Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

17 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 Sankciju pagarināšanas iemesli Formāli raugoties, Krievija līdz šim nav izpildījusi Minskas vienošanās nosa- cījumus, tāpēc sankcijas ir pagarinātas. Tomēr ir vairāki faktori, kas ir palīdzējuši ES dalībvalstīm saglabāt vienprātību at- tiecībā uz sankcijām. Vispirms ir jāatzī- mē, ka Krievijas rīcībai tagad tiek pievēr- sta pastiprināta uzmanība. Pirms Krimas aneksijas Krievijai par labu nāca tas, ka interese par dažādiem Krievijas rīcības aspektiem, ko varētu interpretēt kā rie- tumvalstīmnedraudzīgus, nebija liela. Rie- tumvalstu lēmumu pieņēmēji nepievērsa pietiekamu uzmanību ne Krievijas uzsāk- tajai militārajai modernizācijai, ne izplatī- tajai dezinformācijai, ne militārajām mā- cībām, ne slepeno dienestu aktivitātēm. Par šīm darbībām varēja iegūt pietiekamu informāciju, taču vai nu tas netika darīts, vai arī lēmumu pieņēmēji tai nepievērsa pietiekamu vērību. Kopš 2014. gada Krie- vijai tiek pievērsta daudz lielāka uzmanī- ba, tāpēc rietumvalstu politisko līderu rī- cībā ir plašāka informācija par Krievijas rīcību un tās iespējamo motivāciju. Raugoties no rietumvalstu perspektī- vas, Krievija pēdējo gadu laikā ir veikusi virkni darbību, kas uzskatāmas par klaji nedraudzīgām. Tādējādi ir mazinājusies uzticēšanās Krievijai, kā arī pastāv bažas, ka Krievijas rīcību vada ļaunprātīgi no­ domi . Piemēri Krievijas nedraudzīgajai (un reizēm klaji blēdīgajai) rīcībai nav tālu jāmeklē, turklāt tie neaprobežojas tikai ar nesaskaņām starpvalstu attiecībās. Piemē- ram, 2016. gada Pasaules antidopinga aģentūras ziņojumā (tā dēvētais Maklare- na ziņojums) ir minēts, ka Krievijas varas iestādes ir aktīvi iesaistījušās Krievijas sportistu sasniegto rezultātu mākslīgā uz- labošanā ar neatļautu preparātu palīdzī- bu, kā arī palīdzējušas apiet dopinga kon- troli. Šajā sistēmā bijuši iesaistīti aptuveni 1000 Krievijas sportisti, tostarp arī tādi, kuri piedalījās gan Londonas olimpiskajās spēlēs 2012. gadā, gan Soču olimpiskajās spēlēs 2014. gadā, gan arī Starptautiskās vieglatlētikas federācijas rīkotajās sacensī- bās. Tas liecina, ka pastiprināta uzmanība Krievijas rīcībai tiek pievērsta ne tikai starpvalstu attiecību kontekstā. Krievijas militārās spējas un demon­ strētā gatavība tās izmantot Ukrainā un Sīrijā notiekošajos konfliktos ir likušas rietumvalstīm — jo īpaši Krievijas kai- miņvalstīm — izvērtēt savu bruņoto spē- ku gatavību reaģēt uz potenciālu Krievijas militāru agresiju. Ņemot vērā, ka Krievijas militārās spējas ir pieaugušas, ir pamato- tas bažas gan par Baltijas valstu drošību, gan par NATO iespējām aizstāvēt Lietuvu, Latviju un Igauniju ārējas agresijas gadī- jumā, gan par NATO spējām nodrošināt Suvalku koridora izmantošanu karavīru un militārā ekipējuma nosūtīšanai uz Bal- tijas valstīm. Pastāv arī bažas par militāra- jiem apdraudējumiem Zviedrijai, Somijai un citām Eiropas valstīm. Valstis parasti ir spiestas reaģēt, ja kāda nedraudzīga valsts kļūst militāri spēcīgāka, un tieši tā ir noti- cis arī ar Krieviju. Tās militāro spēju pie- augums un to izmantošana bruņotos kon- fliktos pretēji rietumvalstu interesēm ir palielinājuši apdraudējuma sajūtu dau- dzām ES un NATO valstīm. To pastiprina arī daudzās militārās mācības, kuras Krie- vija ir veikusi pēdējos gados. NATO valstis laikā no 2013. līdz 2015. gadam ne reizi nebija sarīkojušas militārās mācības, ku- rās piedalītos vairāk nekā 50 000 karavīru, bet Krievija šajā pašā laikā bija sarīkojusi sešas šādas mācības. Bažas par Krievijas nodomiem rada arī dezinformācija , kas tiek izplatīta ar valstij piederošu masu mediju palīdzību Krievijas iedzīvotājiem, gan arī citās valstīs. Dezin- formācijas izplatīšana Krievijā palielina iedzīvotāju atbalstu prezidenta Vladimira Putina režīmam, kā arī izkropļo sabiedrī- bas priekšstatu par dzīvi rietumvalstīs. Ārējā ienaidnieka tēla apzināta kultivēšana samazina sabiedrības pretestību gadījumā, ja politiskā elite izlemj par labu militāras agresijas uzsākšanai. Uzbrukt ienaidnie- kam ir vieglāk nekā labvēlīgi noskaņotam kaimiņam. Protams, dezinformācijas gal- venais iemesls varētu būt saistīts ar atbalsta palielināšanu valdošajai iekārtai Krievijā, kas tiek panākts ar negatīvas informācijas sniegšanu par rietumvalstīm. Tomēr šāda prakse nav izplatīta Rietumos, kur žurnā- listikas standarti ir augstāki. Šī raksta ie- tvaros nav iespējams aplūkot visus Krievi- jas masu mediju izmantotos dezinformā- cijas naratīvus, kas tiek piedāvāti masu mediju patērētājiem Krievijā un ārpus tās, tāpēc minēšu tikai dažus. Saistībā ar Ukrainu plaši tiek tiražēts naratīvs par to, ka Ukraina ir neizdevusies valsts un ka tā nav patstāvīga savā rīcībā. Ukrainas konflikts ticis interpretēts kā karš starp Krieviju un Rietumiem, kas tiek īstenots Ukrainas teritorijā. Pēc Malaizijas aviolīniju pasažieru reisa lidmašīnas no- triekšanas virs Ukrainas Krievijas masu mediji izplatīja dažādas šī notikuma versi- jas, cerot, ka sabiedrība uzskatīs, ka pa- tiesību noskaidrot šajā gadījumā nav ie- spējams. Rietumvalstis savukārt Krievijas medijos nereti tiek raksturotas kā morāla pagrimuma stāvoklī eksistējošas valstis. Tiek pausts viedoklis, ka imigrācijas un sabiedrības noslāņošanās rezultātā, pie- mēram, tādās valstīs kā Zviedrija varētu izcelties pilsoņu karš. Valstīm parasti ne- patīk, ka par tām citviet tiek izplatīta me- līga informācija, tāpēc Krievijas rīcība tiek vērtēta kā nedraudzīga. Vienlaikus Krievijas valdība ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātos pret to, ka tās informatīvajā telpā nonāktu rietumvalstu skatījums uz starptautisko attiecību norisēm. Bažas raisa arī Krievijas rīcība gan at- tiecībā pret Ukrainu, gan citām Eiropas valstīm, kur tiek izmantotas īpašo uzde­ vumu vienības un Krievijas specdienestu saiknes ar noziedzīgajām struktūrām. Ukrainā pēdējo gadu laikā ir notikuši vai- rāki (daļēji veiksmīgi) mēģinājumi iznīci- nāt munīcijas noliktavas, no kurām tiek apgādātas arī vienības, kas cīnās pret Krie- vijas atbalstītajiem separātistiem Donba- sa reģionā. Ukrainas varas iestādēm ir aizdomas, ka Krievija ir iesūtījusi īpašo uzdevumu vienību karavīrus, lai tie veiktu iepriekš izplānotus sabotāžas aktus, kā arī uzbrukumus atsevišķiem indivīdiem un pat slepkavības. Marks Galeoti vienā no savām publikācijām secina, ka Krievijas varas iestādes izmanto gadu gaitā kulti- vētās saiknes ar noziedzīgajiem grupēju- miem gan Krievijā, gan ārpus tās, lai īste- notu pasākumus, kas palīdz sasniegt Krievijas ārpolitikas mērķus. Ar Krieviju saistītie noziedzīgie grupējumi ir izman- toti kā finansējuma avots Krievijas intere- sēs īstenotām operācijām, kiberuzbruku- mu veikšanai, politiskās ietekmes īsteno- šanai, cilvēku un preču kontrabandai, kā arī atsevišķos gadījumos pasūtījuma slep- kavību īstenošanai. Ņemot vērā pastāvo- šās saiknes starp Krievijas specdienestiem un organizētās noziedzības grupējumiem, organizētās noziedzības apkarošana rie- tumvalstīs ir uzskatāma par nacionālās drošības jautājumu. WWW.SARGS.LV Nobeigums nākamajā numurā. PĒTĪ JUMI NATO valstis laikā no 2013. līdz 2015. gadam ne reizi nebija sarīkojušas militārās mācības, kurās piedalītos vairāk nekā 50 000 karavīru, bet Krievija šajā pašā laikā bija sarīkojusi sešas šādas mācības.