Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2017. gada oktobris.

16 TĒVIJAS SARGS, NR.10, OKTOBRIS, 2017 WWW.SARGS.LV PĒTĪ JUMI Toms Rostoks, LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks. Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā ieviesa virkni ekonomisko sankciju pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju un militāro iejaukšanos Ukrainas austrumu daļā. Neraugoties uz periodiskām diskusijām par sankciju lietderīgumu un atsevišķiem aicinājumiem tās atcelt, sankcijas joprojām nav atceltas. Formāli raugoties, pret Krieviju ieviestās sankcijas kopš 2015. gada 19.—20. marta Eiropadomes sanāksmes ir piesaistītas Minskas vienošanās dokumentu īstenošanai. Šis lēmums paredz, ka sankcijas netiks atceltas, kamēr netiks izpildīti Minskas vienošanās nosacījumi. Krievija Minskas vienošanās nosacījumus nav izpildījusi, tāpēc ekonomiskās sankcijas joprojām ir spēkā. Pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas Sankcijas pret Krieviju tika ieviestas 2014. gadā vairākos posmos. Vispirms tika ieviestas sankcijas saistībā ar Krievijas ne- likumīgi veikto Krimas aneksiju. Šīs sank- cijas tika vērstas pret atsevišķiem indivī- diem, proti, tās izpaudās kā aizliegums ie- braukt ES dalībvalstīs un aktīvu iesaldēša- na. Pēc militārā konflikta uzsākšanās Uk- rainas austrumu daļā un Malaizijas aviolī- niju lidmašīnas notriekšanas 2014. gada jūlija beigās tika ieviesta pirmā ekonomis- ko sankciju kārta. Ierobežojošie pasākumi aizliedza piegādāt Krievijai ieročus un teh- noloģijas, ko varētu izmantot militāriem mērķiem. Tika būtiski ierobežota Krievijas valstij piederošu uzņēmumu piekļuve Rie- tumu kapitāla tirgiem, kā arī ierobežota Krievijas piekļuve ar energoresursu ieguvi saistītam ekipējumam un tehnoloģijām. Turpinoties kaujām Ukrainas austrumos un pastiprinoties Krievijas iesaistei, jūlijā ieviestās sankcijas tika pastiprinātas, kā arī paplašināts to personu loks, uz kurām tika attiecināts iebraukšanas aizliegums ES un aktīvu iesaldēšana. 2015. gada mar- tā pret Krieviju vērstās sankcijas tika pie- saistītas pie februārī panāktās Minskas vienošanās un noteikts, ka sankcijas var tikt atceltas tikai tad, ja Krievija izpildītu Minskas vienošanās nosacījumus. Sank- cijas līdz šim ir pagarinātas, un aktuālā informācija liecina, ka tās būs spēkā vis- maz līdz 2018. gadam. Tā kā lēmumi par sankciju ieviešanu ir pieņemti dažādos laika posmos, tad sankciju pagarināšana notiek pakāpeniski. Piemēram, ekono- miskās sankcijas ir spēkā līdz 2018. gada 31. janvārim, bet specifiski ar Krimu un Sevastopoli saistītās sankcijas ir spēkā līdz 2018. gada 23. jūnijam. Pret Krieviju vērsto sankciju kontekstā īpaši svarīgi ir trīs jautājumi. Pirmkārt, kādi apsvērumi vadīja ES valstu un valdī- bu vadītājus, pieņemot lēmumu par sank- ciju ieviešanu? Otrkārt, kāda ir bijusi sankciju ietekme uz Krieviju? Treškārt, vai ar sankciju palīdzību ir izdevies mainīt Krievijas uzvedību? Atbildot uz pirmo jautājumu , ES lē- mumi par ekonomisko sankciju ievieša- nu ir bijuši pārdomāti, turklāt tie atspogu- ļo visu dalībvalstu kopīgo viedokli. Pret Krieviju vērstās sankcijas tiek uzskatītas par tādām, kas varētu mainīt Krievijas uz- vedību, jo ir pietiekami sāpīgas. Pārāk vā- jas sankcijas neatstātu vēlamo iespaidu uz Krieviju, bet pārāk spēcīgas sankcijas va- rētu panākt tieši pretēju efektu—Krievijas militārās agresijas pastiprināšanos. Tā- dējādi arī ir paturēta iespēja sankcijas nepieciešamības gadījumā pastiprināt, ja Krievijas agresija intensificētos. Sankciju negatīvais efekts attiecībā uz pašām ES da- lībvalstīm ir sabalansēts, un ES dalībval­ stis ir centušās nodrošināties pret iespēja- mību, ka sankcijas nodara lielu kaitējumu vienai vai vairākām dalībvalstīm, vienlai- kus neatstājot negatīvu iespaidu uz citām. Ieviestās sankcijas liecina arī par to, ka tās varētu būt samērā vienkārši atcelt, ja Krie- vija censtos nodrošināt Minskas vienoša- nās izpildi. Arī iedarbības laika ziņā eko- nomisko sankciju ietekme ir sabalansēta, jo to ietekme bija tūlītēja, taču pieņemtie ierobežojošie pasākumi turpina atstāt ie- vērojamas sekas uz Krievijas ekonomiku arī vairākus gadus uz priekšu. Atbildēt uz otro jautājumu ir sarežģī- tāk, jo ir grūti nodalīt ekonomisko sankci- ju radītos zaudējumus Krievijas ekonomi- kai no 2014. gada otrajā pusē piedzīvotā naftas cenu krituma visā pasaulē un Krie- vijas ekonomikas strukturālajām problē- mām. Pēc Edvarda Hantera Kristija aprē- ķiniem, ekonomisko sankciju radītie zau- dējumi Krievijas ekonomikai 2015. gadā bija aptuveni 1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas visnotaļ atbilst paredzamajai sankciju īstermiņa ietekmei. Lielāku kaitējumu 2015. gadā Krievijas ekonomikai nodarīja salīdzinoši zemās naftas cenas. Tiesa gan, Krievijas ekono- mika 2017. gadā sāk atgūties, un progno- zes liecina, ka 2018. gadā Krievijas IKP varētu sākt palielināties. Tomēr sankciju negatīvā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl turpinās. Atbildēt uz trešo jautājumu ir vēl sa- režģītāk, jo sankciju mērķa valstis parasti nevēlas atzīt, ka pret tām izmantotā ekono- miskā piespiešana ir bijusi efektīva. Iemesls ir vienkāršs. Ja valsts atzīst, ka ekonomiskā piespiešana ir bijusi iedarbīga, tad tādējādi tiek pavērtas durvis līdzīgu piespiešanas mehānismu izmantošanai arī nākotnē. Krievijas lēmumu pieņēmēji ir atzinuši, ka labprāt vēlētos, lai sankcijas tiek atceltas, tomēr netiek atzīts, ka sankcijām būtu bi- jusi ietekme uz izmaiņām Krievijas ārpo- litikā. Turklāt Krievija nav atzinusi savu lomumilitārajā konfliktā Donbasa reģionā. Lēmumi par ekonomisko sankciju ievieša- nu pret Krieviju tika pieņemti 2014. gada jūlijā un septembrī, savukārt militārā kon- flikta akūtākā fāze Donbasa reģionā tur- pinājās līdz 2015. gada februārim, tāpēc varētu šķist, ka sankcijas nebija efektīvas. Tomēr tā gluži nav. 2015. gada sākumā rietumvalstis diskutēja par jaunu ekono- misko sankciju ieviešanu pret Krieviju. Tās nodarītu Krievijas ekonomikai vēl lielākus zaudējumus nekā 2014. gada sankcijas. Var pieņemt, ka jaunu sankciju draudi zināmā mērā ietekmēja Krievijas rīcību, jo, turpinot militāro agresiju Uk- rainā, Krievijai būtu jārēķinās ar vēl lielā- kiem zaudējumiem. Eiropas Savienības ekonomisko sankciju pret Krieviju ilgtspēja