Militārais žurnāls "Tēvijas sargs", 2018. gada augusts

29 WWW.SARGS.LV 1. augustā — likvidēta Austrumu apgabalu centrālā pārvalde, vie- tā izveidojot Baltijas zemju militāro pārvaldi 8. armijas pavēlnieka pakļautībā (vadītājs — A. fon Goslers) un Lietuvas militāro pārvaldi. 2. augustā —vācu 8. armijas pavēlnieks Kirhbahs, kurš iecelts par Kijevas atentātā nogalinātā fon Eihhorna pēcnācēju amatā, svinīgi atvadās no Vidzemes un Igaunijas iedzīvotājiem, pateicoties viņiem par atbalstu. Viņa vietā par 8. armijas pavēlnieku iecelts fon Katens; par Baltijas civilpārvaldnieku iecelts fon Goslers. 4. augustā — Rīgā, Pēterparkā (Torņakalnā) futbola spēle starp Latviešu jaunatnes biedrības un Vācijas armijas 365. kājnieku pulka komandām (pēdējā «skaitās vislabākā komanda Rīgā»), rezultāts 3:5. 5. augustā — ceļā no Cimzes lopu muižiņas uz Raunu nošauts Raunas draudzes priekšnieks V. fon Zengbušs, vācu militārā pārvalde tāpēc uzliek Brantu pagastam 50 000 marku naudas sodu. 7. augustā — Rīgas prese ziņo, ka pilsētā «kartupeļus pieved ap- mierinošā daudzumā, bet cenas nekrītas», kartupeļi («ar visām ze- mēm») maksā 35—40 kapeikas mārciņā, «tā ka mazturīgiem iedzīvo- tājiem vēl jāpaliek bez kartupeļiem, kur taču maizes arī nepietiek». 10. augustā — prese ziņo, ka Rīgas 2. pilsētas teātra komiteja par Latviešu teātra direktoru ievēlējusi R. Veicu. Rīgā «dārzāju un sakņ­ augu dārdzība ir patiešām neciešama, tāda nav nekur citur un pat ne milzu lielpilsētā Berlīnē». 11. augustā — Rīgas Latviešu izglītības biedrības gada sapulce norisinās tās priekšnieka Ā. Butuļa vadībā. Turpinās bēgļu atgrieša- nās no Krievijas, šajā dienā Rīgā iebrauc apmēram 1500 bēgļi no Pet- rogradas, Lugas un citām vietām. 15. augustā — Prūsijas valdība pieprasa Baltijas zemju un Lietu- vas pievienošanu Prūsijai. «Rīgas Latviešu Avīze» ievadrakstā atspēko baumas, ka vācu karaspēks vainojams pie pārtikas trūkuma, jo vācu militāriestādes no 1917. gada septembra līdz 1918. gada jūlijam Rīgas guberņas iedzīvotājiem izsniegušas 5 099 486 Vācijas mārciņas kartu- peļu, 220 000 un 16 097 304 mārciņas kviešu miltu, 214 000 — citu produktu, 872 000 —maizes un 588 000 mārciņas — gaļas. 16. augustā — Rīgas pilsētas skolu valde apstiprina par skolotā- jiem latviešu izglītības vidusskolās — Tērbatas universitātes docentu Kārli Kundziņu (reālskolas direktors), advokātu Juliusu Arāju, dzej- nieku Frici Bārdu, Eduardu Gulbi un inženieri Jāni Ozoliņu. 17. augustā —Rīgas pilsētas domes sēdē Leipcigas valdes loceklis Dr. Lubstorfs stāsta par pārtikas situāciju Vācijā un tās risinājumiem. 18. augustā — Valmieras sporta biedrība rīko eksternas sacensī- bas peldēšanā, vieglatlētikā un riteņbraukšanā. 20. augustā — Rīgā pilsētas dome svinīgi uzņem Hamburgas bir- ģermeistaru fon Meli, pusdienās Strēlnieku dārzā viesis tiek lūgts atbalstīt «Baltijas zemju pievienošanas» jautājuma risināšanu. 22. augustā — Latviešu zemnieku pabalsta komiteja turpina zie- dojumu vākšanas kampaņu pārtikas iegādei Rīgas apriņķa iedzīvotā- jiem, vēršas ar aicinājumu ziedot (komitejas locekļi V. Skubiņš un K. Ulmanis Priekuļos, H. Enzeliņš Valmierā, P. Siecinieks Valkā u. c.). 26. augustā — Rīgu apmeklē Prūsijas valdības un parlamenta de- legācija. 27. augustā — Brestļitovskā noslēgta Vācijas un Padomju Krievi- jas papildu vienošanās paredz, ka Vācija iegūst Vidzemi un Igauniju, apstiprinot robežlīniju Narva—Lubāna ezers—Ilūkstes apriņķis, tā- dējādi Vācija iegūst arī daļu Latgales. Prese ziņo, ka vācu žandarmē- rija kontrolē vilcienu pasažierus Rīgas jūrmalas vilcienos, konfiscējot pārtikas līdzekļus, ko mēģina ievest no Kurzemes, kas ir aizliegts. 29. augustā — no Petrogradas Rīgā atgriežas latviešu mūziķi un opermākslinieki — Pauls Sakss, Jāzeps Vītols, Teodors Reiters u. c. 31. augustā —Rīgas pilsētas pārvalde nosaka augstāko kartupeļu cenu —36 feniņi jeb 16 kapeikas par mārciņu. Rezultātā prece pazūd no tirgus, vel vairāk pasliktinot trūcīgo iedzīvotāju stāvokli. Sagatavojis Ēriks Jēkabsons , LU profesors. PIRMS 100 GADIEM: 1918. GADA NOTIKUMU HRONOLOĢIJA LATVIJĀ 1918. gadā neatkarību ieguva virkne valstu Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Latvijas Republika (18. novembrī). Kopš 1915. gada vasaras Latvijas teritorijā atradās pasaules kara frontes līnija, tāpēc tieši Latvija no visām topoša- jāmBaltijas un pat visa reģiona valstīm bija ļoti sarežģītā stāvoklī. 1918. gada februārī, nonākot strupceļā Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunāmBrestļitovskā, vācu karaspēks ieņēma visu Latvijas teritoriju, Igauniju un iegāja Krievi- jā. Sekoja vācu okupācijas laika mēneši, kuros dzīve turpinājās, strauji tuvojoties pasaules kara nobeigumam, kas pavēra iespēju iegūt neatkarību. Turpinām publicēt galveno notikumu un norišu hroniku, lai atgādinātu, kas notika pirms 100 gadiem, jo lielākā daļa no tālaika norisēm ir aizmirstas, tādējādi sarežģījot neatkarības iegūšanas fakta izpratni. Materiāls apkopots, izmantojot presi, atmiņas, arhīva avotus, kā arī zinātnieku darbus. Publicētā hronoloģija neietver vēsturnieka komentārus par tiem. Galvenā uzmanība pievērsta notikumiem Latvijā, par norisēm Pilsoņu kara pārņemtajā Krievijā, kur joprojām bija spiestas uzturēties milzīgas latviešu bēgļu masas un karā iesaistīta Latviešu padomju strēlnieku divīzija, minot vienīgi svarīgāko.