Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2018. gada janvāris.

12 WWW.SARGS.LV TĒVIJAS SARGS, NR.1, JANVĀRIS, 2018 AKTUĀLI Mārtiņš Hiršs, LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks. Foto— no autora personiskā arhīva. Terorisms—vardarbība pret civiliedzīvotājiem politisku mērķu sasniegšanai —nav jauns fenomens. Terorisms ir pastāvējis kopš civilizācijas sākuma. Arī Eiropā terorisms nav nekas jauns. Pirmais pasaules karš sākās, kad serbu nacionālās kustības kaujinieks — tero- rists — nošāva Austroungārijas ercherco- gu Franci Ferdinandu. 20. gadsimta 70., 80. gadus iezīmē basku separātisms un bruņoti konflikti Ziemeļīrijā. Pat starp- tautiskais terorisms nav unikāla parādī- ba. Globālā terorisma aizsākumi mek- lējami pārnacionālajā anarhistu kustībā jau 19. gs. Arī mūsdienās aktuālā džihāda terorisma saknes ir meklējamas 20. gs. pirmajā pusē pēc Osmaņu impērijas sa- grāves Pirmā pasaules kara rezultātā. Pat Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir bijuši vairāki terora akti, piemēram, Rīgā Uzvaras pieminekļa spridzināšana 1997. gadā un sprādzieni 1998. gadā pie sinagogas un Krievijas vēstniecības. Te- rorisms nebūt nav unikāls 21. gadsimta fenomens. Tomēr saskaņā ar Globālo terorisma indeksu Rietumos, konkrēti Ekonomis- kās sadarbības un attīstības organizācijas ( Organisation for Economic Co-operation and Development — OECD ) dalībvalstis pēdējos trīs gados ir pieredzējušas strau- ju teroraktu skaita un upuru pieaugu- mu. 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, bojāgājušo skaits teroristu uzbruku- mos OECD valstīs pieauga par 650%. 2015. gadā teroristu uzbrukumos bojā gāja 577 cilvēki, bet 2014. gadā tikai 77 cilvēki kļuva par terorisma upuriem. 2016. gadā šis teroraktu skaita pieaugums saglabājās. Šie rādītāji ir augstākie kopš 2001. gada, kad 11. septembra uzbrukumos ASV bojā gāja 2996 cilvēki. No 2004. līdz 2014. ga- dam OECD valstīs lielākais terorisma upuru skaits gadā bija 130 cilvēki. 1 Tomēr jāpiebilst, ka dati par OECD valstīm ie- kļauj arī Turciju, kuras iedzīvotāji sastādī- ja vairāk nekā pusi (337) no OECD valstīs terora aktos bojāgājušo skaita 2015. gadā. Turcijā šī gada laikā aktivizējās gan Islāma valsts, gan Kurdistānas strādnieku partija, kamēr iepriekšējā — 2014. gadā — Turci- jā bija tikai 20 terorisma upuru. 2 Bez šīm grupām OECD valstīs darbojas dažādas vietējās grupas, no kurām zināmākās ir basku separātisti ( ETA ) un Īru republikā- ņu armija, kā arī citas, kuras motivē nacio- nālisms, separātisms, rasisms, anarhija vai arī tās ir noskaņotas pret esošo valsts pār- valdi. Tomēr šo abu grupu veikto terora aktu skaits kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem OECD valstīs ir samazinājies un salīdzinoši nav liels . 3 Teroristiskā organizācija «Islāma valsts» pēdējos gados ir nomainījusi «Al-Kaida» kā galveno starptautiskā terorisma avo- tu. Ar «Islāma valsti» s aistītais terorisms pēdējos gados ir kļuvis par globālu pro­ blēmu. 2015. gadā un 2016. gada pirmajā pusē 52% no visiem terorisma upuriem OECD valstīs ir radušies ar «Islāma valsti» saistītos uzbrukumos. Tas gan nenozīmē, ka «Islāma valsts» ir tieši organizējusi visus šos teroristu uzbrukumus. Aptuveni pusi džihāda ideoloģijas motivēto terora aktu veica cilvēki, kuriem nav bijuši nekādi tieši kontakti ar «Islāma valsts» kaujiniekiem. Šie teroristi bija tikai iedvesmojušies no džihādisma propagandas un idejām vai arī tikai pasludināja, ka ir saistīti ar tām. 4 Teroristu saikņu trūkums ar teroris- tu organizācijām skaidrojams ar to, ka globālās džihāda teroristu organizācijas «Al-Kaida» un līdzīgi arī «Islāma valsts» funkcionē dažādos līmeņos. Pirmais lī- menis ir «Al-Kaida» Afganistānā līdz ASV vadīto spēku iebrukumam 2001. gadā un «Islāma valsts» pēdējos gados: organizāci- ja ar ievērojamiem finansiāliem resursiem un infrastruktūru, kas apmāca teroristus un koordinē terora aktus visā pasaulē. Otrais līmenis ir to organizāciju tīkls, kuras pasludina uzticību «Al-Kaida» vai «Islāma valstij». Šajā tīklā ietilpst vairā- kas lokālas teroristu organizācijas, piemē- ram, « Boko Haram » Nigērijā, grupējums « Jemaah Islamiyah » Filipīnās un citi. Šīs organizācijas var nebūt tieši saistītas ar «Islāma valsti», bet izmanto tās zīmolu uzmanības piesaistīšanai, leģitimitātes cel- šanai un rekrutācijai. Pret šiem pirmajiem diviem līmeņiem ir relatīvi vieglāk vērsties ar klasiskiem militāriem un policejiskiem paņēmieniem. Šīm organizācijām ir va- dība, struktūra, infrastruktūra — pret to visu ir iespējams cīnīties ar dažādiem mi- litāriem līdzekļiem. Treškārt, abas organizācijas cenšas vei- dot vāji saistītu indivīdu, kuri būtu gatavi organizēt vai īstenot terora aktus, tīklu rie- tumvalstīs. 2004. gadā uzbrukums Madri- des dzelzceļam bija saistīts ar «Al-Kaida », un uzbrukumi Parīzē 2015. gadā bija saistīti ar «Islāma valsti». Ceturtkārt, abas organizācijas un to izplatītās idejas vien- kārši iedvesmo indivīdus vai mazas, izolē- tas grupas, piemēram, Bostonas maratona teroraktu 2013. gadā organizētājus, veikt terora aktus bez tiešas saiknes ar pašām radikālajām organizācijām. Pret pēdē- jiem diviem līmeņiem ir grūtāk vērsties. Kamēr teroristu organizāciju koordinētus teroristu uzbrukumus — trešo teroristu darbības līmeni — drošības iestādēm ir vēl iespējas novērot un pamanīt, atsevišķu indivīdu radikalizāciju internetā pamanīt bieži vien ir tikpat kā neiespējami. Šis ceturtais terorisma aspekts , tā sauktie vientuļie vilki ir kļuvuši par arvien lielāku problēmu — pēdējās desmitgades laikā «vientuļo vilku» skaits pieaug. At- sevišķi, izolēti indivīdi, kuri radikalizējas lielākoties internetā, darbojas paši uz savu roku un parasti netiekas, pat nekomunicē ar saviem domubiedriem vai ar teroris- tiskajām organizācijām. Tādēļ «vientu- ļos vilkus» ir grūti vai pat neiespējami pamanīt un notvert pirms terorakta pa- strādāšanas. Tas ir autonoms terorisms, izolēti radikalizācijas gadījumi, kurus ir grūti novērot un laikus pamanīt. Tomēr, no otras puses, vēl arvien aptuveni puse no teroraktu veicējiem kontaktējas ar starptautiskām teroristu organizācijām. TERORISMS 21. GADSIMTĀ