Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2018. gada janvāris.

5 TĒVIJAS SARGS, NR.1, JANVĀRIS, 2018 WWW.SARGS.LV INTERVI JA — Jūs ieradāties Rīgā, lai uzstātos ar lekciju Latvijas Nacionālajā aizsardzī- bas akadēmijā (intervija notika pagāju- šā gada novembrī). — Jā, es lasīju lekciju aizsardzības aka- dēmijā. Es došos arī uz Tartu, lai lasītu lekciju Baltijas aizsardzības koledžā. Lek- ciju galvenā tēma ir vadība, pareizāk — kaujas vadība/līderība. —Vai šī būs tikai viena lekcija vai arī jums ir jau kādi plāni attiecībā uz nāka- mo gadu? — Nē, ir paredzēta tikai viena lekcija, bet, iespējams, kāds mani uzaicinās atkal šeit ierasties. — Kā jūs vērtējat mūsu kadetus un to, ko mēs šeit darām? Cik daudz zināt par notiekošo Latvijā? — Es zinu par Latvijā notiekošo divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, esmu latvietis, un mani tas interesē. Otrkārt, amerikāņu augstākajām militārpersonām un politi- ķiem ir skaidrs, ka Latvija ir NATO robež- valsts. Krievijas draudi ir nopietni, visap- tveroši un neparedzami. Es un arī citi amerikāņi pievērš lielu uzmanību mūsu ļoti nozīmīgajiem sabiedrotajiem Krievi- jas pierobežā. — Kāds ir jūsu viedoklis par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kas Kanādas kā ietvarvalsts vadībā ir iz- vietota Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu militārajā bāzē? — Manuprāt, ir lieliski, ka sabiedrotie šādi sadarbojas! Kanādieši ir vieni no Amerikas Savienoto Valstu tuvākajiem sa- biedrotajiem. Mums ar Kanādu ir kopēja 3000 jūdžu robeža. Mēs lielākoties runā- jam angļu valodā, arī viņi pārsvarā runā angļu valodā, un viņi ir lieliski mūsu sa- biedrotie, kaimiņi un draugi. Un ir lieliski, ka mūsu tuvie draugi un kaimiņi kanādie- ši ir šeit, Latvijā, un ka viena Ziemeļatlan- tijas līguma organizācijas valsts atbalsta otru alianses dalībvalsti — Latviju. — Vai vēl esat saistīts ar Amerikas Savienoto Valstu bruņotajiem spēkiem vai arī esat jau pensionējies? — Esmu pensijā, bet es dzīvoju blakus Pentagonam. Katru rītu, kad pieceļos, es paskatos pa logu... uz Vašingtonu, jo pa sava dzīvokļa logu redzu visu pilsētu. Tā es sēžu un skatos arī uz Pentagonu. Vašingtonā dzīvojot, miers, karš un politi- ka ir ikdienas sastāvdaļa profesionālā die- nesta un arī atvaļinātomilitārpersonu dzī- vē, tāpēc es tajā visā esmu iesaistīts un turpinu aktīvi piedalīties dažādās diskusi- jās, pasākumos, lai gan tagad man par to vairs nemaksā. — Ko, jūsuprāt, mūsu kadetiem va- jadzētu vairāk apgūt? — Manuprāt, Rietumos, arī Amerikā ir problēma, jo mūsu studenti ir aktīvi un ieinteresēti, viņu acīs redz degsmi, bet diemžēl par maz ir to, kuri izvēlas studēt eksaktās un inženierzinātnes. Skaidrs, Amerikā un Latvijā ir brīvprātīgie, kas vēlas dienēt. Tomēr es domāju, ka Ameri- kas un, iespējams, arī Latvijas izglītības sistēmā nav pietiekami daudz eksakto — tehnisko un inženierzinātņu — mācību programmu. Ir vieglāk iegūt grādu filozo- fijā vai jurisprudencē, bet mums ir vaja- dzīgi elektroinženieri un mehānikas inže- nieri. Mums vajag kosmosa inženierus un kiberinženierus. Manuprāt, Latvijas kade- ti līdzinās amerikāņiem, kas vēlas dienēt, bet viņiem galvenokārt ir humanitārā iz- glītība. Es gribētu, lai Amerikā un Latvijā būtu vairāk inženieru. — Vērtīga doma. Vai jums šodien LNAA kadeti uzdeva arī kādus intere- santus jautājumus? — Bija daži jautājumi, taču es zinu, ka latvieši pārsvarā ir ļoti bikli. Manuprāt, latvieši dažreiz mēdz būt pārāk klusi un neuzkrītoši, bet latviešiem ir tik daudz ko piedāvāt. Jums Baltijā ir līdera pozīcijas, jums ir kaujas un NATO robežvalsts pie- redze. Pirmais jautājums, protams, līdzinājās pasviestai rokas granātai — ko es domājot par ASV prezidentu Donaldu Trampu. Tas ir izcils politisks jautājums, un, kā jau es kadetiem sacīju, politika Amerikā ie- ņem svarīgu lomu. Gandrīz katrs politis- kais jautājums ASV abās galvenajās poli- tiskajās partijās izraisa spēcīgas emocijas. Man, raugoties no militārā viedokļa, ir svarīgi, ka prezidenta Trampa trīs tuvākie padomnieki — aizsardzības ministrs, pre- zidenta biroja vadītājs un Nacionālās dro- šības padomes direktors — ir atvaļināti ASV Jūras kājnieku korpusa un armijas ģenerāļi, un viņi ir pazīstami kā domājoši un pieredzējuši kauju veterāni, kuriem pa- tiesi rūp savas valsts panākumi. Amerika, manuprāt, ir labās rokās. Es ceru, ka pārliecinošs militārs padoms ļaus ikvienam prezidentam pieņemt pareizos lēmumus. Prezidenti bieži vien uzņemas šo augsto amatu bez jebkādas pieredzes — militāras pieredzes nebija nedz preziden- tam Obamam, nedz arī prezidentam Trampam, lai gan Donalds Tramps ir mā- cījies vidusskolā ar militāro apmācību. Demokrātijā militārpersonas ir pa- kļautas civilajai vadībai; tā tas ir noteikts arī Amerikas Savienoto Valstu konstitūci- jā. Amerikāņi grib, lai prezidents izvēlē- tos pareizos militāros padomdevējus, un, manuprāt, prezidentam Trampam tas ir izdevies. Amerikas prezidents nav cars, viņš ne- var vienpersoniski izdot jebkādu pilnva- rojumu vai pavēli. Viņam ir daudz tiesību, tomēr viņš darbojas lielas demokrātiskas „  Latviešu virsnieku apvienības un Latvijas ģenerāļu kluba biedrs, „  Amerikāņu latviešu asociācijas mūža biedrs, piedalās Latvijas un Amerikas militārajos piemiņas pasākumos, „  Amerikas Baltiešu brīvības līgas ( Baltic American Freedom League ) padomnieku valdes loceklis, „  piedalījies Melngalvju nama sudrab- lietu kolekcijas atjaunošanā un, pieminot savu tēvu, metālmākslinie- kam Jurim Gagainim pasūtījis izveidot sudraba kuģa modeli, kas apskatāms Melngalvju namā, „  sadarbojies ar Latvijas Tirdzniecības kameru, lai informētu Latvijas uzņēmumus par uzņēmējdarbības iespējām Amerikā, „  paudis vēlmi, lai viņa bērni un mazbērni zinātu un novērtētu savu latvisko izcelsmi un turpinātu atbalstīt brīvu un neatkarīgu Latviju. R. F. Pēkšēns lepojas ar savu latvisko izcelsmi un dažādos veidos ir sekmējis atbalstu Latvijas neatkarības centieniem. Viņš piedalās Amerikas latviešu sabiedrības pasākumos. Rūdolfs Frederiks Pēkšēns ir: Turpinājums 6. lpp. „