rējās Katoļu ielas mītnē, kur viņu apsargāja stacionārā apsardze, bet nākamajā dienā viņš kopā ar pavadītājiem devās uz Aglonu.» Par vizītes drošības pasākumiem Aglonā stāsta G. Rusiņš: «Jānis Pāvils II Aglonu apmeklēja 9. septembrī. Mūsu uzdevums bija nodrošināt Aglonas bazilikas apsardzi. Jau krietni pirms pā- vesta vizītes Aglonas bazilikā un tās apkārtnē lielā steigā tika veik- ti plaši labiekārtošanas darbi: baziliku remontēja, tika paplašināts laukums pie bazilikas, iekārtoti piekļuves ceļi utt. Viens no Dro- šības dienesta pienākumiembija veikt būvdarbos iesaistīto perso- nu pārbaudi, arī to, vai laukumā un bazilikā remontdarbu laikā netiek ievietoti kādi sprādzienbīstami priekšmeti. Vizītes dienā apkārt bazilikai bija izveidoti vairāki drošības loki. Apsargājamā teritorija bija ļoti liela, tās rādiuss bija viens kilometrs, skatot no bazilikas. Šīs teritorijas apsardzē bija iesaistīti gan policijas, gan Zemessardzes spēki, bet Drošības dienests atbildēja par tiešā ba- zilikas tuvumā esošo drošības loku izveidi un drošības pasāku- miem pašā bazilikā. Drošības dienesta vīri pārbaudīja visas aug- stākās Aglonas celtnes, no kurām pavērās tiešs skats uz baziliku, lai noskaidrotu vietas, kurās teorētiski varētu izvietoties snaiperi. Savukārt pāvesta ierašanās dienā šajās vietās mēs izvietojām sa- vus novērotājus un snaiperus. Viens no mūsu puišu atbildīgāka- jiem uzdevumiem bija to cilvēku kontrole, kuri ieradās uz Svēto misi. Pārbaudījām cilvēkus ar rokas skeneri. Jau iepriekš cilvēki tika aicināti neņemt līdzi aizdomīgus vai asus priekšmetus, arī stikla pudeles. Drošības prasības bija jo stingrākas, jo tuvāk nāca baznīcas ēka un Dievmātes altāris. Paldies Dievam, incidentu ne- bija, un pāvesta vizīte Aglonā, kā arī mūsu valstī vispār noritēja bez starpgadījumiem, par ko saņēmām pateicību no Romas pā- vesta. Mūsu komandieris Juris Vectirāns bija izkārtojis, ka Romas pāvests Jānis Pāvils II iesvēta Drošības dienesta nupat uzšūto ka- rogu. Pasaulē ir tikai trīs Romas pāvesta iesvētīti militāro vienību karogi — Vatikāna gvardei, Polijas gvardei un mūsu Drošības dienestam.» Sagatavojis Dr. hist. Juris Ciganovs . Foto — no A. Kalniņa personiskā arhīva. 1993. GADS — ROMAS PĀVESTS JĀNIS PĀVILS II LATVIJĀ