Militārais žurnāls "Tēvijas Sargs", 2018. gada janvāris.

6 WWW.SARGS.LV TĒVIJAS SARGS, NR.1, JANVĀRIS, 2018 sistēmas ietvaros, un tāpēc, manuprāt, ir svarīgi saprast, ka ASV valsts pārvaldes forma ir demokrātiska, tā darbojas lēni, bet tā strādā kārtīgi un parasti ir veiksmī- ga. Es uzskatu, ka amerikāņu valsts pār- valde nav tik efektīva, tā ir smagnēja un politizēta, tomēr beigu beigās tā pieņems pareizos lēmumus. — Kādus jautājumus vēl jums uzde- va mūsu akadēmijas kadeti? —Mēs runājām par «uz uzdevuma iz- pildi orientētu vadību». Es centīšos jums to īsumā paskaidrot — tas ir sava veida militārais žargons un nozīmē to, ka ko- mandierim ir jāspēj apmācīt savus pado- tos un ļaut viņiem rīkoties ārpus ierastiem ierobežojumiem un viņu iepriekšējās pie- redzes. Vācieši to dēvē par Auftragstaktik . Militārās sistēmas miera laikā izveido birokrātiju un raksta stingrus noteikumus par to, kā lietām būtu jādarbojas. Manu- prāt, tas bija kāds vācietis, kurš reiz sacīja šos vārdus: «Ikvienu kaujas plānu nākas mainīt jau pēc karaspēka pirmās saskares ar ienaidnieku.» Uz uzdevuma izpildi orientēta vadība aicina pārdomāt, vai, satiekoties ar ie- naidnieku, jūsu padotie zinās, kā neatka- rīgi no komandiera rīkoties pārsteiguma situācijā, kad viņiem nebūs iespējas sa- ņemt sava komandiera pavēles. Lai veik- smīgi cīnītos, šādai rīcībai ir nepieciešama attiecīga apmācība, pārliecība un arī ga- tavība uzņemties intelektuālo risku. Un tieši to mēs, gaisa spēku iznīcinātāju pilo- ti, augstu vērtējam. Mēs vēlamies, lai iz- nīcinātāja pilots, manevrējot uzbrukuma laikā, pietuvotos tai bīstamajai robežai, kad viņš sevi gandrīz nogalina, jo tikai tad viņš spēj kļūt patiesi agresīvs un iznīcināt ienaidnieku. Mēs negribam, lai viņš dar- botos kā bumbvedēja pilots, kas savu lid- mašīnu vada taisni un lēni, it kā nogaidot; mēs gribam, lai iznīcinātāja pilots būtu drosmīgs un gatavs riskēt! Mēs vēlamies, lai iznīcinātāja pilots spētu savu lidmašīnu ātri apgriezt otrādi, lai viņš būtu gatavs āt- rumā traukties pret zemi, lai viņš, būdams ienaidnieka teritorijā, spētu strauji mainīt lidmašīnas kursu un pats izvēlēties visla- bāko veidu, kā ienaidnieku iznīcināt. Skaidrs, ka gaisa uzbrukuma laikā pilotam ir jāuztur sakari ar dispečeru dienestu, bet mēs vēlamies, lai viņš būtu maksimāli koncentrējies. Amerikāņiem ir slavens iznīcinātāju pilots pulkvedis Džons Boids ( John Boyd ), ar iesauku Čingiss (no mongoļu valdnieka Čingishana vārda). Viņš bija ārkārtīgi ag- resīvs pilots. Viņa pilotētā lidmašīna ne- vienā gaisa kaujā Korejas kara laikā neuz- turējās ilgāk par četrdesmit sekundēm. Boids traucās cīņā, apgrieza savu lidmašī- nu ienaidnieka manevra laikā un iznīci- nāja pretinieka iznīcinātāju MiG . Pulkve- dis Džons Boids izgudroja OODA cilpas koncepciju, par kuru ir izstrādātas dokto- ra disertācijas. OODA ir saīsinājums no angļu valodas vārdiem — observe, orient, decide and act , proti, novēro, noorientē- jies, izlem un rīkojies. Iznīcinātāja pilots, kaujas uzdevuma laikā meklē ienaidnieku, noorientējas uz viņu, pagriež lidmašīnu pret ienaidnieku, un, kad ienaidnieks veic savu reaģēšanas manevru, izlemj, kā la- bāk rīkoties, lai viņu pārspētu — apgrie- žot lidmašīnu viņa manevra laikā un sa- šaujot ienaidnieka lidmašīnu, un tā ir OODA cilpa. Tas pats attiecas arī uz uzņēmējdarbī- bu, un šāda koncepcija tiek piemērota arī taktiskajā, stratēģiskajā un operatīvajā lī- menī. Jūs novērojat situāciju, tad jūs orientējat savus aktīvus attiecībā pret šiem draudiem vai iespējām, izlemjat, ko darīt, un — rīkojaties. Šis process tiek at- kārtots — to sauc par OODA cilpu, proti, uz uzdevuma izpildi orientētu vadību ( Auftragstaktik ). Šīs koncepcijas mērķis ir iemācīt jauniem līderiem un to padota- jiem komandieriem izmantot iniciatīvu, rīkoties pašam, negaidot norādījumus no augšas. — Ar kādām problēmām, jūsuprāt, tuvākajā laikā būs jāsaskaras NATO un Baltijas valstīm saistībā ar Krieviju, ar to, kas notiek dienvidos, jo ​mums šobrīd ir jārisina daudzas lietas. — Manuprāt, un tas ir mans personī- gais viedoklis — Krievija rīkotos ļoti ne- prātīgi, ja izraisītu Baltijā atklātus militā- ros draudus. Manuprāt, Krievija, vistica- māk, veiks kiberuzbrukumus un centī- sies traucēt demokrātisko procesu norisi. — Kāds būtu jūsu vēlējums Latvijai, mūsu bruņotajiem spēkiem? — Es runāšu par tām lietām, ko es no- vēlētu Amerikai, bet tās tikpat labi var at- tiecināt arī uz Latviju. Es vēlos, lai bruņo- tajos spēkos būtu lielāka visas sabiedrības pārstāvniecība. Es vēlos, lai Amerikas un Latvijas bruņotie spēki varētu izpildīt sa- vus rekrutēšanas uzdevumus ar vislabāka- jiem sabiedrības pārstāvjiem, turklāt no visiem tās slāņiem. Es zinu, ka ASV un Latvijā ir lieliski instruktori un apmācība, taču mums ne vienmēr ir pietiekami daudz personāla — kā amerikāņu, tā arī latviešu. Jaunu cilvēku atrašana un šo jau- no karavīrumotivēšana ir grūts uzdevums mūsu demokrātijām, tomēr man ir lielas cerības, ka mūsu valstis spēs to paveikt! Tulkojis NBS rezerves virsleitnants Kārlis Līdaka. ƒ Sākums 4. un 5. lpp. Rīgā, pie Brīvības pieminekļa 2001. gadā. No kreisās: Vilmārs Kukainis, Rūdolfs Pēkšēns un Egons Goldšmidts. INTERVI JA