Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2018. gada janvāris.

11 WWW.SARGS.LV Jaunsargu interese par dalību nometnē bijusi liela. «Visi ir priecīgi, ka ir tāda ie- spēja atbraukt un gūt jaunu pieredzi. Tika tie, kuri paši pieteicās un arī biežāk nāca uz nodarbībām — tātad aktīvākie jaunsargi.» Taču par netikšanu uz nometni var nebē- dāt — jau februāra vidū K. Rudīša jaunsar- gi rīkos paši savu divu dienu pārgājienu ar izdzīvošanas elementiem. «Dzīvosim me- žā, bet teltis līdzi neņemsim — taisīsim nojumes no zariem, sildīsimies pie uguns- kuriem. Izaicinājums ir diezgan liels, bet mēs tam esam gatavi,» atzīst K. Rudītis. Daudz jaunu iespaidu un prasmju Jolanta Aina Stepanoviča un Emīlija Vītola-Zariņa mācās Skrundas vidussko- las 10. un 8. klasē. Viņas pārstāv Skrundas novada Jaunsardzes vienību. Šādā nomet- nē abas piedalās pirmo reizi un atzīst, ka daudz kas ir pārsteidzis vai licies savādāks. «Piemēram, šeit vakaros notiek dziedāša- na, ir svētbrīži, rīts iesākas ar karoga pa- celšanu un himnas dziedāšanu. Taču vi- ņiem nav rīta rosmes, kā tas ir jaunsargu nometnēs. Mēs parasti organizējam dežū- ras — katra grupa savā teltī, bet skautiem un gaidām ir atbildīgie par visu nometni, kuri naktī apstaigā teltis un kurina krās- nis, rūpējas par visiem,» teic meitenes. Viņas stāsta, ka nometnē ir ļoti interesanti un ir iegūta arī jauna pieredze. Īpaši aiz- raujoša bijusi nodarbība par dažādiem ugunskuru veidiem— līdz tam nemaz ne- esot iedomājušās, ka iespējama tāda dažā- dība. Ja būs iespēja, viņas noteikti gribētu šādā nometnē piedalīties vēl kādu reizi. Diāna Rožkalne mācās 9. klasē un «Baltajā vilkā» arī ieradusies no Skrundas. Jaunsardzē viņa pagaidām ir tikai piecus mēnešus, šī ir viņas otrā nopietnā nomet- ne. «Šī nometne prasa diezgan lielus spē- kus no dalībniekiem. Bet raisa arī lielas emocijas, saikni starp cilvēkiem, labas domas un atziņas,» saka Diāna. Līdz šim viņa neko nebija dzirdējusi par skautu un gaidu kustību, tādēļ daudz kas no nomet- nes norisēm licies jauns un pārsteidzošs. Nometnē viņa ieguvusi daudz jaunu drau- gu un labprāt piedalītos šādos pasākumos arī turpmāk. Jaunieši ir zinoši un mācīties griboši Nometnes laikā ASV un Latvijas kara- vīri skautiem, gaidām un jaunsargiem pie- dāvāja piecas dažādas nodarbības: āra me- dicīna un pirmās palīdzības sniegšana āra apstākļos (šo nodarbību vadīja amerikāņu speciālisti), izdzīvošanas iemaņas ziemas apstākļos, karavīra ekipējums, orientēša- nās bez palīglīdzekļiem un netradicionāli ugunskuru veidi. Katras nodarbības ga- rums bija 40—45 minūtes, un jauniešu grupas rotācijas kārtībā varēja apmeklēt tās visas. Kaprālis Dairis Ķiploks no 1. mehani- zētā kājnieku bataljona jauniešiem snie- dza nelielu ieskatu izdzīvošanā ziemas apstākļos, mācīja, kā lietot individuālo ekipējumu, kurš ir mūsu bruņoto spēku rīcībā ikdienā. «Sākumā dodam īsu teorē- tisku ieskatu, pēc tam seko arī nelielas praktiskas nodarbības. Interese ir ļoti liela, ir samērā daudz jautājumu gan par ekipē- jumu, gan pieejamo inventāru. Liela inte- rese ir arī par karavīru dzīves apstākļiem ikdienā. Protams, nodarbības laiks ir ļoti ierobežots, tā ka varam sniegt tikai īsu ie- skatu galvenajās tēmās, kā arī parādīt pa- šu minimālāko no sava ekipējuma,» atzi- na D. Ķiploks. Kaprālis Valdis Pikšēns no 2. kājnieku bataljona «Baltā vilka» dalībniekiem rādīja dažādus ugunskuru veidus. Viņš sprieda: «Jaunieši ir diezgan zinoši, lielākajai daļai tā ir jau apgūtu lietu atkārtošana, ta- ču kaut ko jaunu šajā mijiedarbībā varam smelties gan mēs, gan viņi. Uguns iegūša- na viņiem nav problēma, gandrīz visi zina ugunskuru pamatveidus un tos arī cenšas kurināt. Mēs no savas puses gribam vi- ņiem iemācīt arī kaut ko interesantāku. Taču esmu pārliecināts, ka mežā viņi pil- nīgi noteikti nepazudīs.» Dižkareivis Ivars Friliņš no 2. kājnieku bataljona organizēja novērošanas aktivi- tāti. Mežā karavīri izveidojuši trasīti, ku- ras abās pusēs izvietoti dažādi priekšmeti. Nometnes dalībniekiem, virzoties pa trasi, uzmanīgi jāvēro apkārtne un jācenšas at- rast pēc iespējas vairāk izvietoto objektu. Savukārt otra jauniešu grupa tajā laikā tiek sadalīta divās daļās, no kurām viena slēpjas, bet otra cenšas tos atrast, izman- tojot arī militāros palīglīdzekļus. «Lielā- kajai daļai jauniešu ar militāro jomu ne- kādas saskares nav bijis, taču viņi visai prasmīgi tika galā ar uzdevumu. Šī aktivi- tāte visiem patika, bija jautri un intere- santi,» sacīja I. Friliņš. Ziemassvētku kauju piemiņai nomet- nes otrās dienas nogalē notika lāpu gājiens no Ziemassvētku kauju muzeja līdz Lož- metējkalnam. Godinot Ziemassvētku kau- ju varoņus, 13. janvārī pie Ziemassvētku kauju muzeja notika arī vērienīga Pirmā pasaules kara kauju rekonstrukcija. AKTUĀLI TĒVIJAS SARGS, NR.1, JANVĀRIS, 2018